Zatlera partijas iniciatīva samazinās vēlētāju aktivitāti
Nākamajās Saeimas vēlēšanās pilsoņu aktivitāte būs vēl mazāka nekā līdz šim. Par to, vērtējot Koalīcijas sadarbības padomē atbalstīto Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputāta Valda Liepiņa piedāvājumu parlamenta vēlēšanās balsotājus piesaistīt deklarētajai dzīvesvietai, ir pārliecināti sabiedrības pārstāvji un politiķi.
ZRP frakcijas izstrādātos grozījumus Vēlētāju reģistra likumā Koalīcijas sadarbības padome apstiprināja ar piebildi, ka viens no priekšnoteikumiem, kas veicinātu likumprojekta grozījumu īstenošanu, būtu saistāms ar elektroniskā balsojuma sistēmas ieviešanu. Jāatgādina, ka par elektroniskā balsojuma, kas kaimiņos, Igaunijā, veiksmīgi darbojas jau piecus gadus, ieviešanu Latvijā neauglīgi tiek diskutēts jau gadiem ilgi.
V. Liepiņš norāda, ka, ieviešot šo sistēmu, tiktu nodrošināts Satversmē noteiktais vēlētāju vienlīdzības princips, jo konstitūcija nosaka, ka, «sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam».
Politiķis skaidro: «Lai pilnībā tiktu nodrošināts šis Satversmē ierakstītais princips, nepieciešama vienota vēlētāju reģistra izveide visās vēlēšanās, lai vēlētājs būtu saistīts ar savu vēlēšanu apgabalu un balsotu par sava apgabala kandidātiem.»
Tomēr šo ierosmi kritizē ne tikai opozīcijas pārstāvji, bet arī politisko norišu vērotāji un eksperti. Politologs Arnis Lapiņš atzīst, ka, salīdzinot ar citu Eiropas valstu vēlēšanu sistēmām, Latvijas dzīvesvietai nepiesaistītais variants ir izņēmums. Tomēr, neraugoties uz to, viņš uzskata, ka koalīcijas redzējumam nav pamatojuma. «Cilvēki jau ir pieraduši, ka Saeimas vēlēšanās savu balsi var nodot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Brīvdienās cilvēki braukā pa valsti, apciemo radus – realizējot piedāvājumu, tas vairs nebūs iespējams un zināmu cilvēku daļu izslēgs no piedalīšanās vēlēšanās. Tādēļ neredzu iemeslu sistēmu mainīt. Turklāt nav novērots, ka kādam būtu izdevies balsot vairākas reizes, jo viņa pasē aizmirsts iespiest zīmodziņu,» saka eksperts.
Mazāk izvēlīgs savā kritikā šai ZRP iniciatīvai ir savulaik politiskajai elitei pietuvinātais Mārcis Bendiks. Viņš atzīst, ka Satversmi un saistītos likumus var labot, lai tie kļūtu mūsdienīgāki, bet, pēc viņa domām, šis piedāvājums ir «pilnīgs anahronisms un dinozauru ārdīšanās». Arī M. Bendiks uzskata, ka šāds risinājums samazinās balsotāju aktivitāti vēlēšanās. «Izskatās, ka ZRP sāk pietrūkt ideju. Ir kaut kādi jautājumi, kur viņi nāk klajā ar naivām vai pat stulbām idejām, bet šī jau ir kaitniecība,» pārliecināts ir M. Bendiks.
Par to, ka šādi samazināsies aktīvo vēlētāju skaits, ir pārliecināts arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš ir pārliecināts, ka koalīcija apzināti cenšas samazināt vēlēšanās piedalījušos skaitu, jo šādi būs vieglāk iebīdīt Saeimā vēlamos kandidātus. Taču viņš ir apņēmības pilns – ja ZZS nākamajā Saeimas sasaukumā nonāks koalīcijā, šo normu, kas, pēc viņa domām, šajā Saeimā noteikti tiks apstiprināta, atcels.
Arī Saeimas prezidija loceklis Andrejs Klementjevs (Saskaņas centrs) uzskata, ka vēlētāja piesaiste dzīvesvietai samazinās aktīvo vēlētāju skaitu un sarežģīs procedūru. Viņš uzskata, ka daudz vairāk enerģijas būtu jāvelta elektroniskā balsojuma ieviešanai, kas ļautu balsot jebkurā vietā, kur pieejams internets, nevis cilvēku brīvību ierobežošanai. «Mēs esam pieradinājuši cilvēkus, ka var balsot jebkurā vietā. Piedāvājums ir atkāpšanās pagātnē,» uzskata politiķis.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Darbu Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā sāk Dace Melbārde
2024. gada 7. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus sāks pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālāk