13/12/2024, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ir šāda – rokas nost no lauksaimniecības nozares!” informē “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

11. decembra raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijas laikā par tālāko virzību saistībā ar projektu “Rail Baltica”, finanšu ministrs Arvils Ašeradens minēja, ka viens no finansējuma avotiem neveiksmīgajam “Rail Baltica” projektam varētu būt lauksaimniecības nozare, kurai būšot “jāsaspiežas”.

Atbildot uz šo ministra redzējumu, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka Ašeradena piedāvātais risinājums nozarei nav un nebūs pieņemams:

“Lauksaimniecības nozarei nav jāuzņemas atbildība par atsevišķu politiķu un ierēdņu nespēju realizēt šo projektu. Mēs jau vairāk nekā 20 gadus esam tikuši pazemoti Eiropas līmenī ar viszemākajiem tiešajiem maksājumiem starp visām dalībvalstīm. Par vienādu prasību izpildi Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem būtu jāsaņem vienāds atbalsts, bet tā diemžēl nav. Atbalsta lejasgalā, kā vienmēr, ir Latvija.

Šo 20 gadu laikā ar neatlaidīgu darbu situāciju ir izdevies nedaudz uzlabot – kaut joprojām esam pēdējie, tomēr saņemam ap 77% no ES vidējiem maksājumiem. Tas nenozīmē, ka paliekam konkurētspējīgāki, salīdzinot ar pārējo Eiropu, mēs vienkārši samazinām tempu, kādā atpaliekam. Lauksaimnieku pozīcija ir skaidra – nākošajā Eiropas daudzgadu budžetā beidzot ir jāpanāk tiešmaksājumu izlīdzināšana, nevis jāfilozofē par to, kā uz Latvijas zemnieku rēķina aizlāpīt “Rail Baltica” caurumus. Mēs nereti brīnāmies, ka mūsu produkti ir dārgāki nekā importētie, meklējam veidus, kā samazināt pārtikas cenas, taču tā vietā, lai panāktu līdzvērtīgu no atbalstu no Eiropas, mūsu politiķi meklē veidus, kā šajā atbalstā ‘’iegrābties’’.”

J. Lazdiņš norāda, ka, turpinot šādu retoriku, šī gada lauksaimnieku protesti valdībai liksies vien tāds nieks. “Es silti aicinu politiķus pat nelūkoties šajā virzienā. Spēja ražot pārtiku un saņemt godīgu Eiropas atbalstu ir mūsu sarkanā līnija. Dievs dod saprātu to nepārkāpt!”

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība ir nozares, kas spējušas izdzīvot skaudros konkurences apstākļos, nodrošinot lauku teritoriju dzīvotspēju. Nozares ir spējušas pārstrukturizēties un pielāgoties mainīgajai situācijai ekonomikā. Eiropas lauksaimniecības spēks ir pirms daudzām desmitgadēm izveidotā Kopējā lauksaimniecības politika, un šobrīd izskatās, ka politiķi pakāpeniski bruģē ceļu nevis uz nozares stiprināšanu, bet uz tās nonāvēšanu.

“Ašeradena retorika apstiprina mūsu bažas par šobrīd slepeni kaldinātu plānu ES līmenī, ka katra dalībvalsts pati lems, kam tērēt Eiropas fondu naudu. Tas nozīmē – Kopējā lauksaimniecības politika ir apdraudēta. Ņemot vērā arvien pieaugošās pārtikas cenas un agresorvalstu nozīmīguma pieaugumu globālajā pārtikas ķēdē, pastāv pavisam reāls risks pazaudēt savu pārtikas neatkarību,” skaidro J. Lazdiņš.

1,091 skatījumi




Video

Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem

19/11/2026

Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

LBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā

11/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

Par pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības

02/11/2026

No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %

29/10/2026

2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...

Lasīt tālāk