• Tweet

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un salīdzināms ar RNP faktiskajiem izdevumiem, kā arī maksā tiek iekļauti ar māju pārvaldīšanu nesaistīti izdevumi, liecina Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētais.

Valsts kontrole (VK) aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot normatīvajos aktos noteiktās tiesības regulāri izvērtēt RNP sagatavotos mājas apsaimniekošanai faktiski izlietoto līdzekļu pārskatus, salīdzināt ar faktiski veiktajiem darbiem un pieprasīt atmaksāt nepamatoti iekļautos izdevumus. VK norāda, ka, pastāvot tādai darba organizācijai, kāda tā pašlaik ir izveidota RNP, iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai, jo RNP to nenodrošina.

Revidenti norāda: lai gan RNP pārvaldīšanas maksas aprēķināšanai ir izmantojis normatīvajā aktā noteikto formulu, iekšējie normatīvie akti ir tik vispārīgi un nekonkrēti, ka pieļauj dažādi interpretēt gan datu avotus, gan laika periodus un prognožu pieņēmumus, kas ietverti pārvaldīšanas maksas aprēķina formulā. Rezultātā RNP veiktais aprēķins 2014.gadā nav izsekojams un salīdzināms ar faktiskajiem izdevumiem.

Būtiskas neatbilstības konstatētas RNP vadības grāmatvedībā, jo pārējās saimnieciskās darbības izdevumi, piemēram, par starpniecības un maksas pakalpojumu sniegšanu, ir iekļauti pamatdarbības izmaksās jeb pārvaldīšanas maksā. Tātad dzīvokļu īpašnieki, maksājot par sava īpašuma pārvaldīšanu, ir seguši arī gandrīz visus RNP izdevumus, kas tam radušies, sniedzot ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu nesaistītus pakalpojumus.

Pārvaldīšanas maksā ir iekļauti ne tikai nepamatoti un nelietderīgi izdevumi, bet arī izdevumi, kurus revidenti raksturo kā nelikumīgus un neefektīvus. Revidenti konstatējuši, ka pārvaldīšanas maksā iekļauti izdevumi par, iespējams, fiktīvi nodarbinātām 13 personām, kurām atlīdzībā 2014. un 2015.gadā samaksāti vairāk nekā EUR 190 tūkst.. Par šiem pārkāpumiem VK vērsusies Prokuratūrā. Tāpat dzīvokļu īpašnieki apmaksājuši arī dāsnos pabalstus darbiniekiem, kurus RNP izmaksājis, pārtraucot ar tiem darba attiecības. Konstatēti arī tādi gadījumi, kad pabalsti izmaksāti, darba attiecības pārtraucot pārbaudes laikā vai dažas dienas pēc pārbaudes laika beigām.

Kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes faktiskie izdevumi, kā arī izdevumi par zāles pļaušanas pakalpojumiem nav pamatoti ar atbilstīgiem dokumentiem, kas apliecinātu veikto darbu apjomu, vai arī attaisnojuma dokumentos uzrādītā informācija ir pretrunīga. Piemēram, remonti veikti, neizmantojot tiem nepieciešamos materiālus (darbinieks spējis nomainīt spuldzes, šim darbam neizmantojot nevienu spuldzi), darbi veikti brīvdienās un svētku dienās (Vecgada vakarā divi darbinieki krāsojuši durvis), strādājuši cilvēki, kuri vairs nav RNP darbinieki, aktos norādītās darbu stundas būtiski pārsniedz darba laika uzskaites tabulās norādītās stundas, kā arī konstatētas būtiskas zāles pļaušanas platību neatbilstības. Kopumā nav iespējams gūt pārliecību, vai un kādi darbi patiešām izdarīti un kādi materiāli tam izlietoti.

Pārbaudē secināts, ka pārvaldīšanas maksā RNP ir iekļāvis arī apšaubāmas lietderības biznesa pusdienu un reprezentācijas preču rēķinus, kā arī, iespējams, izdevumus par darbinieku privātām vajadzībām izlietoto degvielu. Dzīvokļu īpašniekiem bijis jāsedz arī izdevumi, kas nav saistīti ar pārvaldīšanu, bet ir radušies RNP nolaidīgas rīcības rezultātā (piemēram, līgumsodi par maksājumu kavējumiem). Revīzijā arī konstatēti būtiski pārkāpumi iepirkumu jomā, tāpēc pastāv iespēja, ka RNP nav izvēlējies izmaksu ziņā efektīvāko un dzīvokļu īpašniekiem ekonomiski izdevīgāko pakalpojuma sniedzēju.

Valsts kontroles revidenti vērš uzmanību arī uz faktu, ka dzīvokļu īpašniekiem netiek sniegta skaidra informācija par izveidotajiem uzkrājumiem. Pārskatā par 2014.gada faktiskajiem ieņēmumiem un izdevumiem RNP ir norādījis, ka avārijas situāciju lokalizēšanai un novēršanai ir izlietoti EUR 1,5 milj., taču revīzijā ir konstatēts, ka nepilns miljons no šiem līdzekļiem nav izlietots. RNP skaidro, ka šie līdzekļi ir avārijas situāciju lokalizēšanai un novēršanai nepieciešamo finanšu līdzekļu fonds. Revidenti uzskata, ka RNP ir maldinājis dzīvokļu īpašniekus, jo nav informējis viņus par šāda fonda izveidi, turklāt apzināti pārskatā uzrādījis šos līdzekļus kā izlietotus. Jāpiebilst, ka mājām, kuru iedzīvotāji 2014.gadā atteikušies no RNP pakalpojumiem, uzkrātie finanšu līdzekļi nav atdoti.

Revidenti vērš uzmanību arī uz to, ka, līdzīgi kā RP SIA „Rīgas Satiksme”, arī RNP ir noslēdzis līgumu ar biedrību „Arodbiedrību koordinācijas centrs”. Šā līguma ietvaros koordinācijas centrs pārstāv tikai divas arodbiedrības – LABA un LABA RNP, sedzot biedru kultūras, atpūtas, sporta un veselības uzlabošanas pasākumu izmaksas, kā arī piešķirot dažādus pabalstus Jāuzsver, ka 2014.gadā RNP bija gandrīz 2,9 tūkstoši darbinieku, no kuriem tikai vidēji 1,7 tūkstoši bija minēto arodbiedrību biedri. Pērn RNP pārskaitījis centram EUR 362 tūkst. Lai gan šie izdevumi nav iekļauti pārvaldīšanas maksā, Valsts kontrole norāda, ka, tikai divu arodbiedrību biedriem dodot iespēju saņemt papildu labumus, tiek klaji pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips. Turklāt, līgumā neparedzot Pārvaldniekam tiesības kontrolēt piešķirto līdzekļu izlietojumu, nav iespējams gūt pārliecību, ka šie līdzekļi tiešām ir izlietoti paredzētajiem mērķiem. Par pamatotām aizdomām liecina fakts, ka koordinācijas centrs 2014.gadā nebija izlietojis EUR 121 tūkst., bet atskaitē par 2015.gadu šo līdzekļu atlikums vairs nav uzrādīts.
Revīzijas rezultātā sniegti 23 ieteikumi.