• Tweet

Biedrība “Zemnieku saeima” un kartupeļu audzētāji aicina savos dārzos stādīt sertificētu un pārbaudītu kartupeļu sēklas materiālu, tādējādi izvairoties no dažādu bīstamu kartupeļu slimību izplatības Latvijā. Juris Lazdiņš, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs informē – ja dārzos tiek stādīti veikalā vai tirgū pirkti kartupeļi, audzētāji riskē ar nekvalitatīvu ražu un bīstamu kartupeļu slimību izplatību.

Aprīlī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Ēģiptes izcelsmes kartupeļos konstatēja bīstamo kartupeļu tumšo gredzenpuvi1, kas vispirms izraisa augu vīti un vēlāk arī kartupeļu bumbuļu puvi. Turklāt šis nav pirmais gadījums, kad kartupeļu kravās, kas tiek ievestas no 3. valstīm, konstatētas slimības izraisošas baktērijas. Tas kārtējo reizi apliecina, cik būtiski ir stādīšanai izvēlēties sertificētu un drošu kartupeļu sēklas materiālu.

“Kartupeļu raža ir atkarīga no sēklas materiāla kvalitātes, un tās ir jāmaina ik pēc 3-4 gadiem. Ja iestādām veikalā vai tirgū pirktus, nepārbaudītus kartupeļus, nemaz nevaram zināt, kas no tiem izaugs. Tādā veidā nākas riskēt ne tikai ar nekvalitatīvu ražu, bet arī ar bīstamu slimību izplatību, kas audzētājiem var radīt lielus zaudējumus,” norāda Juris Lazdiņš, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs.

Zemnieku saimniecībā “Jaunstrīķeri”, kas ir arī “Zemnieku saeimas” biedrs, kartupeļu stādīšana jau ir uzsākta. Tās saimnieks Andis Arājs audzē pārtikas, cietes, sēklas un čipsu kartupeļus 100 ha platībā. Viņš kartupeļu sēklas materiālu iepērk no Vācijas un regulāri to maina, turklāt čipsu kartupeļu gadījumā tas tiek darīts katru gadu.

“Veikalā nopērkamus pārtikas kartupeļus mēdz apstrādāt ar īpašu fungicīdu, kas neļauj tiem asnot ziemas laikā. Protams, šādi kartupeļi ir droši lietošanai uzturā, taču, ja tādus iestādām savā dārzā, var gadīties, ka tie nemaz neizaug. Taču vislielāko risku rada slimības. Bīstamākās ir gaišā un tumšā gredzenpuve, ko, iestādot veikalā pirktus kartupeļus, var ievazāt no citām valstīm. Šīs ir karantīnas slimības, kas nozīmē, ka visu kartupeļu lauku nāksies likvidēt. Lai gan arī šos kartupeļus var lietot uzturā, to sēklas stādīt nevar,” stāsta Andis Arājs.

Saimniekiem jāuzmanās arī no baktēriju izraisītās kartupeļu melnkājas un kartupeļu kraupja, it īpaši melnā, kas ir bīstamākais un Latvijā izplatītākais. Melnais kraupis uz kartupeļu bumbuļiem izskatās kā sausas, melnas kreveles. Turklāt, ja infekcija jau ir konstatēta kartupeļiem dīgstot, to laksti nopūst – nākot ārā no zemes, laksti sapūst un augu lapas nemaz neparādās. Bieži sastopama ir arī kartupeļu lakstu puve. Lai no tās izvairītos, jāizvēlas izturīgākas kartupeļu šķirnes, jāveic pārdomāta lauku smidzināšana u.tml.

“Daudzi cilvēki arī pieļauj kļūdu, stādīšanai atlasot mazākos kartupeļu bumbuļus. Tas nav pareizi, jo tiek veikta negatīvā atlase. Viss, kas ir mazāks, noteikti būs arī vājāks. Ja apēdam lielos, skaistos kartupeļus un katru gadu stādām mazākos un švakākos, no ražas nekas labs nesanāks,” uzsver Juris Lazdiņš.

Lai izvairītos no slimībām, sertificēts kartupeļu sēklas materiāls ir ļoti būtisks – arī kartupeļiem ir nepieciešamas augu pases un dokumenti, lai pārliecinātos par to drošību un kvalitāti. Biedrība “Zemnieku saeima” aicina izmantot tikai setrificētu un pārbaudītu sēklas materiālu, ko var iegādāties dārzkopības un specializētajos veikalos.