• Tweet

Vērienīgi Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekti, kuros bija plānots ieguldīt vismaz 534 miljonus eiro, tai skaitā 454 miljonus eiro Kohēzijas fonda finansējuma, iecerētajā laikā un apjomā neīstenosies. Valsts kontrole pēc revīzijas, kas tika pabeigta marta vidū, atzīst, ka to izraisījušas nepilnības dzelzceļa nozares attīstības plānošanā un iesaistīto pušu aktīvas rīcības trūkums. Satiksmes ministrija nav rīkojusies tā, kā tas pienāktos atbildīgam politikas plānotājam, lai laicīgi stiprinātu infrastruktūras konkurētspēju un palīdzētu sagatavoties pārmaiņām nozarē. Ministrijai jau vairākus gadus bija skaidrs, ka Latvijā vērojama lejupejoša tendence kravu pārvadājumu apjomos pa dzelzceļu, ko arī nākotnē ietekmēs kravu pārvadātāju valstu ostu attīstības plāni. 2019. gadā tika novērota negatīva tendence kravu pārvadājumos pa dzelzceļu, salīdzinot ar 2018. gadu, kravu pārvadājumu apjoms samazinājās par 15,8%, un sasniedza vien 41,5 milj. tonnu, kas bija zemākais pa dzelzceļu pārvadātais kravu apjoms kopš 2002. gada.

No finansiāli apjomīgākā investīciju projekta “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija”, kura sagatavošana un saskaņošana prasīja piecus gadus, VAS “Latvijas dzelzceļš” aktuālās finanšu situācijas dēļ jau atteicies. Saskaņā ar noslēgto finansēšanas līgumu, šī projekta izmaksām bija jāsniedzas 440 miljonos eiro. Projekts paredzēja īstenot pirmo elektrifikācijas posmu līnijās Daugavpils – Krustpils, Rēzekne – Krustpils un Krustpils – Rīga.

Situācija 2020. gada maijā liecina, ka plānos palicis tikai viens no sākotnēji iecerētajiem un uzsāktajiem četriem dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektiem. Īstenojot projektu “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija” tiks uzlabots TEN-T dzelzceļa tīklā ietilpstošais posms, tai skaitā palielināta caurvedes spēja un kapacitāte, ikdienas satiksmes organizēšanas darba efektivitāte un satiksmes drošība, kā arī tiks samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks.

Lai uzlabotu dzelzceļa infrastruktūras konkurētspēju, pasažieru ērtības un dzelzceļa darbības atbilstību vides prasībām, no 2014. līdz 2020. gadam dzelzceļa nozarei bija paredzēts apmēram divas reizes lielāks finansējums, nekā tas bija pieejams iepriekšējā Eiropas Savienības fondu periodā. Diemžēl plānotā dzelzceļa nozares attīstība lielākoties ir palikusi tikai uz papīra, un gadījumā, ja nozarē neuzlabosies investīciju projektu sagatavošana un ieviešana, atlikušajā struktūrfondu pieejamības periodā varam nepagūt īstenot arī pārskatītos plānus dzelzceļa attīstībai.

“Neskatoties uz Latvijas ģeogrāfisko novietojumu un vēsturiskajām tradīcijām tranzīta un kravu pārvadājumu jomā, Latvija jau vismaz pāris desmitgades zaudē savas pozīcijas. Revīzijās konstatētais ļauj nojaust, ka ģeopolitiskā situācija, kuru nereti vaino atbildīgās amatpersonas, nav vienīgais iemesls. Pārliecinājāmies, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā konsekventas un mērķtiecīgas rīcības trūcis gan Satiksmes ministrijas darbībās, gan pašā VAS “Latvijas dzelzceļš”. Protams, neveiksmīgie infrastruktūras modernizācijas projekti ir tikai viens posms kopējā tranzīta jomas konkurētspējā un dzelzceļa infrastruktūras attīstībā pasažieru pārvadājumiem, tomēr tie uzskatāmi demonstrē darba stilu. Vēl 2018. gadā Rīgā notikušajā transporta un loģistikas konferencē, piedaloties gan tā laika premjerministram, gan satiksmes ministram, tika attīstītas vīzijas par Latviju, kā hipermodālu reģionālu loģistikas centru. Tranzīta un loģistikas jomas ir bijušas visu pēdējo 30 gadu valdību darba kārtībā. Ir redzams ka sapņot mēs protam, bet ar rezultātu sasniegšanu ir bijušas problēmas,” atzīst valsts kontroliere Elita Krūmiņa

Nepilnības dzelzceļa infrastruktūras attīstībā un konkurētspējas veicināšanā

Valsts kontrole, veicot revīziju, identificēja vāju kapacitāti lielu, svarīgu un finansiāli ietilpīgu dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā. Revīzijā iekļautie projekti ir mētāti starp institūcijām, piedzīvojuši vairākkārtējas termiņu un realizācijas nosacījumu izmaiņas, mēnešiem ilgi nav tikuši pieņemti projektu virzībai nozīmīgi lēmumi.

Satiksmes ministrija arī nav vērtējusi Latvijā izvēlētās maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu konkurētspēju, tās ietekmi uz dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumu apjomiem vai ietekmi uz transporta nozares politikas mērķu sasniegšanu un arī valsts budžetu, lai gan nozares eksperti to atzīst par vienu no svarīgākajiem dzelzceļa infrastruktūras ekonomiskiem aspektiem.

Satiksmes ministrija nav definējusi pasākumus un stimulus, kas varētu veicināt autoceļu atslogošanu no kravu pārvadājumiem, novirzot tos uz dzelzceļu. Dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars kopējā kravu pārvadājumu apjomā ar katru gadu sarūk, un attiecīgi palielinās pa autoceļiem pārvadāto kravu apjoms. Ja 2014.gadā kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu faktiski veidoja 48% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, tad 2018.gadā tas veidoja vairs tikai 39%. Lai gan Satiksmes ministrija uzskata, ka viens no pasākumiem, kas varētu veicināt autoceļu atslogošanu no kravu pārvadājumiem, ir pārskatīt maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, tomēr tas tika izdarīts tikai 2019. gada jūlijā, izpildot Eiropas Savienības prasības, nevis pēc pašu vērtējuma.

Satiksmes ministrijai ir nozīmīga loma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeļa darbībā un uzraudzībā. Mainoties publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modelim ar 2019. gada jūliju bija jānodrošina līdzsvars starp VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūras nodrošināšanas izdevumiem un ieņēmumiem. Vienlaikus jāievēro pamatprincips: lai VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvaram būtu minimāli nepieciešami valsts budžeta līdzekļi, maksimāli izmantojot biznesa vides radītās iespējas.

Patiesībā finanšu līdzsvara mehānismu VAS “Latvijas dzelzceļš” neizprotamā kārtā bija plānojusi, rēķinoties ar gluži pretēju situācijas attīstību. Proti, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies, drīzāk palielināsies, kā arī VAS “Latvijas dzelzceļš” strādās ar peļņu un tiks pieņemti lēmumi par dividenžu izmantošanu sabiedrības vajadzībām.

Valsts kontrole jau revīzijas laikā saredzēja būtiskus riskus tik optimistiskam attīstības scenārijam, uzskatot, ka valsts budžeta iesaiste VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvaram varētu būt nepieciešama jau tuvākajā nākotnē, kā arī tas varētu ietekmēt VAS “Latvijas dzelzceļš” spēju finansēt projektus. Šī brīža situācija, ko pastiprina arī vīrusa pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, liecina ka Valsts kontroles bažas bija pamatotas, jo vērienīgās ieceres izplēnējušas un tālākie lēmumi par VAS “Latvijas dzelzceļš” nākotnes attīstību ir tikai un vienīgi politiskas izšķiršanās ziņā.