• Tweet

Lai gan akciju sabiedrības “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses. Tarifos iekļautās izmaksas ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas un nepieciešamas sadales pakalpojumu sniegšanai.

Pie šāda secinājuma Valsts kontrole (VK) nonākusi revīzijā par elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļauto izmaksu ekonomisko pamatotību un atbilstību ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem. Jaunie pakalpojumu tarifi ir spēkā no 2016. gada augusta. Apkopojot revīzijā gūtos secinājumus, Valsts kontrole “Sadales tīklam” sniegusi deviņus ieteikumus izmaksu ierobežošanai un aicina ņemt šos ieteikumus vērā, turpinot “Sadales tīklā” uzsākto izmaksu optimizēšanu un efektivitātes uzlabošanu.

“Sadales tīkla” ieņēmumus veido visu Latvijas iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģijas sadales pakalpojumiem, un lietotājiem faktiski nav iespējas izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. Monopolstāvoklī esošam sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam savā darbībā jābūt motivētam uzlabot iekšējos procesus un ierobežot izmaksas, jo tā ieņēmumi ir garantēti. Tomēr revīzijā secināts, ka kapitālsabiedrības iespējas šai ziņā vēl nav izsmeltas. Valsts kontroles vērtējumā ir nepieciešams uzlabot arī lēmumu pieņemšanas izsekojamību un kontroli, lai sniegtu pārliecību par resursu produktīvu izmantošanu, piemēram, kapitālieguldījumu plānošanā, kā arī vieglā un speciālā transporta izmantošanā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda: “Sabiedrisko pakalpojumu tarifam jānodrošina ne tikai pakalpojuma sniedzēja attīstība un peļņa, bet arī pakalpojuma lietotāju intereses – iespēja ilgtermiņā saņemt nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu pakalpojumu par ekonomiski pamatotu cenu. Mūsu ieskatā pakalpojuma sniedzējam, pirms prasīt tarifu palielinājumu, ir jāspēj sniegt pārliecību, ka ir izmantotas visas iespējas samazināt izmaksas un optimizēt resursus.”

Vērtējot kapitālieguldījumu plānošanu elektrotīkla attīstībai, modernizācijai un drošuma uzlabošanai, Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, ka ikgadējās investīcijas 62 milj. eiro apmērā tiek veiktas prioritārā kārtībā. Plānošanas process nav izsekojams, nav izveidots vienots investīciju objektu novērtēšanas saraksts, kas parādītu kopējās vajadzības. “Sadales tīkla” vadība neuzrauga kapitālieguldījumu plānošanas procesu. Revīzijas laikā “Sadales tīkls” jau uzsācis darbu pie tā uzlabošanas.

Elektroenerģijas tarifa būtiska sastāvdaļa ir “Sadales tīkla” darbinieku atlīdzība. Vērtējot darba samaksas sistēmas efektivitāti un darbinieku motivācijas iespējas, Valsts kontrole atzīst, ka “Sadales tīkls” ir sociāli atbildīgs darba devējs un atlīdzības sistēma neapšaubāmi ir konkurētspējīga un darbiniekus motivējoša. Salīdzinājumā ar nozares uzņēmumiem un valsts dienestiem “Sadales tīkla” darba devēja sociālie maksājumi ir virs vidējā līmeņa. Tomēr ir nepieciešams uzlabot atalgojuma un darba izpildes rezultātu sasaisti, jo pašlaik papildu labumi un garantijas nav atkarīgas no darbinieku snieguma. Arī darba attiecību izbeigšanas gadījumos “Sadales tīkls” maksā dāsnus pabalstus un kompensācijas, kas izriet no Darba koplīguma, – atlaišanas pabalsti ir vidēji piecreiz lielāki, nekā to paredz Darba likums. Piemēram, 2017.gadā 39 pirmspensijas vecumā esošiem darbiniekiem izmaksātas kompensācijas 1,57 milj. eiro jeb vidēji 40 381 eiro vienam darbiniekam. “Sadales tīkls” ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kura pakalpojumus elektroenerģijas lietotājiem nav iespējams izvēlēties un kura saimnieciskās darbības izmaksas tiek iekļautas tā sniegto pakalpojumu tarifos, ko apmaksā ikviens elektroenerģijas lietotājs. Valsts kontrole uzskata, ka šāda pabalstu politika liek apšaubīt “Sadales tīkla” sociālo atbildīgumu pret saviem klientiem.

Pārbaudot speciālās tehnikas nomas ekonomisko izdevīgumu un pamatotību, Valsts kontrole vērš uzmanību uz faktu, ka jaunās tehnikas vienības, ko iegādājas “Sadales tīkls”, uzreiz pēc to iegādes tiek pārdotas AS “Latvenergo”, kas šo tehniku iznomā “Sadales tīklam”. Izmantojot šādu darījumu struktūru, iespējams, tiek veiktas finanšu līdzekļu pārdales starp koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem citu, ar sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanu nesaistītu mērķu īstenošanai. Pēc revidentu aplēsēm piecu gadu laikā “Sadales tīkla” negūtā peļņa no šī darījuma ir ap 2 milj. eiro. Revidenti norāda arī uz trūkumiem speciālās tehnikas nomaiņas plānošanā un nepietiekamu speciālās tehnikas noslodzi, tāpēc nevar uzskatīt, ka “Sadales tīkla” pieņemtie investīciju lēmumi ir pietiekami pārdomāti un ekonomiski pamatoti.

Vērtējot transporta līdzekļu pakalpojumu, degvielas un remonta izmaksas, revidenti secinājuši, ka “Sadales tīklā” nav izveidota transportlīdzekļu izmantošanas kontroles sistēma, jo lietotājiem nav jāatskaitās par brauciena maršrutiem un mērķiem, kā arī transportlīdzekļi, kas nodoti darbinieku lietošanā, vairumā gadījumu tiek izmantoti nokļūšanai uz un no darba, nevis darba pienākumu izpildei. Šādi braucieni divu gadu laikā izmaksājuši 1,14 milj. eiro. Revidenti uzskata, ka elektroenerģijas sadales sistēmu pakalpojumu tarifā iekļautās transportlīdzekļu vadības, uzturēšanas un atjaunošanas pakalpojumu izmaksas, kā arī degvielas un remonta izmaksas ir iespējams samazināt.

Valsts kontrole cer, ka šajā revīzijā veiktais darbs būs noderīgs arī Regulatoram, vērtējot izmaiņu nepieciešamību elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu noteikšanā.

Foto: Pixabay