18 un 19 gadus veciem jauniešiem vairs nedos “ātros kredītus”
Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedri ir vienojušies, ka, sākot ar pirmdienu, 11. februāri, neizsniegs aizdevumus 18 un 19 gadus veciem jauniešiem. Šāds ierobežojums būs spēkā līdz brīdim, kamēr valsts izveidos vienotu kredītreģistru, kā arī nodrošinās iespēju pārbaudīt personu ienākumu līmeni.
“Kopējais īpatsvars starp kredītņēmējiem, kas ir 18 un 19 gadus veci, ir neliels. Tie veido tikai 5% no kopējā skaita, turklāt arī atmaksas radītāji ir labi. Tomēr ņemot vērā, ka atsevišķi precedenti var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedrību kopumā un šī ir sociāli jūtīga grupa, asociācijas biedri lēma par aizdevuma ierobežojuma noteikšanu līdz brīdim, kamēr valsts izveidos kredītreģistru, dodot nebanku kredītdevējiem likumiskas tiesības pārbaudīt jauniešu maksātspēju,” norāda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.
Lai atpazītu tos aizdevējus, kas vienojušies īstenot atbildīgu biznesa praksi, tai skaitā neizsniegs kredītus 18 un 19 gadus veciem jauniešiem, asociācija ir izveidojusi atpazīstamības zīmi “Atbildīgs aizdevējs”. Tā ļaus ikvienam patērētājam pārliecināties, ka konkrētais uzņēmums ir pievienojies asociācijas izstrādātajam Labas prakses standartam, kas paredz nodrošināt kredītņēmējiem papildu aizsardzību un paredzamus sadarbības noteikumus.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālāk