25% no Latvijas iedzīvotājiem turpina vēl lietot kodu kartes

Vēl tikai nedēļu internetbankai varēs piekļūt ar kodu kartēm. Luminor Privātpersonu apkalpošanas vadītājs Normunds Rudzītis norāda, ka vēl aptuveni 25% no Latvijas iedzīvotājiem turpina lietot kodu kartes.
Līdz 10. septembrī pilnībā tiks pārtraukta iespēja autentificēties, kā arī veikt maksājumus internetbankā un mobilajā bankā ar kodu kartēm. Tā vietā klientiem būs jāizmanto drošāki autentifikācijas rīki – kodu kalkulatoru vai mobilo lietotni Smart-ID.
Kā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Normunds Rudzītis, bankas ir izvēlējušās veidu, kā aizvietot šīs kodu kartes, un lielākā daļa, tostarp Luminor, ir izvēlējušās Smart-ID kartes.
“Ja mēs paskatāmies kopumā Latvijā, tad tie ir aptuveni vēl 25% no Latvijas iedzīvotājiem, kuri turpina lietot kodu kartes. Ir arī bankas, kas izvēlējušās šādu veidu – kodu karte kopā ar īsziņas kodu, kas nozīmē, ka daļa no klientiem turpinās kartes lietot,” izteicās Rudzītis.
“Ņemot vērā šīs būtiskās pārmaiņas, kas vēl joprojām skar atsevišķas klientu grupas, filiālēs rindas varētu būt,” atzina Luminor pārstāvis.
Lejupielādējiet Smart-ID AppStore vai Google Play un lietotnes aktivizēšanai pirmajā reizē izmantojiet kodu karti vai kalkulatoru. Pēc tam jāizvēlas divi tikai sev vien zināmi PIN kodi, kuri turpmāk būs jālieto, pieslēdzoties internetbankai (PIN1) un apstiprinot maksājumus vai parakstot dokumentus (PIN2). Iegaumējiet tos labi! Izveidotie PIN kodi viedierīcē netiek saglabāti.
Ja vēlaties Smart-ID kontu lietot vairākās viedierīcēs, attiecīgajā telefonā vai planšetdatorā ir jāinstalē unikāls Smart-ID konts. Arī iegādājoties jaunu viedtālruni, Smart-ID lietotne ir jāinstalē no jauna un jāreģistrē jauns Smart-ID konts. Ja vecajā viedierīcē vēl ir aktīvs (neizdzēsts) Smart-ID konts, tad šo kontu var izmantot, lai reģistrēju jaunu Smart-ID kontu jaunajā ierīcē. Ja vecā viedierīce netiks izmantota, tad Smart-ID konts ir jādzēš un jāatinstalē arī Smart-ID lietotne.
Vēl par tēmu:
Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk