2025. gada 2. ceturksnī vērojams darba tirgus aktivitātes pieaugums

Jaunākie nodarbinātības dati kopumā norāda uz pakāpenisku darba tirgus aktivitāšu atjaunošanos un sagaidāms, ka līdzīgas tendences kopumā saglabāsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus līdz ar darbaspēka pieprasījuma pieaugumu palielinās arī darbaspēka nepietiekamības riski.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, 2025. gada 2. ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 0,8% jeb 6,9 tūkstošiem, salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, savukārt, salīdzinot ar gada 1. ceturksni – par 21,3 tūkstošiem jeb 2,5%.
Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis 2. ceturksnī pieauga līdz 64,9%, kas ir par 1,7 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2024. gada 2. ceturksni nodarbinātības līmenis ir pieaudzis par 0,6 procentpunktiem.
Kopumā nodarbinātības pieaugumu 2. ceturksnī ietekmēja gan sezonālie faktori – vasaras sezonas uzsākšanās un sezonālo darbu pieaugums, kā arī būtisku pienesumu ir devis ekonomisko aktivitāšu pieaugums atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā.
Bezdarba līmenis 2025. gada 2. ceturksnī samazinājās līdz 6,7%, kas ir par 0,7 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā 2025. gada 1. ceturksni (7,4%), un par 0.2 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā 2024. gada 2. ceturksnī (6,9%). Kopumā bezdarbnieku skaits sasniedza 63,7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.
Jāatzīmē, ka darba tirgus joprojām saskaras ar vairākiem izaicinājumiem – ierobežotu darbaspēka piedāvājumu, demogrāfisku spiedienu un prasmju neatbilstību, kas zema bezdarba apstākļos kopumā var saasināt darbaspēka nepietiekamības riskus atsevišķās nozarēs.
Vienlaikus 2025. gada 2. ceturksnī turpināja palielināties iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis. 2025. gada 2. ceturksnī tas pieauga līdz 69,6%, kas bija par 0,5 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2024. gada 2. ceturksnī (69,1%), un par 1,3 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2025. gada 1. ceturksnī (68,3%). Jāatzīmē, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2020. gada. 2025. gada 2. ceturksnī ekonomisko aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem veidoja 953,0 tūkstošus, kas ir par 4,8 tūkstoti vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā (948,2 tūkstoši).
Neskatoties uz joprojām augsto ekonomisko nenoteiktību, kopumā situācija darba tirgū pakāpeniski stabilizējās. Vienlaikus, gan bezdarba samazinājums, gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kopumā norāda uz darbaspēka iztrūkumu risku pieaugumu darba tirgū, ņemot vērā ierobežojošos piedāvājuma puses faktorus. Sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū arī gada otrajā pusē turpināsies uzlaboties. Kopumā nodarbināto skaits 2025. gadā varētu palielināties par vidēji 0,4% jeb aptuveni 4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2024. gadu, bet bezdarba līmenis nokristies līdz 6,5%.
Vēl par tēmu:
Pārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk