Zemkopības ministrs aicina piensaimniekiem piešķirt ES ārkārtas atbalstu

Šonedēļ zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē, kurā dalībvalstis sprieda par problēmām lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, kā arī par aktuālajiem zivsaimniecības jautājumiem.
Svarīgākais jautājums, par ko diskutēja ministri, bija situācija lauksaimniecības tirgū pēc Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā. Dalībvalstis īpašu uzmanību vērsa uz kara radītajām grūtībām atsevišķos sektoros un diskutēja par iespējamiem pasākumiem situācijas risināšanai.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits informēja dalībvalstis, ka Latvijā vēl kopš 2021. gada – kovida pandēmijas izplatīšanās sākuma – bijis nepārtraukts ražošanas resursu sadārdzinājums. Apstākļi, kādi pašlaik ir tirgū, apdraud piena ražotāju dzīvotspēju. Enerģijas cenu pieaugums Latvijā ir divas reizes lielāks nekā ES vidēji, un ļoti augsta ir arī lopbarības kviešu iepirkuma cena: februāra pirmajā nedēļā tā bija virs 263 eiro par tonnu, kas ir par 12,6% augstāka nekā pirms gada. Savukārt vidējā svaigpiena iepirkuma cena Latvijā pazeminās jau sešus mēnešus pēc kārtas, februārī sasniedzot jau 34 centus par kilogramu. Turklāt prognozes tuvākajiem mēnešiem ir pretrunīgas.
Padomes ietvaros zemkopības ministrs Didzis Šmits kopā ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Ķestuti Navicki (Kęstutis Navickas) tikās ar ES Lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski). Trīspusējās tikšanās laikā ministrs D. Šmits aicināja komisāru paredzēt ārkārtas finanšu atbalstu Latvijas piena lopkopjiem no Kopējās Lauksaimniecības politikas Lauksaimniecības rezerves, ņemot vērā, ka divu mēnešu laikā vidējā svaigpiena iepirkuma cena ir samazinājusies par 32%, savukārt ražošanas izmaksas pieaugušas par 50%, salīdzinot ar gadu iepriekš.
“Mēs jau vairākkārt esam norādījuši, ka nepieciešams sākt Eiropas Savienības līmeņa atbalsta pasākumus ekonomiski cietušajiem sektoriem,” ministru padomē uzsvēra Didzis Šmits. “Beidzot tie ir jāiedarbina. Mēs kopīgi ar Lietuvu prasām piešķirt ārkārtas finanšu atbalstu piensaimniekiem, kā arī paaugstināt cenu vājpiena pulvera un sviesta iepirkumam valsts intervencē.”
Dalībvalstu ministri arī diskutēja par Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem ES zivsaimniecības politikai, lai šī politikas ietekmē nākotnē atjaunotos jūras ekosistēmas ilgtspējīgai un noturīgai zvejniecībai. EK ieceres kopumā Latvija vērtē atzinīgi, tomēr norāda, ka vienlaikus ar zivju krājumu atjaunošanās veicināšanu ir nepieciešams pasargāt arī zvejnieku sociālās un ekonomiskās intereses. Vides un klimata prasības nedrīkst pasliktināt nozares ekonomisko un sociālekonomisko izturētspēju un samazināt konkurētspēju globālajā tirgū. Tāpat nedrīkstam aizmirst arī par situācijām, kad jāpārvar ekonomiskās krīzes.
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk