VK: Iekšlietu ministrijas darbinieku piemaksām par Covid-19 laika darbu jābūt taisnīgām

Iekšlietu ministrija līdz 1. decembrim pārrēķinās piemaksas Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbiniekiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā tika iesaistīti Covid-19 seku novēršanā, jo Valsts kontrole, veicot pārbaudi par piemaksu aprēķināšanas kārtību, konstatēja, ka ne visos gadījumos piemaksas aprēķinātas taisnīgi un atbilstoši faktiski ieguldītajam darbam. Tādēļ nevar apgalvot, ka amatpersonas taisnīgi par līdzvērtīgu darbu ir saņēmušas arī līdzvērtīgu samaksu.
Martā valdība lēma, ka Iekšlietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras no 12. marta līdz 31. maijam tiks tieši iesaistītas Covid-19 seku novēršanā, pienāksies piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu. Šim mērķim Ministru kabinets piešķīra 2,5 miljonus eiro, bet faktiski iekšlietu resora iestādes izlietoja teju četras reizes mazāku summu – 667 103 eiro. Būtiskās atšķirības starp plānoto un faktiski izlietoto finansējumu ir saistītas ar to, ka mazāks bija gan amatpersonu skaits, kurām piemaksas noteica, gan noteikto piemaksu apmērs.
Par to, kā piešķirtais finansējums tiks izlietots, lēma attiecīgās nozares ministrs. Valdība vien noteica, ka jāievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kas paredz, ka piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 60 % no mēnešalgas. Saskaņā ar iekšlietu ministra lēmumu piemaksas drīkstēja sasniegt 20 % no mēnešalgas, bet ne mazāk par 7 % tiem resora darbiniekiem, kas bijuši tiešā un uzskaitāmi pierādāmā saskarē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām, Covid-19 riska grupas pacientiem, kuriem ir jāievēro karantīna vai pašizolācija, kā arī testēšanas procesā iesaistītajām amatpersonām.
Valsts policija un Valsts robežsardze piemaksas apmēra aprēķināšanai izmantoja sarežģītas formulas, kuras balstījās uz precīzu katra darbinieka konkrētajam mērķim atvēlēto darba stundu uzskaiti. Tomēr, Valsts kontroles ieskatā, šī pieeja nedeva gaidīto rezultātu, jo aprēķinam izmantotais algoritms nenodrošināja, ka piemaksu apmērs katram darbiniekam noteikts proporcionāli īpašajos apstākļos nostrādātajam laikam.
Revīzijas pārbaudē atklājās, ka tiem iekšlietu resora darbiniekiem, kuri īpašajos apstākļos, salīdzinot ar citiem, bija nostrādājuši mazu stundu skaitu, piemaksu apmērs tika nepamatoti paaugstināts, savukārt visu vai gandrīz visu mēnesi nostrādājušajiem, salīdzinot ar citiem, – samazināts. Konstatēti arī gadījumi, kad par vienādu īpašajos apstākļos nostrādāto stundu skaitu piemaksu apmērs atšķiras desmitkārtīgi.
Tā, piemēram, diviem Valsts robežsardzes inspektoriem aprīlī tika noteikta piemaksa 20 % apmērā no mēnešalgas, tas ir, abiem 187,80 eiro apmērā, lai gan viens no viņiem ar Covid-19 saistītos pienākumus pildīja 182 stundas, bet otrs tam veltīja gandrīz divas reizes mazāk laika – tikai 96 stundas.
Savukārt piemērs no Valsts policijas piemaksu aprēķiniem liecina, ka divi Valsts policijas jaunākie inspektori pienākumus, kas saistīti ar tiešu saskari ar Covid-19 inficētām, iespējami inficētām vai riska grupas personām, aprīlī pildīja 12 stundas un abiem noteikta piemaksa 9 % apmērā no mēnešalgas. Taču piemaksu summas atšķiras vairākkārtīgi: vienam jaunākajam inspektoram piemaksa bija 80,01 eiro, bet otram – tikai 12,00 eiro. Atšķirība radās no aprēķinu kārtības, proti, viens no inspektoriem bija strādājis pilnu mēnesi un viņam 9 % piemaksu aprēķināja no pilnas mēnešalgas, savukārt otrs šajā mēnesī bija nostrādājis tikai trīs darba dienas, pārējās esot atvaļinājumā, tādēļ viņam piemaksu aprēķināja no trim darba dienām atbilstošās mēnešalgas.
Valsts kontroles vērtējumā, ja Iekšlietu ministrijas iestādes vēlējās minēto piemaksu aprēķinus veikt proporcionāli precīzi uzskaitītajam darba laikam, daudz labāks risinājums būtu izmantot līdzīgu kārtību, kādā tiek aprēķinātas, piemēram, piemaksas par darbu nakts stundās. Tādējādi šīs piemaksas visiem darbiniekiem tiktu aprēķinātas pēc vienādiem, skaidri izprotamiem un vienkārši izskaidrojamiem principiem.
Mazākais iekšlietu resora dienestos noteiktās piemaksas apmērs bija 7,28 eiro, bet lielākais – līdz 251,00 eiro mēnesī. Vidējais vienam darbiniekam noteiktais piemaksas apmērs nepārsniedza 103 eiro mēnesī. Ņemot vērā detalizēto uzskaiti un sarežģīto aprēķināšanas kārtību, Valsts policija un Valsts robežsardze piemaksas izmaksāja vismaz mēnesi vēlāk nekā pārējo attiecīgā mēneša darba samaksu.
Valsts kontrole Iekšlietu ministrijai sniedza ieteikumu, kas vērsts uz to, lai tiktu nodrošināts, ka amatpersonas saņem taisnīgu samaksu par ieguldīto darbu proporcionāli tiešā saskarē ar Covid-19 inficētām, iespējami inficētām vai riska grupas personām nostrādātajam laikam.
Iekšlietu ministrija ir apņēmusies līdz 2020. gada 1. decembrim veikt piemaksu pārrēķinu, pēc iespējas nodrošinot piemaksu piešķiršanu atbilstoši katras Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonas individuālajam ieguldījumam. Pēc revidentu aprēķiniem, piemaksu pie jau izmaksātās summas saņems vairāki simti amatpersonu.
Vēl par tēmu:
Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākApbalvoti Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2025” laureāti
Piektdien, 7. novembrī, apbalvošanas ceremonijā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aulā, Jelgavas pilī, pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai un saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja...
Lasīt tālākSaeima pagarina Latvijas karavīru dalību NATO misijā Kosovā
Saeima ceturtdien, 6. novembrī, lēma pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru dalību NATO starptautiskajā operācijā Kosovā līdz 2027. gada 31. decembrim. NATO starptautiskā...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākGripas un elpceļu infekciju aktivitāte Latvijā saglabājas zemā līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi informē, ka 2025. gada 44. nedēļā (27. oktobris–2. novembris) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju (AEI) izplatība Latvijā joprojām...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValdība akceptē grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”
No 2026. gada 1. janvāra plānots nodrošināt papildu atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem, papildus atbalstot visas ģimenes,...
Lasīt tālāk