Zemnieki, lai nodotu graudus, stāv piecus kilometrus garā rindā
Šā gada grandiozā raža Latvijas laukos nākusi komplektā ar sen aizmirstām problēmām – kaltes nespēj apstrādāt graudus tik lielā intensitātē, kā tos spēj novākt kombaini druvās. Pie vainas ir slapjais laiks, kas nenovēršami iesūcas graudos.
Pagājušajā nedēļā Latvijas lielākā graudaudzētāju kooperatīva Latraps mājaslapā cits pēc cita rindojās zemniekiem nepatīkami paziņojumi: «A/s Dobeles dzirnavnieks graudus un rapsi NEPIEŅEMS!», «SIA Bauskas klēts graudu pieņemšanas punkts UZ LAIKU SLĒGTS!», «Z/s Āboliņi (Vārmē) UZ LAIKU SLĒGTA!», «SIA PS Līdums no sestdienas graudus un rapsi NEPIEŅEMS!» utt.
Pieņemšanas punkti atsāk darbu
Kaltes bija aizrijušās ar slapjajiem graudiem, un pie tām, kas labību vēl ņēma pretī, veidojās garumgaras kravu rindas. Piemēram, Rēzeknē tā sasniedza pat piecu kilometru garumu.
Brīvdienās sastrēgumi beidzot sāka uzsūkties. Latraps izpilddirektors Edgars Ruža stāsta, ka Elejas graudu pieņemšanas punkts pašlaik jau strādājot ar 80% jaudu. Slikto laika prognožu dēļ zemnieki šogad steigušies sākt kulšanas darbus pēc iespējas agrāk, un pareizi darījuši. Taču graudos mitrums ir pie 20%, kaut gan normāli jābūt zem 14%. Tādējādi graudu žāvēšanai nepieciešams ievērojami ilgāks laiks. Parastos apstākļos Elejā tiek apstrādātas 150 tonnas stundā, taču pagājušajā nedēļā temps nokritās zem 60 tonnām, savukārt kaltēšanas izmaksas dramatiski pieauga.
Arī kvalitāte sākotnēji bijusi salīdzinoši zema – puse lopbarības graudu, otra – zemākā pārtikas kvalitāte.
«Tagad šim korķim esam tikuši pāri un strādājam teju normālā režīmā,» stāsta E. Ruža. Arī zemnieku vesto graudu kvalitāte sākusi uzlaboties. Vidēji tiek pieņemts ap 3000 tonnām diennaktī: «Tagad nāk maizes kvieši. Raža ir laba, cenas ir labas – dod, Dievs, to visu vēl novākt!» Sarežģītāk tas būs vietās, kur labība sagūlusi veldrē, un dabas paradokss ir tāds, ka parasti tā sakrīt čaklāko saimnieku druvās. Tur, kur vārpas labāk barotas un smagākas.
Nokulta puse
Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības vadītājs zemnieks Ivars Ādamsons lēš, ka pašlaik Latvijā nokulta aptuveni puse no apsētajām platībām: «Kā mums uz kādu nedēļu tagad noderētu Viduseiropas laika apstākļi ar 30 līdz 40 grādu temperatūru!» Vidzemē aizvakar atkal lija, arī rīt tiek solīts lietus, graudi atkal tiks mērcēti. Pārtraukumi pieņemšanas punktu darbībā rada problēmas ar ražas uzglabāšanu. Protams, labi, ja zemniekam ir vismaz šķūnis ar ventilējošām caurulēm. Ja nav, tad pastāv risks, ka graudi sāks pelēt, un nekas cits neatliek, kā braukt uz tālākiem pieņemšanas punktiem. Tomēr runāt par kalšu un graudu glabātavu trūkumu īsti nav pamata – tāda raža gadās reizi desmitgadē, un tā nokompensēs papildu tēriņus un zudumus. Turklāt cena ir lieliska. Augstākā labuma pārtikas kvieši tiek iepirkti par aptuveni 177 latiem tonnā. Līdz ar ražas novākšanu pasaules biržās gan vērojama cenu lejupslīde – šobrīd cena ir 265 eiro tonnā. Lopbarības kviešus savukārt iepērk par 140 latiem tonnā. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) apzinājusi situāciju savu zemnieku laukos un secina, ka lopbarības kvalitātes graudu šogad būs daudz. Arī ieguldāmais darbs lielāks, jo salmu masa ir liela. Kulšana notiek lēnāk, un degvielas patēriņš lielāks. Taču doma par gaidāmo peļņu visus iepriecina.
Draudzīgi – druvās, draudzīgi – rindās
Kopumā sastrēgumi kalšu darbībā nekādus pārmērīgos kreņķus nav izraisījuši. LOSP pārstāve Krista Garkalne stāsta, ka zemnieki izprot īslaicīgās problēmas: «Tiklīdz uzspīd saule, tā visi kombaini ir laukā, un tad arī aptuveni vienā laikā visiem ir jātiek vaļā no graudiem.» Lielajām saimniecībām, kurās ir pašām savas kaltes, protams, ir vieglāk organizēt ražas novākšanu. Taču faktiski visi noskaņoti optimistiski, pat neraugoties uz nepastāvīgajiem laika apstākļiem. Sliktais ražas gads citās valstīs ir labs palīgs Latvijas zemniekiem.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka graudaugi šogad iesēti aptuveni 570 tūkstošu hektāru platībā. Tas ir par 9% vairāk nekā pērn. Arī labvēlīgie rudens un pavasara sējas, kā arī graudaugu ziemošanas apstākļi ļaujot cerēt uz pēdējo gadu lielāko ražu. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departaments to novērtē aptuveni 1,8 miljonu tonnu apjomā.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas deputāta pilnvaras deviņiem deputātiem
Saeima piektdien, 20. novembrī, apstiprināja 15. Saeimas deputāta mandātus Valteram Bolevicam, Mārim Dadzim, Jānim Grasbergam, Laurim Gruntmanim, Jurģim Klotiņam, Ģirtam Lapiņam, Jānim Liepiņam,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņa būs nokrišņiem bagāta, vietām veidosies neliela sniega kārta
Šīs nedēļas izskaņā, kā arī jaunās darba nedēļas pašā sākumā laikapstākļus mūsu teritorijā aizvien turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ teju visā Latvijā gaidāmi nokrišņi...
Lasīt tālākMazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālāk2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālāk