VK: Cilvēkresursi veselības nozarē ilgstoši nav bijusi valsts prioritāte
Kopš 2005. gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kuri izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi, ka šis mērķis ne tuvu nav sasniegts.
Kaut arī Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecina, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.
Plānošanas dokumenti tiek izstrādāti, cilvēkresursu nodrošinājums – aizvien nepietiekams
Revīzijā secināts, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Veselības ministrijas izvirzītais mērķis – veselības aprūpes sistēmu nodrošināt ar cilvēkresursiem pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā – nav sasniegts. Arī šobrīd ir aktuālas tolaik identificētās problēmas – nepietiekams māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis, neefektīva paaudžu nomaiņa.
Ārstu speciālistu īpatsvars Rīgā un Pierīgā pieaug, bet to trūkums reģionos ir vērojams visās specialitātēs. Situāciju reģionos nav būtiski mainījuši arī Veselības ministrijas veiktie pasākumi rezidentu piesaistē darbam ārpus Rīgas. Tāpēc Valsts kontrole uzskata, ka Veselības ministrijai kopā ar pašvaldībām ir jārod jauni risinājumi situācijas uzlabošanai, jo rūpes par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību saviem iedzīvotājiem ir arī pašvaldību atbildība.
Revīzijā veiktā analīze liecina, ka nozarē trūkst vismaz 3,5 tūkst. māsu un apmēram 300 vecmāšu. Tikai 65% no jauniem speciālistiem, kuri ieguvuši kvalifikāciju, pēc diploma saņemšanas paliek Latvijas darba tirgū, un tikai 52% māsu un 54% vecmāšu pēc studiju pabeigšanas uzsāk darba gaitas Latvijā. Arī paaudžu nomaiņa nenotiek efektīvi – 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem.
Atalgojums ir būtisks aspekts, lai mudinātu jauniešus veidot karjeru veselības aprūpes nozarē un saglabātu esošos cilvēkresursus, tāpēc Veselības ministrija jau 2009.gadā plānoja būtisku vidējās darba samaksas palielinājumu ārstniecības personām. Tomēr tikai 2018.gadā sperti pirmie nozīmīgie soļi darba samaksas palielināšanā. Šāda ilgstoša nevērība ir radījusi ārstniecības personu trūkumu un negatīvi ietekmējusi arī profesijas prestižu.
Medicīniskās izglītības attīstība pietiekami nerisina nozares cilvēkresursu problēmas
Nozares vajadzībām atbilstoša profesiju reglamentācija ir pamats izglītības sistēmas veidošanai. Revīzijā konstatēts, ka Latvijā veselības nozarē ir divreiz vairāk reglamentēto profesiju nekā Lietuvā un Igaunijā, savukārt specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu ir apmēram 1,5 reizes vairāk.
Valstī joprojām netiek īstenota koordinēta un nozares vajadzībām atbilstoša pamatstudiju vietu plānošana, jo augstskolas, kas sagatavo ārstus, atrodas divu resoru – izglītības un veselības – padotībā, savukārt rezidentu studiju vietu plānošana ir Veselības ministrijas pārziņā. Līdz ar to netiek novērsta situācija, ka valsts budžeta finansēto veselības aprūpes pamatstudiju absolventu skaits ir lielāks nekā rezidentūras studiju vietu skaits, un nav panākta izglītībai pieejamo ierobežoto valsts budžeta līdzekļu mērķtiecīga izmantošana.
Revidenti vērš uzmanību, ka Latvijas jaunie ārsti darba tirgū nonāk vēlāk. Latvijā daudzu ārstu specialitāšu rezidentūras studiju ilgums pārsniedz Direktīvā par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu noteikto minimālo ilgumu, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas vairākumā gadījumu atbilst minimālajam studiju ilgumam.
Māsu ienākšanu un mobilitāti darba tirgū apgrūtina sarežģītā medicīnas māsu profesijas iegūšanas un sertifikācijas sistēma. Māszinību izglītības sistēma sagatavo dažādu izglītības līmeņu medicīnas māsas, turklāt māsu specializācija ir sadrumstalota. Māsu izglītību Veselības ministrija nākotnē plāno pilnveidot, izveidojot māsas profesijas pamatspecialitāti – vispārējās aprūpes māsa.
Sertifikācija un resertifikācija – pārskatāma un būtiski uzlabojama
Lai patstāvīgi nodarbotos ar ārstniecību konkrētā specialitātē, ārstniecības personai ir ne tikai jāreģistrējas ārstniecības personu reģistrā, bet ir jāiegūst arī sertifikāts, kas apliecina personas profesionālo sagatavotību.
Tomēr revidenti norāda, ka pirmreizējas sertifikācijas procedūra ārstniecības personām, kuras vēlas iegūt sertifikātu noteiktā specialitātē uzreiz pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas, ir formāla un rada nevajadzīgu slogu, jo iegūtā teorētiskā un praktiskā izglītība un pieredze gan izglītības studiju noslēguma pārbaudījuma brīdī, gan sertifikācijas eksāmena brīdī neatšķiras, tomēr jaunajiem speciālistiem ir jākārto divi eksāmeni.
Ārstniecības personai ik pēc pieciem gadiem ir jāatjauno sertifikāts – jāveic resertifikācija. Tomēr noteiktās resertifikācijas prasības ir formālas, tās daļēji vai pat sistemātiski netiek ievērotas, jo ne visas sertifikācijas institūcijas pārbauda ārstniecības personas uzrādīto informāciju par pieredzi specialitātē, ne visām ārstniecības personu specialitātēm ir izstrādāti profesionālās darbības vērtēšanas kritēriji.
Revidenti vērš uzmanību, ka šobrīd nav iespējams anulēt ārstniecības personas sertifikātu gadījumā, ja ir būtiski pārkāpti profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti un ētikas normas, jo nav izveidota sadarbība un informācijas apmaiņa starp Veselības inspekciju, kas konstatē pārkāpumus, un sertifikācijas institūcijām, kuras ir tiesīgas anulēt piešķirtos sertifikātus.
Cilvēkresursu attīstības jomas pilnveidošanai Valsts kontrole Veselības ministrijai ir sniegusi 19 ieteikumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā, profesiju un specialitāšu reglamentācijas pārskatīšanā, medicīniskās izglītības pilnveidošanā, sertifikācijas un resertifikācijas organizācijas uzlabošanā, Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra jēgpilnā izmantošanā.
Foto: Unplash
Vēl par tēmu:
Stacionārā veselības aprūpe: pašmērķis uzturēt sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis pacientu intereses
Slimnīcās nonāk pacienti, kuriem ir nopietni veselības sarežģījumi un ambulatori ārstēties vairs nevar. Pacientiem nepieciešama sarežģīta, steidzama vai pat neatliekama palīdzība, tādēļ...
Lasīt tālākUkrainai piegādāta nākamā partija ar “Patria” 6×6 bruņutransportieriem
Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogādāta nākamā Latvijā ražoto “Patria” 6x6 bruņutransportieru partija un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākJaunā darba nedēļa iesāksies ar lietainu un vējainu laiku
Septembra trešajā nedēļā laika apstākļus ietekmēs jauns ciklons virs Skandināvijas, kas nedēļas sākumā atnesīs lietavas, stiprāku...
Lasīt tālākZāles nav konfektes: sākas kampaņa par atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu
Latvijā šodien, 15. septembrī, sākas informatīvā kampaņa “Zāles nav konfektes”, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pareizu un atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu. “Zāles...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākŠogad jūlijā pasaulē nākuši 1103 jaundzimušie
2025. gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie – tas ir pirmais mēnesis kopš 2024. gada oktobra, kad dzimušo skaits pārsniedzis publiskajā telpā bieži pieminēto 1000 bērnu...
Lasīt tālākNATO paziņo par misijas “Eastern Sentry” izveidi
Šovakar, 12. septembrī, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs (Alexus G. Grynkewich) paziņoja par misijas...
Lasīt tālākNedēļas nogalē gaidāms lietus, jaunnedēļ temperatūra pazemināsies
Nedēļas izskaņā, kā arī jaunās nedēļas sākumā atsevišķās dienās valstij virzīsies pāri plašas nokrišņu zonas — visbiežāk lietu manīs valsts rietumos, kur brīvdienās arī...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālāk