Zariņš asi kritizē EM darbu saistībā ar OIK likvidāciju: Afēra turpinās
Joprojām turpinās izmanīga obligātās iepirkuma kompenentes (OIK) afēras piesegšana, asās diskusijās Saeimā, norādīja deputāts Ivars Zariņš (S).
“Šajos Ministru kabineta noteikumos subsidētās elektroenerģijas nodoklis ir kā viena no izdevumu pozīcijām, kura komersantam ir jākompensē. Proti, tas nozīmē, ka, ja pie esošā regulējuma tiek ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis, tad OIK slogs maksātājiem nevis samazināsies, bet palielināsies proporcionāli par šī nodokļa slogu, jo tagad šis slogs ir nevis OIK komersantiem, bet gan mums kā maksātājiem jānosedz. Tas ir pilnīgs absurds. Ekonomikas ministram tika prasīts, kādā veidā tad jūs nodrošināsiet, ja jūs runājat par tiesisko paļāvību, kādā veidā jūs to nodrošināsiet attiecībā uz komersantiem ar šādiem Ministru kabineta noteikumiem? Ekonomikas ministrija nebija spējīga uz to atbildēt,” norādīja Zariņš.
Pēc viņa sacītā, tieši tāpat Ekonomikas ministrija nebija spējīga atbildēt par to, kādā veidā tad Ekonomikas ministrija gatavojas izpildīt savus solījumus par OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ja valdība nav akceptējusi šos “zaļos sertifikātus”? “Proti, Ekonomikas ministrijas plāns bija, kādā veidā pasniegt, ka OIK maksājums tiek atcelts. Noslēpjot vienu viņa daļu pārvades tarifā, otru – “zaļajos sertifikātos”. Savukārt “zaļos sertifikātus” valdība neatbalstīja. Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija pat nav spējusi sagatavot rīcības plānu, kā noslēpt OIK, ne tikai, kā viņu samazināt, bet pat kā viņu noslēpt. Un tas ir diezgan dramatiski. Ja Ekonomikas ministrijai prasīs: “Nu, kā tad jūs to domājat darīt, kādi tad ir varianti, ja “zaļo sertifikātu” nav?” Izrādījās, ka Ekonomikas ministrijai ir tikai divi varianti – vai nu šie “zaļie sertifikāti”, kurus valdība nav atbalstījusi, vai arī tad jāatstāj esošais maksājums. Lūk, viss Ekonomikas ministrijas pienesums no šīs darba grupas,” uzskata Zariņš.
“No visiem šiem pieciem pasākumiem, ko piedāvāja Ekonomikas ministrija, tikai viens pasākums tik tiešām varētu būtiski samazināt OIK slogu. Proti, tas ir: iekšējās peļņas normas pārrēķina kārtības izmaiņas, uz ko mēs jau bijām šeit norādījuši savā pieprasījumā, iepriekšējos pieprasījumos un pierādījuši, ka veids, kādā veidā Ekonomikas ministrija līdz šim ir īstenojusi šo pārkompensācijas pārrēķinu, šo iekšējās peļņas normas aprēķinu – viņš neatbilst ne ekonomiskajai loģikai, ne arī tam, Ekonomikas ministrija ir apsolījusi Eiropas Komisijai. Proti, ka šī pārkompensācijas pārrēķina rezultātā pārmērīgais atbalsts tiks novērsts, un ka pārrēķinot šo pārkompensāciju… rēķinot šo pārkompensāciju, vērā tiek ņemts viss komersantam sniegtais atbalsts, lai rezultātā šis atbalsts būtu samērīgs, nevis pārmērīgs. Proti, minimāli nepieciešamais, kāds ir vajadzīgs komersantam, lai, efektīvi strādājot šis bizness varētu atpirkties,” norādīja deputāts.
“Mēs uzskatāmi pierādījām, ka tas tā nav un norādījām uz pasākumiem, kas būtu jāveic. Ekonomikas ministrija savā ziņojumā ir iekļāvusi lielu daļu no šiem pasākumiem, piekrītot, ka tas tagad ir jādara, bet nez kāpēc paziņojot, ka šos visus pasākumus tā nedrīkst veikt, jo tas nav saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tad nu mēs Ekonomikas ministrijai lūdzām parādīt, kur tad ir šī esošā kārtība, kura it kā esot saskaņota ar Eiropas Komisiju, ka Eiropas Komisija to ir akceptējusi? Ekonomikas ministrija nespēj to parādīt,” uzskata Zariņš.
Pēc viņa sacītā, Ekonomikas ministrija ir sapinusies savos melos. “Ekonomikas ministrija izveidoja darba grupu un nāca ar pilnīgi bezjēdzīgiem priekšlikumiem OIK afēras novēršanai, patiesībā OIK afēras piesegšanai. Un diemžēl Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs nespēja atbildēt, arī parlamentārais sekretārs nespēja atbildēt uz viņam uzdoto jautājumu, bet nodarbojas šeit ar pilnīgu demagoģiju un meliem,” uzskata Zariņš, pieprasot izvērtēt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanu.
Kā zināms, obligātā iepirkuma komponentes maksājuma sistēmu varētu atcelt tuvāko trīs gadu laikā, atjaunojamo energoresursu ražošanai ieviešot citus atbalsta nosacījumus.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk