25/08/2016, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Diskusijas par nākamā gada budžetu šķeļ sabiedrību , tā intervijā laikrakstam “Neatkarīgās Rīta Avīze” sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs prognoze, ka domstarpības budžeta apspriešanas gaitā ir neizslēdzamas, norādot, ka katrai koalīcijas partijai droši vien būs sava pozīcija, piebilstot, ka ” varbūt šī ir situācija, kad stingra roka un izlēmīgs risinājums jāpiedāvā tieši Ministru prezidentam. Lai to darītu, jābūt kvalitatīvai analīzei, skaidriem secinājumiem, ar kuriem var komunicēt ne tikai valdībā, bet arī plašākā sabiedrībā. Sliktākais, ja šādās diskusijās tiek šķelta sabiedrība”.

Runājot par nākamā gada budžetu, Vucāns norādīja, ka, lai novērstu praksi, ko žargonā sauc par “gāzi grīdā”, proti, tad, kad nauda ir, tad tikai silda ekonomiku un neskatās, kā tas atspoguļosies uz tautsaimniecību ilgtermiņā, pirmo reizi šajā budžetā būs iestrādāta fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apjomā no IKP. Ar šo fiskālā nodrošinājuma rezervi tiks uzkrāti līdzekļi, kurus varēs izmantot tad, kad tiešām rodas krīzes situācijas vai kaut kas tuvs krīzei.

Vienlaikus deputāts nevarēja droši apgalvot, ka uzkrāt būs iespējams, norādot vien, ka var mēģināt to darīt. “Vai tas mums galarezultātā īsti izdosies, to redzēsim nākamā gada vidū, kad redzēsim, kā pildās budžeta ieņēmumi un cik lielā mērā spējam īstenot tās politiskās nostādnes, kuras esam uzņēmušies. Salīdzinot ar visu budžetu, tā nebūs liela summa, bet tajā situācijā, kādā esam, katri tūkstošu desmiti vai simti ir svarīgi,” sacīja Vucāns.

“Otra lieta ir izglītības sistēmas un veselības aprūpes reforma, kurām ir vajadzīga nauda. No vienas puses, mēs atbalstām domu – vai ir pareizi gāzt iekšā naudu nesakārtotā sistēmā, bet realitāte ir tāda, ka jāmēģina vienlaikus sistēmu kārtot, jo bez papildu finansējuma arī tā kārtošana īsti nesanāk. Daudz runāts par izglītības sistēmas reformu, saistībā ar pedagogu algu reformu, bet tur “aiz kadra” palicis, ka finansēšanas izmaiņas vajadzīgas arī augstskolām un zinātnei. Izglītības ministra skatījums šajos jautājumos izskatās cerīgi, bet problēmas redzu tieši organizatoriskajā pusē, jo jautājuma būtība būs par valsts un pašvaldību finansējuma pārdali izglītības finansēšanā. Daudz vieglāk ir panākt kādu kārtību, ja finansētājs ir viens. Šobrīd izglītības finansēšana, ņemot vērā pašvaldību funkcijas, ir ļoti sadalīta,” pauda Vucāns.

Savukārt runājot par medicīnas nozari, Vucāns atklāja, ka Latvija prasīja Eiropas Komisijai dot atlaidi attiecībā pret Māstrihtas kritērijiem, lai, mazliet atkāpjoties no tajos iekļautajām normām, varētu iegūt papildu līdzekļus nepieciešamajām veselības aprūpes reformām. EK esot piekritusi lūgumam, un tas nozīmē, ka nākamā gada budžetā šim nolūkam ir atļauts piešķirt papildu naudu tam, kas bija bāzē līdz šim, 0,1% apmērā no IKP, 2018. gada budžetā 0,4% no IKP un 2019. gada budžetā 0,5% no IKP. “Šīs summas ir pietiekami lielas, bet nav noslēpums, ka mediķu arodbiedrības, arī slimnīcu asociācijas u.c. prasa vēl lielāku summu,” norādīja Vucāns.

“Domāju, ka saruna būs, lai šī papildu nauda tiktu izmantota uzskatāma rezultāta sasniegšanai. Teiksim, lai tiktu mazinātas rindas gan ambulatorajā, gan stacionārajā sektora (…) Doma ir tāda, lai no papildu finansējuma labumu gūtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Ja veselības ministre varētu piedāvāt – ieliekam miljonu tajā jomā, un atdeve ir tāda un tāda, tad mēs tīri politiski varētu teikt – jā, mēs zinām, kur tā nauda paliek,” sacīja Vucāns.

Savukārt runājot par pensionāriem, Vucāns atklāj, ka izmaiņas pagaidām nav paredzētas: “Vismaz šajā budžeta gatavošanas posmā, cik es esmu redzējis, nekas vairāk nav paredzēts. Tur būtu jājautā vairāk labklājības ministram, jo tas būs atkarīgs no viņa pieprasījuma,” atklāja deputāts.

“Ja runājam par to, kā budžets pildās, tad jāsaka, ka šajā gadā un arī turpmākajiem gadiem IKP pieauguma prognoze ir samazināta. Šajā gadā faktiskajās cenās par 1,5% punktiem. Tas nozīmē, ka tautsaimniecība neattīstās tik strauji, kā bija iecerēts. No vienas puses, tas nav labi, jo bijām cerējuši, ka būs lielāka ekonomiskā aktivitāte un ienāks lielāka nodokļu masa, no otras puses, tam paradoksālā kārtā ir arī pozitīvais efekts, jo esam apņēmušies tērēt noteiktu procentu no IKP aizsardzības vajadzībām (…) Paredzētais IKP pieaugums 2017. gadā faktiskajās cenās ir 4,8%. Tie ir pietiekami lieli skaitļi, kuri, jācer, piepildīsies un tautsaimniecība kaut kādā brīdī aizies straujāk uz priekšu… Tam gan vajadzīgas ir investīcijas, lai tas notiktu… Izskatās, ka mēs mazliet sevi mānām. Ja tā, pavisam godīgi,” pauda deputāts.

Jau vēstīts, ka augusta sākumā aizsākušās diskusijas par nākamo gadu budžetu.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

1,104 skatījumi




Video

RIX Rīgas lidosta atzīta par labāko Eiropas lidostu 5–10 miljonu pasažieru kategorijā

25/06/2026

RIX Rīgas lidosta saņēmusi vienu no prestižākajiem Eiropas aviācijas nozares apbalvojumiem - Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (Airports Council International Europe, ACI Europe) balvu “EUROPE...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas ministrijā pārrunā gatavību PVN samazināšanai pārtikai

18/06/2026

Šā gada 18. jūnijā Ekonomikas ministrijā norisinājās darba seminārs, kurā valsts pārvaldes iestādes un Vienošanās “Par godīgu PVN likmes samazinājuma pārnesi” partneri pārrunāja praktisko...

Lasīt tālāk
Video

Lauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus

15/06/2026

Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...

Lasīt tālāk
Video

Lielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū

15/06/2026

SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...

Lasīt tālāk
Video

No 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos

12/06/2026

No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...

Lasīt tālāk
Video

Lauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu

12/06/2026

Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...

Lasīt tālāk
Video

Īstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem

11/06/2026

Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...

Lasīt tālāk
Video

Biedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus

10/06/2026

Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...

Lasīt tālāk
Video

Aprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports

09/06/2026

2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...

Lasīt tālāk
Video

FM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%

09/06/2026

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...

Lasīt tālāk