Vaidere: Tūlīt jāievieš maksimālas sankcijas pret Krieviju

Nupat Eiropas Parlaments (EP) ir pieņēmis rezolūciju, kurā pieprasa nekavējoties noteikt ļoti stingras sankcijas pret Krieviju, ieskaitot pilnīgu energoresursu importa aizliegumu. “Gandarījums, ka izdevās pārliecināt kolēģus atbalstīt arī gāzes embargo. Lai apturētu smagos Krievijas kara noziegumus Ukrainā, ES pret agresoru jāizdara maksimāls spiediens un jāpārtrauc jebkādā veidā papildināt Kremļa budžetu. Tikmēr jaunākās ES sankcijas ir pārāk vājas. Turpināt pirkt Krievijas naftu un gāzi šajos apstākļos ir amorāli,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP grupa), kura bija viena no rezolūcijas virzītājām.
Reaģējot uz arvien jaunām ziņām par Krievijas zvērībām, EP pieprasa sniegt Ukrainai visaptverošu atbalstu. Militārajā jomā jāpalielina ieroču un armijas ekipējuma piegādes. “Lai aizstāvētos un izdzītu agresoru, Ukrainai šobrīd visvairāk nepieciešami smagie ieroči – tanki, raķetes, kaujas lidmašīnas. Katrai valstij, kas vēlas izbeigt karu, šie ieroči pēc savām iespējām jāpiešķir ukraiņiem,” norāda I. Vaidere.
Vienlaikus jādara viss, lai ar ekonomisku spiedienu un starptautisku izolāciju vērstos pret agresora iespējām slepkavošanu turpināt. “Līdzšinējā retorika no ES samiernieciskajām valstīm, ka daļa sankciju jāpietaupa gadījumam, ja Krievija situāciju saasinās, ir bijusi pilnīgi aplama. Redzam, ka tādējādi pieļauti jauni kara noziegumi. Tā vietā maksimāls spiediens pret Krieviju un arī Baltkrieviju jāizdara nekavējoties,” ir pārliecināta deputāte.
I. Vaidere izceļ faktu, ka ES valstis ik dienu Krievijai pārskaita gandrīz miljardu eiro par naftas, gāzes un ogļu importu, šādi palīdzot uzbūvēt simtiem tanku. Šonedēļ ES tiek lemts par ogļu iepirkumu pārtraukšanu, tomēr šis resurss veido vien dažus procentus no Kremļa importa ieņēmumiem. “Jaunākās sankcijas ir nepietiekamas. Jo ilgāk karš turpināsies, jo dārgāk tas izmaksās arī ES un pieaugs iespējas, ka Krievija varētu uzbrukt vēl kādai valstij. Tādēļ mums pēc iespējas ātrāk jāiemācās dzīvot bez Kremļa resursiem. Turklāt aprēķini rāda, ka pilnīgs Krievijas energoresursu embargo ES neradītu ļoti nopietnas sekas. Toties Krievijas ekonomikas kritums tā rezultātā līdz gada beigām varētu sasniegt pat 40%, kas palīdzētu apturēt karu,” skaidro politiķe.
I. Vaidere kā neapmierinošas kritizē arī individuālās sankcijas: “ES sarakstam pievienoti daži desmiti personu, kamēr ar Putina un Lukašenko režīmiem ir cieši saistīti tūkstošiem indivīdu. Jākonfiscē viņu visu īpašumi, no kuriem iegūtie līdzekļi jāizmanto Ukrainas atbalstam, un uz Krieviju jāizraida arī oligarhu ģimenes locekļi.” Viņa piebilst, ka lielas problēmas radījusi sankciju efektīva piemērošana, tādēļ jānovērš jebkādas iespējas sankcijas apiet.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk