VK: Iekšlietu ministrijas darbinieku piemaksām par Covid-19 laika darbu jābūt taisnīgām
Iekšlietu ministrija līdz 1. decembrim pārrēķinās piemaksas Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbiniekiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā tika iesaistīti Covid-19 seku novēršanā, jo Valsts kontrole, veicot pārbaudi par piemaksu aprēķināšanas kārtību, konstatēja, ka ne visos gadījumos piemaksas aprēķinātas taisnīgi un atbilstoši faktiski ieguldītajam darbam. Tādēļ nevar apgalvot, ka amatpersonas taisnīgi par līdzvērtīgu darbu ir saņēmušas arī līdzvērtīgu samaksu.
Martā valdība lēma, ka Iekšlietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras no 12. marta līdz 31. maijam tiks tieši iesaistītas Covid-19 seku novēršanā, pienāksies piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu. Šim mērķim Ministru kabinets piešķīra 2,5 miljonus eiro, bet faktiski iekšlietu resora iestādes izlietoja teju četras reizes mazāku summu – 667 103 eiro. Būtiskās atšķirības starp plānoto un faktiski izlietoto finansējumu ir saistītas ar to, ka mazāks bija gan amatpersonu skaits, kurām piemaksas noteica, gan noteikto piemaksu apmērs.
Par to, kā piešķirtais finansējums tiks izlietots, lēma attiecīgās nozares ministrs. Valdība vien noteica, ka jāievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kas paredz, ka piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 60 % no mēnešalgas. Saskaņā ar iekšlietu ministra lēmumu piemaksas drīkstēja sasniegt 20 % no mēnešalgas, bet ne mazāk par 7 % tiem resora darbiniekiem, kas bijuši tiešā un uzskaitāmi pierādāmā saskarē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām, Covid-19 riska grupas pacientiem, kuriem ir jāievēro karantīna vai pašizolācija, kā arī testēšanas procesā iesaistītajām amatpersonām.
Valsts policija un Valsts robežsardze piemaksas apmēra aprēķināšanai izmantoja sarežģītas formulas, kuras balstījās uz precīzu katra darbinieka konkrētajam mērķim atvēlēto darba stundu uzskaiti. Tomēr, Valsts kontroles ieskatā, šī pieeja nedeva gaidīto rezultātu, jo aprēķinam izmantotais algoritms nenodrošināja, ka piemaksu apmērs katram darbiniekam noteikts proporcionāli īpašajos apstākļos nostrādātajam laikam.
Revīzijas pārbaudē atklājās, ka tiem iekšlietu resora darbiniekiem, kuri īpašajos apstākļos, salīdzinot ar citiem, bija nostrādājuši mazu stundu skaitu, piemaksu apmērs tika nepamatoti paaugstināts, savukārt visu vai gandrīz visu mēnesi nostrādājušajiem, salīdzinot ar citiem, – samazināts. Konstatēti arī gadījumi, kad par vienādu īpašajos apstākļos nostrādāto stundu skaitu piemaksu apmērs atšķiras desmitkārtīgi.
Tā, piemēram, diviem Valsts robežsardzes inspektoriem aprīlī tika noteikta piemaksa 20 % apmērā no mēnešalgas, tas ir, abiem 187,80 eiro apmērā, lai gan viens no viņiem ar Covid-19 saistītos pienākumus pildīja 182 stundas, bet otrs tam veltīja gandrīz divas reizes mazāk laika – tikai 96 stundas.
Savukārt piemērs no Valsts policijas piemaksu aprēķiniem liecina, ka divi Valsts policijas jaunākie inspektori pienākumus, kas saistīti ar tiešu saskari ar Covid-19 inficētām, iespējami inficētām vai riska grupas personām, aprīlī pildīja 12 stundas un abiem noteikta piemaksa 9 % apmērā no mēnešalgas. Taču piemaksu summas atšķiras vairākkārtīgi: vienam jaunākajam inspektoram piemaksa bija 80,01 eiro, bet otram – tikai 12,00 eiro. Atšķirība radās no aprēķinu kārtības, proti, viens no inspektoriem bija strādājis pilnu mēnesi un viņam 9 % piemaksu aprēķināja no pilnas mēnešalgas, savukārt otrs šajā mēnesī bija nostrādājis tikai trīs darba dienas, pārējās esot atvaļinājumā, tādēļ viņam piemaksu aprēķināja no trim darba dienām atbilstošās mēnešalgas.
Valsts kontroles vērtējumā, ja Iekšlietu ministrijas iestādes vēlējās minēto piemaksu aprēķinus veikt proporcionāli precīzi uzskaitītajam darba laikam, daudz labāks risinājums būtu izmantot līdzīgu kārtību, kādā tiek aprēķinātas, piemēram, piemaksas par darbu nakts stundās. Tādējādi šīs piemaksas visiem darbiniekiem tiktu aprēķinātas pēc vienādiem, skaidri izprotamiem un vienkārši izskaidrojamiem principiem.
Mazākais iekšlietu resora dienestos noteiktās piemaksas apmērs bija 7,28 eiro, bet lielākais – līdz 251,00 eiro mēnesī. Vidējais vienam darbiniekam noteiktais piemaksas apmērs nepārsniedza 103 eiro mēnesī. Ņemot vērā detalizēto uzskaiti un sarežģīto aprēķināšanas kārtību, Valsts policija un Valsts robežsardze piemaksas izmaksāja vismaz mēnesi vēlāk nekā pārējo attiecīgā mēneša darba samaksu.
Valsts kontrole Iekšlietu ministrijai sniedza ieteikumu, kas vērsts uz to, lai tiktu nodrošināts, ka amatpersonas saņem taisnīgu samaksu par ieguldīto darbu proporcionāli tiešā saskarē ar Covid-19 inficētām, iespējami inficētām vai riska grupas personām nostrādātajam laikam.
Iekšlietu ministrija ir apņēmusies līdz 2020. gada 1. decembrim veikt piemaksu pārrēķinu, pēc iespējas nodrošinot piemaksu piešķiršanu atbilstoši katras Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonas individuālajam ieguldījumam. Pēc revidentu aprēķiniem, piemaksu pie jau izmaksātās summas saņems vairāki simti amatpersonu.
Vēl par tēmu:
Pērn skolā traumas guva vairāk nekā 820 bērni
Jauna mācību gada sākums ir piemērots brīdis, lai vecāki parūpētos par skolēnu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. Lai arī sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka bērnu veselībai...
Lasīt tālākPreses izdevējiem piegādes izmaksas nākamajā gadā nepalielināsies
Kultūras ministrija kopā ar Satiksmes ministriju radusi risinājumus, kas paredz, ka nākamgad maksa par drukātas preses piegādi latviešu valodā preses izdevējiem nepieaugs. Vienlaikus Kultūras...
Lasīt tālākAicina atbalstīt “ManaBalss.lv” iniciatīvu, lai stiprinātu finansiālo un sociālo drošību ģimenēm ar bērniem
Biedrība “Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība” aicina atbildīgās nozares ministrijas un Finanšu ministriju steidzami mazināt ģimeņu ar bērniem nevienlīdzību, īstenojot trīs biedrības...
Lasīt tālākLai mazinātu noziedzību un neformālo hierarhiju, cietumos tiks ierobežota spēļu konsoļu lietošana
Otrdien, 26. augustā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību. Jauno noteikumu mērķis ir ierobežot...
Lasīt tālākUzulnieks: uzlabojam un vienkāršojam bāriņtiesu prasības
Ir paredzētas konceptuālas izmaiņas bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzības sistēmā, veidojot mūsdienīgāku, profesionālāku un sabiedrības uzticības cienīgāku bāriņtiesu...
Lasīt tālākDoma laukumā turpinās publiskās lasītavas programma
Turpinot Rīgas pašvaldības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas sākto iniciatīvu, vides objekts “Kopā pie Doma” Doma laukumā šovasar kļuvis par vietu, kur iedzīvotāji tiek aicināti...
Lasīt tālākŠogad jau piektais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnē; PVD atgādina par biodrošību
Mārupes novada Babītes pagastā mājas cūku novietnē ar 65 cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Šogad tas ir piektais konstatētais ĀCM uzliesmojums Latvijā. Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākLatvijā un Eiropā vērojams mērens Covid-19 pieaugums
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), analizējot epidemioloģiskās uzraudzības datus, ir novērojis Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, līdzīgi kā tas novērots daudzās citās...
Lasīt tālākValsts prezidents: iespējami drīz jāapstiprina tiesiskais regulējums austrumu robežas aizsardzības un apsardzības stiprināšanai
19. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja valsts austrumu robežu, lai klātienē izvērtētu progresu robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, pretmobilitātes materiāltehnisko...
Lasīt tālākLVSADA: “Eurostat” publicētie dati par īso veselīga mūža ilgumu Latvijā lielā mērā skaidrojami ar slikto veselības aprūpes pieejamību
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) norāda uz to, ka Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” nesen publicētie dati par īso veselīga mūža...
Lasīt tālāk