Latvija aizsardzībai atvēlēs 2,5% no iekšzemes kopprodukta

Ministru kabinets apstiprinājis Aizsardzības ministrijas virzītos grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas nozīmē to, ka turpmākajos trīs gados finansējums valsts aizsardzībai pakāpeniski tiks palielināts līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
Atbilstoši NATO vadlīnijām, Latvija jau kopš 2018. gada aizsardzības nozarei atvēl ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta. Šogad aizsardzības budžets sasniedz jau 2,2% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt 2023. gadā tas būs ne mazāks kā 2,25%, 2024. gadā – 2,4%, bet 2025. gadā un turpmākajos gados – ne mazāks kā 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
“Ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos izaicinājumus un drošības situācijas izmaiņas reģionā, ko neapšaubāmi ir ietekmējis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, mums nekavējoties ir jāveic visi iespējamie pasākumi Latvijas aizsardzības stiprināšanai un Nacionālo bruņoto spēku spēju paātrinātai attīstībai. Mēs nedrīkstam sēdēt rokas klēpī salikuši un cerēt, ka nepieciešamības gadījumā būs kāds cits, kas mūs aizstāvēs, ja paši nebūsim maksimāli ieguldījušies savā aizsardzībā. Mums ir jārīkojas atbildīgi gan pret mūsu valsti un tās iedzīvotājiem, gan pret sabiedrotajiem. Esmu pateicīgs kolēģiem par sapratni, elastību un operatīvo rīcību likumprojekta virzīšanā un apstiprināšanā,” pauž aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Piešķirto finansējumu plānots novirzīt līdzšinējo spēju iztrūkumu mazināšanai un atsevišķu spēju ieviešanas paātrināšanai, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai. Papildus finansējums ļaus sasniegt arī Nacionālo bruņoto spēku personāla piesaistes mērķus, ņemot vērā to, ka personāla nodrošinājums ir būtisks katras spējas ekipējuma izmantošanai.
“Esmu gandarīts, ka Latvijas pilsoņi arvien vairāk iesaistās valsts aizsardzības nodrošināšanā, stājoties Zemessardzē vai kļūstot par profesionālā dienesta karavīriem. Pārliecība, ka mūsu valsts ir drošās rokās, ar katru dienu kļūst spēcīgāka. Latvijas aizsardzība ir mūsu visu kopīga atbildība, tāpēc aicinu ikvienu mūsu valsts pilsoni izvērtēt iespējas kļūt par karavīru, zemessargu vai pieteikties rezervistu militārās apmācības kursam maijā vai augustā,” aicina A. Pabriks.
Jau vēstīts, ka 2022. gada 22. marta valdības sēdē konceptuāli tika atbalstīts Aizsardzības ministrijas priekšlikums par budžeta izdevumu palielinājumu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta valsts drošības un aizsardzības stiprināšanai, kā arī Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātai attīstībai, līdz ar to tika izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”.
Vēl par tēmu:
Uzņemšana turpinās; Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs brīvas 197 vietas
Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs pašlaik pieejamas aptuveni 197 brīvas vietas. To skaits nemitīgi mainās, jo daļa skolēnu izlemj turpināt mācības citās izglītības iestādēs. Pretendenti...
Lasīt tālākPiemēros stingrākus sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem
Lai veicinātu atbildību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu un aizsardzību, Saeima ceturtdien, 23. jūlijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem paaugstina...
Lasīt tālākJūrmalā cietusi velobraucēja – biedrība “Pilsēta cilvēkiem” tiesāsies saistībā ar nedrošu veloinfrastruktūru
Šī gada 3. jūnijā 18 gadus veca velobraucēja pēc valsts eksāmena devās uz Jūrmalu. Viņa pārvietojās pa veloceļu virzienā no Brīvības prospekta uz Meža prospektu. Pirms Edinburgas prospekta...
Lasīt tālākRīgā sākti darbi pie jaunu luksoforu objektu izbūves
Rīgā sākti būvdarbi vairāku jaunu luksoforu objektu izbūvei, lai uzlabotu satiksmes drošību un satiksmes organizāciju pilsētā. Jauns luksoforu objekts tiek izbūvēts Pērnavas un Vārnu ielas...
Lasīt tālākPētījums: katru trešo Latvijas iedzīvotāju vasarā visvairāk satrauc negadījumi uz ceļa un iespēja gūt traumas
Domājot par vasaras sezonu, Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc ceļu satiksmes negadījumi un ģimenes locekļu traumas, rāda jaunākais Swedbank Apdrošināšanas "Latvijas iedzīvotāju bažu...
Lasīt tālākDabas muzejā varēs apskatīt gandrīz divsimt flokšu šķirnes
No 23. līdz 26. jūlijam Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde „Flokši 2026”. Tajā būs apskatāmas gandrīz 200 flokšu šķirnes – arī tādas, kas iepriekšējo gadu izstādēs...
Lasīt tālākPuntulis devis rīkojumu apturēt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansēto projektu
Kultūras ministrs Nauris Puntulis aptur biedrības “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls” tiesības veikt jebkādas turpmākās finanšu darbības saistībā ar projekta...
Lasīt tālāk2026. gadā turpina pieaugt pārrobežu e-recepšu izmantošana
Latvijā 2026. gada pirmajā pusgadā tika izrakstītas par 5% mazāk e-recepšu nekā līdzīgā periodā pērn, savukārt pakāpeniski pieaug pārrobežu e-recepšu izmantošana, ko var skaidrot ar tūrisma...
Lasīt tālākLai pasargātu mājas cūkas no Āfrikas cūku mēra, jāievēro biodrošība
Ir sācies īpaši bīstamais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) periods, kad ĀCM vīruss dabā cirkulē sevišķi aktīvi, radot nozīmīgu apdraudējumu mājas cūkām, tādēļ Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākPartnerības otrajā gadā Latvijā reģistrēto pāru skaits tuvojas 1000
Šodien, 2026. gada 1. jūlijā, aprit divi kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām – neatkarīgi no dzimuma – juridiski nostiprināt...
Lasīt tālāk