VZD: Aptuveni 8% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder SIA ar ārvalstu kapitālu
Pēc juridiskā statusa 2% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder zemnieku saimniecībām, 14% – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), 84% – fiziskām personām, valstij un pašvaldībām, informē Valsts zemes dienests, kas, atbildot uz sabiedrības interesi par lauku zemes tirgus situāciju Latvijā, sagatavojis paplašinātu lauku zemes tirgus pārskatu.
Analizējot lauksaimniecības zemes pircējus un pārdevējus – zemnieku saimniecības un SIA, secināts, ka aptuveni pusi zemes, kas ir SIA īpašumā (8% no minētajiem 14%), kontrolē ārvalstu kapitāls pamatā no Zviedrijas, Vācijas un Dānijas.
Savukārt pēc pircēju komercdarbības veida starp SIA aptuveni vienu trešo daļu zemes pērk ar lauksaimniecību saistīti komersanti. Līdzīgu lauksaimniecības zemes apjomu pērk arī mežsaimnieki, savukārt atlikušo trešdaļu aptuveni vienādās daļās sadala ar nekustamo īpašumu vai finanšu darbību saistīti pircēji un SIA, kuru komercdarbība nav saistīta ne ar lauksaimniecību, ne mežsaimniecību.
Analizējot lauksaimniecības zemes pārdevēju struktūru, vērojams, ka aptuveni 10% lauksaimniecības zemes varētu būt pirkta ar mērķi tālākai pārdošanai. Šo pārdevēju (SIA) darbības virziens ir saistīts ar nekustamo īpašumu vai finanšu pakalpojumiem. Šādām SIA pieder aptuveni 2% lauksaimniecības zemes platības.
Latvijā 2013. gada beigās darbojās sešpadsmit lielās lauku saimniecības – tādas, kam pieder zemes platības, kas ir lielākas par 2000 hektāru. Pēc kapitāla izcelsmes nedaudz vairāk nekā puse jeb 56% šo saimniecību pieder īpašniekiem ar Latvijas kapitālu. Savukārt 44% pieder SIA ar ārvalstu kapitāla izcelsmi – pārsvarā no Zviedrijas un Dānijas.
Tāpat pārskatā dažādos griezumos analizēti 2013. gadā saņemtie atbalsta maksājumi un to ietekme uz vērtību. Tieši atbalsta maksājumi ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas paceļ lauksaimniecības zemes tirgus vērtību, un tie tirgus vērtības bāzes līmeni var paaugstināt līdz pat 1000 EUR par hektāru.
Pārskatā sniegtas atbildes uz jautājumiem, kāds ir tirgū nonākušo saimniecību lielums, kas ir zemes pircējs – zemes apstrādātājs vai starpnieks, kas ir aktīvākie tirgus dalībnieki, kā darījumu cenu ietekmē komercdarbības virziens un citiem.
Pārskatā analizēta informācija tikai par lauku zemes daļu – lauksaimniecības zemi. Informāciju par meža zemēm pārskats nesniedz. Tajā izmantota Dienesta rīcībā esošie Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati, kā arī Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta un Lauku atbalsta dienesta informatīvie resursi.
Ar pārskatu var iepazīties šeit.
Vēl par tēmu:
VAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālāk
