VK: Iekšlietu ministrijas darbinieku piemaksām par Covid-19 laika darbu jābūt taisnīgām
Iekšlietu ministrija līdz 1. decembrim pārrēķinās piemaksas Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbiniekiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā tika iesaistīti Covid-19 seku novēršanā, jo Valsts kontrole, veicot pārbaudi par piemaksu aprēķināšanas kārtību, konstatēja, ka ne visos gadījumos piemaksas aprēķinātas taisnīgi un atbilstoši faktiski ieguldītajam darbam. Tādēļ nevar apgalvot, ka amatpersonas taisnīgi par līdzvērtīgu darbu ir saņēmušas arī līdzvērtīgu samaksu.
Martā valdība lēma, ka Iekšlietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras no 12. marta līdz 31. maijam tiks tieši iesaistītas Covid-19 seku novēršanā, pienāksies piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu. Šim mērķim Ministru kabinets piešķīra 2,5 miljonus eiro, bet faktiski iekšlietu resora iestādes izlietoja teju četras reizes mazāku summu – 667 103 eiro. Būtiskās atšķirības starp plānoto un faktiski izlietoto finansējumu ir saistītas ar to, ka mazāks bija gan amatpersonu skaits, kurām piemaksas noteica, gan noteikto piemaksu apmērs.
Par to, kā piešķirtais finansējums tiks izlietots, lēma attiecīgās nozares ministrs. Valdība vien noteica, ka jāievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kas paredz, ka piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 60 % no mēnešalgas. Saskaņā ar iekšlietu ministra lēmumu piemaksas drīkstēja sasniegt 20 % no mēnešalgas, bet ne mazāk par 7 % tiem resora darbiniekiem, kas bijuši tiešā un uzskaitāmi pierādāmā saskarē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām, Covid-19 riska grupas pacientiem, kuriem ir jāievēro karantīna vai pašizolācija, kā arī testēšanas procesā iesaistītajām amatpersonām.
Valsts policija un Valsts robežsardze piemaksas apmēra aprēķināšanai izmantoja sarežģītas formulas, kuras balstījās uz precīzu katra darbinieka konkrētajam mērķim atvēlēto darba stundu uzskaiti. Tomēr, Valsts kontroles ieskatā, šī pieeja nedeva gaidīto rezultātu, jo aprēķinam izmantotais algoritms nenodrošināja, ka piemaksu apmērs katram darbiniekam noteikts proporcionāli īpašajos apstākļos nostrādātajam laikam.
Revīzijas pārbaudē atklājās, ka tiem iekšlietu resora darbiniekiem, kuri īpašajos apstākļos, salīdzinot ar citiem, bija nostrādājuši mazu stundu skaitu, piemaksu apmērs tika nepamatoti paaugstināts, savukārt visu vai gandrīz visu mēnesi nostrādājušajiem, salīdzinot ar citiem, – samazināts. Konstatēti arī gadījumi, kad par vienādu īpašajos apstākļos nostrādāto stundu skaitu piemaksu apmērs atšķiras desmitkārtīgi.
Tā, piemēram, diviem Valsts robežsardzes inspektoriem aprīlī tika noteikta piemaksa 20 % apmērā no mēnešalgas, tas ir, abiem 187,80 eiro apmērā, lai gan viens no viņiem ar Covid-19 saistītos pienākumus pildīja 182 stundas, bet otrs tam veltīja gandrīz divas reizes mazāk laika – tikai 96 stundas.
Savukārt piemērs no Valsts policijas piemaksu aprēķiniem liecina, ka divi Valsts policijas jaunākie inspektori pienākumus, kas saistīti ar tiešu saskari ar Covid-19 inficētām, iespējami inficētām vai riska grupas personām, aprīlī pildīja 12 stundas un abiem noteikta piemaksa 9 % apmērā no mēnešalgas. Taču piemaksu summas atšķiras vairākkārtīgi: vienam jaunākajam inspektoram piemaksa bija 80,01 eiro, bet otram – tikai 12,00 eiro. Atšķirība radās no aprēķinu kārtības, proti, viens no inspektoriem bija strādājis pilnu mēnesi un viņam 9 % piemaksu aprēķināja no pilnas mēnešalgas, savukārt otrs šajā mēnesī bija nostrādājis tikai trīs darba dienas, pārējās esot atvaļinājumā, tādēļ viņam piemaksu aprēķināja no trim darba dienām atbilstošās mēnešalgas.
Valsts kontroles vērtējumā, ja Iekšlietu ministrijas iestādes vēlējās minēto piemaksu aprēķinus veikt proporcionāli precīzi uzskaitītajam darba laikam, daudz labāks risinājums būtu izmantot līdzīgu kārtību, kādā tiek aprēķinātas, piemēram, piemaksas par darbu nakts stundās. Tādējādi šīs piemaksas visiem darbiniekiem tiktu aprēķinātas pēc vienādiem, skaidri izprotamiem un vienkārši izskaidrojamiem principiem.
Mazākais iekšlietu resora dienestos noteiktās piemaksas apmērs bija 7,28 eiro, bet lielākais – līdz 251,00 eiro mēnesī. Vidējais vienam darbiniekam noteiktais piemaksas apmērs nepārsniedza 103 eiro mēnesī. Ņemot vērā detalizēto uzskaiti un sarežģīto aprēķināšanas kārtību, Valsts policija un Valsts robežsardze piemaksas izmaksāja vismaz mēnesi vēlāk nekā pārējo attiecīgā mēneša darba samaksu.
Valsts kontrole Iekšlietu ministrijai sniedza ieteikumu, kas vērsts uz to, lai tiktu nodrošināts, ka amatpersonas saņem taisnīgu samaksu par ieguldīto darbu proporcionāli tiešā saskarē ar Covid-19 inficētām, iespējami inficētām vai riska grupas personām nostrādātajam laikam.
Iekšlietu ministrija ir apņēmusies līdz 2020. gada 1. decembrim veikt piemaksu pārrēķinu, pēc iespējas nodrošinot piemaksu piešķiršanu atbilstoši katras Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonas individuālajam ieguldījumam. Pēc revidentu aprēķiniem, piemaksu pie jau izmaksātās summas saņems vairāki simti amatpersonu.
Vēl par tēmu:
Ukrainai piegādāta nākamā partija ar “Patria” 6×6 bruņutransportieriem
Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogādāta nākamā Latvijā ražoto “Patria” 6x6 bruņutransportieru partija un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākZāles nav konfektes: sākas kampaņa par atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu
Latvijā šodien, 15. septembrī, sākas informatīvā kampaņa “Zāles nav konfektes”, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pareizu un atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu. “Zāles...
Lasīt tālākŠogad jūlijā pasaulē nākuši 1103 jaundzimušie
2025. gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie – tas ir pirmais mēnesis kopš 2024. gada oktobra, kad dzimušo skaits pārsniedzis publiskajā telpā bieži pieminēto 1000 bērnu...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākSlēgs Latvijas gaisa telpas zonu pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju
No ceturtdienas, 11. septembra plkst. 18.00 vismaz uz vienu nedēļu – līdz 18. septembrim – tiek slēgta Latvijas gaisa telpas zona pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. “Krievijas...
Lasīt tālākAizsardzības ministrs Andris Sprūds: “Esam nodrošinājuši papildu vairāk nekā 45 miljonus eiro armijas kaujas spējām. Īpaša prioritāte – pretgaisa aizsardzības stiprināšana”
Aizsardzības ministrija ir pārskatījusi 2025. gada plānoto budžetu, lai rastu iespējas papildu ieguldījumiem prioritāro kaujas spēju attīstībai. Kritiski izvērtējot ilgtermiņa saistības,...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi...
Lasīt tālākEiropas Komisija plāno Latvijai atvēlēt 5,68 miljardus eiro Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanai
Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par provizorisku finansējuma sadalījumu 150 miljardu eiro apmērā jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumam, kas paredzēts aizsardzības...
Lasīt tālākNedēļas nogalē galvaspilsētā atzīmēs Tēva dienu
Šogad Tēva dienas gājiens un festivāls notiks jau divpadsmito reizi, un tas gaidāms svētdien, 14. septembrī. Gājiens, kā ierasts, sāksies plkst. 12.00 Brīvības laukumā, taču šoreiz pulcēšanās...
Lasīt tālāk