VK: Iekšlietu ministrijas darbinieku piemaksām par Covid-19 laika darbu jābūt taisnīgām

Iekšlietu ministrija līdz 1. decembrim pārrēķinās piemaksas Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbiniekiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā tika iesaistīti Covid-19 seku novēršanā, jo Valsts kontrole, veicot pārbaudi par piemaksu aprēķināšanas kārtību, konstatēja, ka ne visos gadījumos piemaksas aprēķinātas taisnīgi un atbilstoši faktiski ieguldītajam darbam. Tādēļ nevar apgalvot, ka amatpersonas taisnīgi par līdzvērtīgu darbu ir saņēmušas arī līdzvērtīgu samaksu.
Martā valdība lēma, ka Iekšlietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras no 12. marta līdz 31. maijam tiks tieši iesaistītas Covid-19 seku novēršanā, pienāksies piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu. Šim mērķim Ministru kabinets piešķīra 2,5 miljonus eiro, bet faktiski iekšlietu resora iestādes izlietoja teju četras reizes mazāku summu – 667 103 eiro. Būtiskās atšķirības starp plānoto un faktiski izlietoto finansējumu ir saistītas ar to, ka mazāks bija gan amatpersonu skaits, kurām piemaksas noteica, gan noteikto piemaksu apmērs.
Par to, kā piešķirtais finansējums tiks izlietots, lēma attiecīgās nozares ministrs. Valdība vien noteica, ka jāievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kas paredz, ka piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 60 % no mēnešalgas. Saskaņā ar iekšlietu ministra lēmumu piemaksas drīkstēja sasniegt 20 % no mēnešalgas, bet ne mazāk par 7 % tiem resora darbiniekiem, kas bijuši tiešā un uzskaitāmi pierādāmā saskarē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām, Covid-19 riska grupas pacientiem, kuriem ir jāievēro karantīna vai pašizolācija, kā arī testēšanas procesā iesaistītajām amatpersonām.
Valsts policija un Valsts robežsardze piemaksas apmēra aprēķināšanai izmantoja sarežģītas formulas, kuras balstījās uz precīzu katra darbinieka konkrētajam mērķim atvēlēto darba stundu uzskaiti. Tomēr, Valsts kontroles ieskatā, šī pieeja nedeva gaidīto rezultātu, jo aprēķinam izmantotais algoritms nenodrošināja, ka piemaksu apmērs katram darbiniekam noteikts proporcionāli īpašajos apstākļos nostrādātajam laikam.
Revīzijas pārbaudē atklājās, ka tiem iekšlietu resora darbiniekiem, kuri īpašajos apstākļos, salīdzinot ar citiem, bija nostrādājuši mazu stundu skaitu, piemaksu apmērs tika nepamatoti paaugstināts, savukārt visu vai gandrīz visu mēnesi nostrādājušajiem, salīdzinot ar citiem, – samazināts. Konstatēti arī gadījumi, kad par vienādu īpašajos apstākļos nostrādāto stundu skaitu piemaksu apmērs atšķiras desmitkārtīgi.
Tā, piemēram, diviem Valsts robežsardzes inspektoriem aprīlī tika noteikta piemaksa 20 % apmērā no mēnešalgas, tas ir, abiem 187,80 eiro apmērā, lai gan viens no viņiem ar Covid-19 saistītos pienākumus pildīja 182 stundas, bet otrs tam veltīja gandrīz divas reizes mazāk laika – tikai 96 stundas.
Savukārt piemērs no Valsts policijas piemaksu aprēķiniem liecina, ka divi Valsts policijas jaunākie inspektori pienākumus, kas saistīti ar tiešu saskari ar Covid-19 inficētām, iespējami inficētām vai riska grupas personām, aprīlī pildīja 12 stundas un abiem noteikta piemaksa 9 % apmērā no mēnešalgas. Taču piemaksu summas atšķiras vairākkārtīgi: vienam jaunākajam inspektoram piemaksa bija 80,01 eiro, bet otram – tikai 12,00 eiro. Atšķirība radās no aprēķinu kārtības, proti, viens no inspektoriem bija strādājis pilnu mēnesi un viņam 9 % piemaksu aprēķināja no pilnas mēnešalgas, savukārt otrs šajā mēnesī bija nostrādājis tikai trīs darba dienas, pārējās esot atvaļinājumā, tādēļ viņam piemaksu aprēķināja no trim darba dienām atbilstošās mēnešalgas.
Valsts kontroles vērtējumā, ja Iekšlietu ministrijas iestādes vēlējās minēto piemaksu aprēķinus veikt proporcionāli precīzi uzskaitītajam darba laikam, daudz labāks risinājums būtu izmantot līdzīgu kārtību, kādā tiek aprēķinātas, piemēram, piemaksas par darbu nakts stundās. Tādējādi šīs piemaksas visiem darbiniekiem tiktu aprēķinātas pēc vienādiem, skaidri izprotamiem un vienkārši izskaidrojamiem principiem.
Mazākais iekšlietu resora dienestos noteiktās piemaksas apmērs bija 7,28 eiro, bet lielākais – līdz 251,00 eiro mēnesī. Vidējais vienam darbiniekam noteiktais piemaksas apmērs nepārsniedza 103 eiro mēnesī. Ņemot vērā detalizēto uzskaiti un sarežģīto aprēķināšanas kārtību, Valsts policija un Valsts robežsardze piemaksas izmaksāja vismaz mēnesi vēlāk nekā pārējo attiecīgā mēneša darba samaksu.
Valsts kontrole Iekšlietu ministrijai sniedza ieteikumu, kas vērsts uz to, lai tiktu nodrošināts, ka amatpersonas saņem taisnīgu samaksu par ieguldīto darbu proporcionāli tiešā saskarē ar Covid-19 inficētām, iespējami inficētām vai riska grupas personām nostrādātajam laikam.
Iekšlietu ministrija ir apņēmusies līdz 2020. gada 1. decembrim veikt piemaksu pārrēķinu, pēc iespējas nodrošinot piemaksu piešķiršanu atbilstoši katras Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonas individuālajam ieguldījumam. Pēc revidentu aprēķiniem, piemaksu pie jau izmaksātās summas saņems vairāki simti amatpersonu.
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākKatrs ceturtais vecāks nezina, kā risināt bērna uzvedības grūtības: sākas kampaņa bērnu drošībai un labbūtībai
Bērnu emocionālā pašsajūta pēdējos gados ir pasliktinājusies – kopš 2017. gada arvien biežāk bērni izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, vientulību un nedrošību. Samazinās to bērnu...
Lasīt tālāk