VK: Iekšlietu ministrijas darbinieku piemaksām par Covid-19 laika darbu jābūt taisnīgām

Iekšlietu ministrija līdz 1. decembrim pārrēķinās piemaksas Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbiniekiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā tika iesaistīti Covid-19 seku novēršanā, jo Valsts kontrole, veicot pārbaudi par piemaksu aprēķināšanas kārtību, konstatēja, ka ne visos gadījumos piemaksas aprēķinātas taisnīgi un atbilstoši faktiski ieguldītajam darbam. Tādēļ nevar apgalvot, ka amatpersonas taisnīgi par līdzvērtīgu darbu ir saņēmušas arī līdzvērtīgu samaksu.
Martā valdība lēma, ka Iekšlietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras no 12. marta līdz 31. maijam tiks tieši iesaistītas Covid-19 seku novēršanā, pienāksies piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu. Šim mērķim Ministru kabinets piešķīra 2,5 miljonus eiro, bet faktiski iekšlietu resora iestādes izlietoja teju četras reizes mazāku summu – 667 103 eiro. Būtiskās atšķirības starp plānoto un faktiski izlietoto finansējumu ir saistītas ar to, ka mazāks bija gan amatpersonu skaits, kurām piemaksas noteica, gan noteikto piemaksu apmērs.
Par to, kā piešķirtais finansējums tiks izlietots, lēma attiecīgās nozares ministrs. Valdība vien noteica, ka jāievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kas paredz, ka piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 60 % no mēnešalgas. Saskaņā ar iekšlietu ministra lēmumu piemaksas drīkstēja sasniegt 20 % no mēnešalgas, bet ne mazāk par 7 % tiem resora darbiniekiem, kas bijuši tiešā un uzskaitāmi pierādāmā saskarē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām, Covid-19 riska grupas pacientiem, kuriem ir jāievēro karantīna vai pašizolācija, kā arī testēšanas procesā iesaistītajām amatpersonām.
Valsts policija un Valsts robežsardze piemaksas apmēra aprēķināšanai izmantoja sarežģītas formulas, kuras balstījās uz precīzu katra darbinieka konkrētajam mērķim atvēlēto darba stundu uzskaiti. Tomēr, Valsts kontroles ieskatā, šī pieeja nedeva gaidīto rezultātu, jo aprēķinam izmantotais algoritms nenodrošināja, ka piemaksu apmērs katram darbiniekam noteikts proporcionāli īpašajos apstākļos nostrādātajam laikam.
Revīzijas pārbaudē atklājās, ka tiem iekšlietu resora darbiniekiem, kuri īpašajos apstākļos, salīdzinot ar citiem, bija nostrādājuši mazu stundu skaitu, piemaksu apmērs tika nepamatoti paaugstināts, savukārt visu vai gandrīz visu mēnesi nostrādājušajiem, salīdzinot ar citiem, – samazināts. Konstatēti arī gadījumi, kad par vienādu īpašajos apstākļos nostrādāto stundu skaitu piemaksu apmērs atšķiras desmitkārtīgi.
Tā, piemēram, diviem Valsts robežsardzes inspektoriem aprīlī tika noteikta piemaksa 20 % apmērā no mēnešalgas, tas ir, abiem 187,80 eiro apmērā, lai gan viens no viņiem ar Covid-19 saistītos pienākumus pildīja 182 stundas, bet otrs tam veltīja gandrīz divas reizes mazāk laika – tikai 96 stundas.
Savukārt piemērs no Valsts policijas piemaksu aprēķiniem liecina, ka divi Valsts policijas jaunākie inspektori pienākumus, kas saistīti ar tiešu saskari ar Covid-19 inficētām, iespējami inficētām vai riska grupas personām, aprīlī pildīja 12 stundas un abiem noteikta piemaksa 9 % apmērā no mēnešalgas. Taču piemaksu summas atšķiras vairākkārtīgi: vienam jaunākajam inspektoram piemaksa bija 80,01 eiro, bet otram – tikai 12,00 eiro. Atšķirība radās no aprēķinu kārtības, proti, viens no inspektoriem bija strādājis pilnu mēnesi un viņam 9 % piemaksu aprēķināja no pilnas mēnešalgas, savukārt otrs šajā mēnesī bija nostrādājis tikai trīs darba dienas, pārējās esot atvaļinājumā, tādēļ viņam piemaksu aprēķināja no trim darba dienām atbilstošās mēnešalgas.
