04/10/2017, Kategorija: Bizness, Svarīgākais, Uzņēmējdarbība

Izvērtējot iesniegtos pārskatus par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu darbību 2016. gadā, Valsts vides dienests (VVD) šobrīd ir konstatējis vēl vienas videi kaitīgu preču atkritumu un divu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Vērtēšanas gaitā VVD ir saskāries ar apsaimniekotāju sniegtu maldinošu informāciju un negodprātīgu rīcību. Ekspertiem ir bijušas arī aizdomas par dokumentu viltošanu.

VVD ir pieņēmis lēmumu ar 2017. gada 31. decembri izbeigt līgumu ar minēto sistēmu apsaimniekotājiem – SIA “Nordic Recycling” un AS “Latvijas Zaļais elektrons”.

SIA “Nordic Recycling” izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas ietvaros nav nodrošinājis normatīvajos aktos noteikto reģenerācijas normu izpildi, tādēļ dienests aprēķināja papildus iemaksai valsts budžetā Dabas resursu nodokli par nereģenerēto izlietotā stikla, papīra un koka iepakojuma apjomu 8 379 626,68 eiro apmērā. To veido nesamaksātais nodoklis desmitkārtīgā apmērā par nereģenerēto atkritumu apjomu.

Uzņēmums nav pārstrādājis 29% no paredzētā koka iepakojuma, 2,58 % papīra un kartona iepakojuma, 62,54 % stikla iepakojuma.
Arī AS “Latvijas Zaļais elektrons” papildus valsts budžetā jāiemaksā Dabas resursu nodoklis par nepārstrādātā izlietotā stikla, papīra un koka iepakojuma apjomu 12 537 397,50 eiro apmērā.

Uzņēmums nav pārstrādājis 29% no paredzētā koka iepakojuma, 2,58 % papīra un kartona iepakojuma, 64,79 % stikla iepakojuma.

Savukārt videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ietvaros AS “Latvijas Zaļais elektrons” nav nodrošinājis visa veidu riepu, bateriju un akumulatoru reģenerāciju atbilstoši noslēgtajam līgumam un normatīvo aktu prasībām. Par nepārstrādāto un nereģenerēto elektrisko akumulatoru (Ni-Cd un Fe- Ni),galvanisko elementu un galvanisko bateriju, citu elektrisko akumulatoru un visa veidu riepu apjomu papildus iemaksai valsts budžetā aprēķināts dabas resursu nodoklis 1 285 330,00 eiro apmērā.

Uzņēmums nav pārstrādājis 75% no paredzētā elektrisko akumulatoru (Ni-Cd un Fe-Ni) apjoma, 32 % galvanisko elementu un galvanisko bateriju, 30 % citu elektrisko akumulatoru un 60 % visa veidu riepas.

Atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa samaksas minēto sistēmu ietvaros to dalībniekiem tiks pārtraukts sākot ar 2018. gada 1.janvāri. Lai turpinātu saņemt nodokļa atbrīvojumus, nodokļa maksātājiem ir iespēja noslēgt līgumu ar citu Valsts vides dienestā reģistrētu apsaimniekotāju līdz 2017. gada 15. novembrim. Ar atkritumu apsaimniekošanas sistēmu sarakstu var iepazīties VVD mājas lapā.

VVD turpina veikt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu darbības izvērtēšanu gan par 2016. gadu, gan par 2017. gadu un izvērtēs visas sistēmas.

1,106 skatījumi




Video

Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai

18/09/2026

Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...

Lasīt tālāk
Video

LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem

16/09/2026

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

NA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ

16/09/2026

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...

Lasīt tālāk
Video

Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku

14/09/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...

Lasīt tālāk
Video

Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?

11/09/2026

Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...

Lasīt tālāk
Video

2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem

10/09/2026

Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...

Lasīt tālāk
Video

VK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva

09/09/2026

Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...

Lasīt tālāk
Video

Asociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem

07/09/2026

Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...

Lasīt tālāk
Video

Pēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus

07/09/2026

Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...

Lasīt tālāk
Video

KP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā

07/09/2026

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...

Lasīt tālāk