• Tweet

Ar Eiropas Savienība (ES) Atveseļošanas fonda (AF) dotāciju iespējams pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību, taču lēmējvarai un investīciju plānošanas un īstenošanas procesā iesaistītajiem ir jānovērš būtiski riski. To secinājusi Valsts kontrole (VK), izanalizējot Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) un Latvijas Produktivitātes padomes (LPP) ekspertu grupas novērtējumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānu.

Valsts kontrole publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu “Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?”. Tajā ir apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai, t.sk. ietekmi uz valsts budžetu, kā arī par plāna ieviešanas riskiem un kontroles pasākumiem. Situācijas izpētes rezultāti liecina, ka, īstenojot ANM plānu, iespējams pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību, taču lēmējvarai un investīciju plānošanas un īstenošanas procesā iesaistītajiem ir jānovērš būtiski riski. Risku apkopojums veikts, analizējot Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) un Latvijas Produktivitātes padomes (LPD) ekspertu grupas novērtējumu par Latvijas ANM plānu.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere: “Ievērojamā dotācija 1,82 mljrd. eiro apmērā no Atveseļošanas un noturības mehānisma ir iespēja nodrošināt būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā pēc Covid-19 pandēmijas perioda. Šī ES sniegtā iespēja ir jāizmanto pēc iespējas efektīvi, savlaicīgi novēršot identificētos riskus, kas varētu kavēt veiksmīgu ANM reformu un investīciju plāna ieviešanu.”

Būtiskākie situācijas izpētes rezultāti

Reformu un investīciju atlases kritērijiem jābalstās sociālekonomisko ieguvumu analīzē.

“Labā prakse būtu nodrošināt caurskatāmību un atklātību visā investīciju plānošanas procesā. Jautājums – vai mūs apmierina, ka būtisku valsts investīciju plānošanā balstāmies uz politisku izvēli, nevis sociālekonomisko ieguvumu analīzi? Proti, neizvērtējot sociālekonomiskos ieguvumus un ilgtermiņa ietekmi, risks nesasniegt valsts ilgtermiņa mērķus ir pārāk augsts,” norāda I. Bādere.

I.Bādere skaidro, ka ANM reformu un investīciju kritēriji noteikti ANM regulā, no kuriem būtiskākie ir atbilstība ANM jomām (pīlāriem) un efektīvi dalībvalstij adresētie Eiropas semestra risinājumi. Atbilstoši šiem kritērijiem un balstoties uz NAP2027 Latvijas ANM plānam sākotnēji nozaru ministrijas un Valsts kanceleja iesniedza 150 reformu un investīciju priekšlikumus vairāk nekā 7,5 mljrd. eiro apmērā, kas būtiski pārsniedza Latvijas ANM finansējuma apmēru. Līdz ar to iesniegtie reformu un investīciju priekšlikumi tika prioritizēti, lai Latvijas ANM plānā iekļautu visatbilstošākos, tomēr lēmumi par pasākumu iekļaušanu vai neiekļaušanu plānā nav pilnībā izsekojami. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju investīciju un reformu iekļaušana ANM plānā bija politiska izvēle. Sociālie un sadarbības partneri norādīja, ka viņi plāna sagatavošanā iesaistīti novēloti un fragmentāri.

Lielo publisko investīciju projekti (arī ANM dotācijas) jāskata, vērtējot ietekmi NAP2027 mērķu sasniegšanā.
NAP (2014.–2020.) īstenošanas gala izvērtējumā secināts, ka pilnībā izdevās sasniegt vien nedaudz vairāk par trešdaļu no izvirzītajiem mērķiem, savukārt daļai mērķu netika piešķirts vajadzīgais finansējums. Viens no iemesliem šādai situācijai varētu būt apstāklis, ka nenotiek integrēta investīciju plānošana ar ilgtermiņa redzējumu, kā visi pieejamie finanšu resursi (ES fondi u.c. ārvalstu finanšu instrumenti, valsts budžeta bāzes un attīstības izdevumi) veicina NAP mērķu īstenošanu.

I.Bādere: “Ņemot vērā gūtās mācības iepriekšējā NAP periodā, jautājums – vai šajā periodā lielas publiskas investīcijas tomēr nebūtu jāplāno kopskatā ar visiem pieejamajiem resursiem NAP2027 mērķu īstenošanai? Tas ļautu saprast vājās vietas un, iespējams, stratēģiskāk plānot pieejamā finansējuma novirzīšanu.”

Arī FDP un LPD ekspertu grupa norādījusi, ka “komponentes un plāna elementi katrā atsevišķā grupā dzīvo “savu dzīvi”, būtu nepieciešama Latvijas ANM plāna ciešāka sasaiste ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši NAP2027 (..)”.

Jāizvērtē plāna īstenošanas iespējamā ietekme uz valsts budžetu.

Līdzās prognozēm par pozitīvo efektu tautsaimniecībā un budžeta ieņēmumiem ANM plāna īstenošana valsts budžetam radīs arī vismaz 32,3 milj. eiro izmaksas (administrēšanas, kontroles un uzraudzības izmaksas, daļai reformu un investīciju pasākumiem PVN izdevumi, tulkošanas un publicitātes izdevumi u.c.).

Būtiska atšķirība no citiem ES fondiem – ANM līdzekļu izmaksa paredzēta tikai pēc ANM plānos norādīto konkrētu reformu un investīciju starpposma rādītāju un mērķrādītāju 100% sasniegšanas, ko dalībvalstis apņēmušās savos ANM plānos. Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas – līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Valsts kontrole situācijas izpētes ziņojumu ir nodevusi Saeimas un valdības pārstāvjiem. “Sagaidām, ka Latvijas ANM plāna ieviešana tiks rūpīgi uzraudzīta un ka atbildīgās institūcijas tiks aicinātas regulāri ziņot par progresu plāna izpildē, lai savlaicīgi novērstu ziņojumā norādītos riskus. Ņemot vērā būtiskos ANM finanšu līdzekļus, kas ieplūdīs Latvijas ekonomikā un par kuru apguvi būs atbildīgas ministrijas, Valsts kontrole plāno veikt pārbaudes par Latvijas ANM plānā iekļauto reformu un investīciju realizāciju un mērķu sasniegšanu,” norāda I.Bādere.