Valsts kontroles vērtējumā, ja Iekšlietu ministrijas iestādes vēlējās minēto piemaksu aprēķinus veikt proporcionāli precīzi uzskaitītajam darba laikam, daudz labāks risinājums būtu izmantot līdzīgu kārtību, kādā tiek aprēķinātas, piemēram, piemaksas par darbu nakts stundās. Tādējādi šīs piemaksas visiem darbiniekiem tiktu aprēķinātas pēc vienādiem, skaidri izprotamiem un vienkārši izskaidrojamiem principiem.
Mazākais iekšlietu resora dienestos noteiktās piemaksas apmērs bija 7,28 eiro, bet lielākais – līdz 251,00 eiro mēnesī. Vidējais vienam darbiniekam noteiktais piemaksas apmērs nepārsniedza 103 eiro mēnesī. Ņemot vērā detalizēto uzskaiti un sarežģīto aprēķināšanas kārtību, Valsts policija un Valsts robežsardze piemaksas izmaksāja vismaz mēnesi vēlāk nekā pārējo attiecīgā mēneša darba samaksu.
Valsts kontrole Iekšlietu ministrijai sniedza ieteikumu, kas vērsts uz to, lai tiktu nodrošināts, ka amatpersonas saņem taisnīgu samaksu par ieguldīto darbu proporcionāli tiešā saskarē ar Covid-19 inficētām, iespējami inficētām vai riska grupas personām nostrādātajam laikam.
Iekšlietu ministrija ir apņēmusies līdz 2020. gada 1. decembrim veikt piemaksu pārrēķinu, pēc iespējas nodrošinot piemaksu piešķiršanu atbilstoši katras Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonas individuālajam ieguldījumam. Pēc revidentu aprēķiniem, piemaksu pie jau izmaksātās summas saņems vairāki simti amatpersonu.
Vēl par tēmu:
Gripas izplatība Latvijā saglabājas augsta, pieaug arī citu elpceļu infekciju gadījumu skaits
2026. gada 2. nedēļā gripas epidemioloģiskā situācija Latvijā liecina par augstu gripas izplatību, un monitoringa dati apstiprina, ka gripas vīruss joprojām plaši cirkulē sabiedrībā. Monitoringa...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: atbalsta sistēmai cilvēkiem ar invaliditāti jāatbilst viņu reālajām vajadzībām
Lai gan mūsu valstī ir izveidota atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti, Valsts kontroles revīzija rāda – praksē tā nereti nenodrošina savlaicīgus un pieejamus pakalpojumus. Saeimas...
Lasīt tālākCilvēkiem, kuri nevar dienēt, ļaus atbalstīt Zemessardzi ar zināšanām un prasmēm
Saeima ceturtdien, 15. janvārī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Zemessardzes likumā. Tās paredz paplašināt Zemessardzes personālsastāvu, precizēt uzņemšanas un dienesta kārtību, uzlabot...
Lasīt tālākLVSADA: slimnīcu tīkla reforma virzīta bez pilnvērtīga sociālā dialoga
2026. gada 13. janvārī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību. Lēmums tika pieņemts, virzot jautājumu...
Lasīt tālākDzīvnieku patversme: pašvaldības policijas bezdarbība apdraud tiesiskumu un dzīvnieku labturību
Biedrība vērš sabiedrības un Rīgas domes priekšsēdētāja Viestura Kleinberga uzmanību uz satraucošu un sistemātisku problēmu – pašvaldības policija sistemātiski un ilgstoši nerīkojas...
Lasīt tālākDabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi
Latvijas Nacionālais dabas muzejs par 2026. gada dzīvnieku izvēlējies parasto krupi – abinieku sugu, kas sastopama visā Latvijas teritorijā. Krupjiem raksturīgās sezonālās migrācijas dēļ...
Lasīt tālākSPKC aicina saglabāt piesardzību gripas epidēmijas laikā
Latvijā joprojām norit gripas epidēmija. Ārstniecības iestāžu un laboratoriju informācija liecina, ka gripas vīruss aktīvi turpina cirkulēt sabiedrībā. SPKC īpaši vērš uzmanību,...
Lasīt tālākApodziņš – 2026. gada putns
Apodziņš, ko mēdz dēvēt arī par zvirbuļapogu (vācu valodā Sperlingskautz, angļu valodā pygmy owl), ir mazākā no Latvijā sastopamajām pūču sugām un ir īpaši aizsargājams. Latvijas...
Lasīt tālākRatnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākPārceltajā darba dienā 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika, savukārt sestdienā 17. janvārī – pēc darba dienu grafika
Sestdiena, 17. janvāris, ir pārceltā darba diena, jo piektdiena, 2. janvāris, noteikta kā brīvdiena. Tāpēc 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs kā brīvdienās, bet 17. janvārī...
Lasīt tālāk