Zariņš asi kritizē EM darbu saistībā ar OIK likvidāciju: Afēra turpinās

Joprojām turpinās izmanīga obligātās iepirkuma kompenentes (OIK) afēras piesegšana, asās diskusijās Saeimā, norādīja deputāts Ivars Zariņš (S).
“Šajos Ministru kabineta noteikumos subsidētās elektroenerģijas nodoklis ir kā viena no izdevumu pozīcijām, kura komersantam ir jākompensē. Proti, tas nozīmē, ka, ja pie esošā regulējuma tiek ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis, tad OIK slogs maksātājiem nevis samazināsies, bet palielināsies proporcionāli par šī nodokļa slogu, jo tagad šis slogs ir nevis OIK komersantiem, bet gan mums kā maksātājiem jānosedz. Tas ir pilnīgs absurds. Ekonomikas ministram tika prasīts, kādā veidā tad jūs nodrošināsiet, ja jūs runājat par tiesisko paļāvību, kādā veidā jūs to nodrošināsiet attiecībā uz komersantiem ar šādiem Ministru kabineta noteikumiem? Ekonomikas ministrija nebija spējīga uz to atbildēt,” norādīja Zariņš.
Pēc viņa sacītā, tieši tāpat Ekonomikas ministrija nebija spējīga atbildēt par to, kādā veidā tad Ekonomikas ministrija gatavojas izpildīt savus solījumus par OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ja valdība nav akceptējusi šos “zaļos sertifikātus”? “Proti, Ekonomikas ministrijas plāns bija, kādā veidā pasniegt, ka OIK maksājums tiek atcelts. Noslēpjot vienu viņa daļu pārvades tarifā, otru – “zaļajos sertifikātos”. Savukārt “zaļos sertifikātus” valdība neatbalstīja. Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija pat nav spējusi sagatavot rīcības plānu, kā noslēpt OIK, ne tikai, kā viņu samazināt, bet pat kā viņu noslēpt. Un tas ir diezgan dramatiski. Ja Ekonomikas ministrijai prasīs: “Nu, kā tad jūs to domājat darīt, kādi tad ir varianti, ja “zaļo sertifikātu” nav?” Izrādījās, ka Ekonomikas ministrijai ir tikai divi varianti – vai nu šie “zaļie sertifikāti”, kurus valdība nav atbalstījusi, vai arī tad jāatstāj esošais maksājums. Lūk, viss Ekonomikas ministrijas pienesums no šīs darba grupas,” uzskata Zariņš.
“No visiem šiem pieciem pasākumiem, ko piedāvāja Ekonomikas ministrija, tikai viens pasākums tik tiešām varētu būtiski samazināt OIK slogu. Proti, tas ir: iekšējās peļņas normas pārrēķina kārtības izmaiņas, uz ko mēs jau bijām šeit norādījuši savā pieprasījumā, iepriekšējos pieprasījumos un pierādījuši, ka veids, kādā veidā Ekonomikas ministrija līdz šim ir īstenojusi šo pārkompensācijas pārrēķinu, šo iekšējās peļņas normas aprēķinu – viņš neatbilst ne ekonomiskajai loģikai, ne arī tam, Ekonomikas ministrija ir apsolījusi Eiropas Komisijai. Proti, ka šī pārkompensācijas pārrēķina rezultātā pārmērīgais atbalsts tiks novērsts, un ka pārrēķinot šo pārkompensāciju… rēķinot šo pārkompensāciju, vērā tiek ņemts viss komersantam sniegtais atbalsts, lai rezultātā šis atbalsts būtu samērīgs, nevis pārmērīgs. Proti, minimāli nepieciešamais, kāds ir vajadzīgs komersantam, lai, efektīvi strādājot šis bizness varētu atpirkties,” norādīja deputāts.
“Mēs uzskatāmi pierādījām, ka tas tā nav un norādījām uz pasākumiem, kas būtu jāveic. Ekonomikas ministrija savā ziņojumā ir iekļāvusi lielu daļu no šiem pasākumiem, piekrītot, ka tas tagad ir jādara, bet nez kāpēc paziņojot, ka šos visus pasākumus tā nedrīkst veikt, jo tas nav saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tad nu mēs Ekonomikas ministrijai lūdzām parādīt, kur tad ir šī esošā kārtība, kura it kā esot saskaņota ar Eiropas Komisiju, ka Eiropas Komisija to ir akceptējusi? Ekonomikas ministrija nespēj to parādīt,” uzskata Zariņš.
Pēc viņa sacītā, Ekonomikas ministrija ir sapinusies savos melos. “Ekonomikas ministrija izveidoja darba grupu un nāca ar pilnīgi bezjēdzīgiem priekšlikumiem OIK afēras novēršanai, patiesībā OIK afēras piesegšanai. Un diemžēl Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs nespēja atbildēt, arī parlamentārais sekretārs nespēja atbildēt uz viņam uzdoto jautājumu, bet nodarbojas šeit ar pilnīgu demagoģiju un meliem,” uzskata Zariņš, pieprasot izvērtēt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanu.
Kā zināms, obligātā iepirkuma komponentes maksājuma sistēmu varētu atcelt tuvāko trīs gadu laikā, atjaunojamo energoresursu ražošanai ieviešot citus atbalsta nosacījumus.
Vēl par tēmu:
Īres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālāk