Vitenbergs: Valdībā centos būt saprāta balss
Daniela Pavļuta viedoklis man būtu svarīgs, ja tas skartu klavierspēli, atbildot uz Pavļuta kritiku, ka Vitenbergs ir vājš ekonomikas ministrs, intervijā “Neatkarīgajai” norādīja pats Vitenbergs.
“Uzskatu, ka mani lēmumi ir bijuši pareizi, un es patlaban atrodos absolūtā mierā. Kad partijā runājām par 9. un 10. maija notikumiem, bijus strikts savā nostājā, ka to visu nedrīkst atstāt bez ievērības. Daudzi cilvēki man teica un rakstīja, ka vajag rīkoties, ka to tā nedrīkst atstāt. Bet es arī sapratu, ka šāda strikta pozīcija man var maksāt amatu. Tā arī viss ir attīstījies, taču, ja man nāktos vēlreiz izdarīt izvēli, es darītu to pašu. No manas puses būtu nepieņemami, ja es tagad aicinātu partijas biedrus mainīt pozīciju, lai saglabātu savu vietu,” sacīja Vitenbergs.
Runājot par Golubevu, viņš norādīja, ka “nevar iztikt ar pirksta pakratīšanu, iekšlietu ministrei ir jāatbild politiski. Kā vispār var kaut ko tādu pieļaut: mūsējie, kuri atnāk uz Uzvaras laukumu, lai miermīlīgi paustu savu nostāju ar Ukrainas karogiem rokās, tiek fiziski iespaidoti un apspļaudīti, apsaukāti par fašistiem!”
Vaicāts par Kariņa pamatojumu pieprasīt viņam demisiju, viņš norādīja, ka “vispār tas man nav saprotams, ka ministra varēšana tiek vērtēta šādās kategorijās… Man to grūti komentēt. Bet no uzņēmēju organizācijām, kas mani atbalstīja kā ministru, šajā situācijā bija patīkami saņemt uzmundrinājumus. Jāatzīst, ka esmu audzis kopā ar šīm organizācijām no paša sākuma, kopš kļuvu par ministru, un tas notika kovida laikā. Esmu centies daudz palīdzēt uzņēmējiem, un arī viņi man bija balsts. Jā, neesmu bijis „viegls pasažieris” valdībā, un kovida apstākļos, kad uzņēmējiem bija smagi apstākļi ierobežojumu dēļ, esmu vienmēr cīnījies, lai šos apstākļus atvieglotu. Valdībā centos būt saprāta balss.”
Savukārt komentējot Pavļuta kritiku, viņš pauda: “Pavļuta kunga viedoklis man būtu svarīgs, ja tas skartu klavierspēli, tajā viņš ir virtuozs… Tomēr šīs iemaņas ne vienmēr palīdz vadīt ministriju. Domāju, ka Latvijas politikas vēsturē Pavļuts ieies ar izsniegtajām OIK atļaujām, kad viņš bija ekonomikas ministrs, gan arī ar paņēmieniem, ar kādiem tika vadīta kovidkrīze. Iespējams, ka viņā ir saglabājies kāds rūgtums par to visu, jo izteikt skarbus viedokļus, pašam esot vienam no nepopulārākajiem valdības ministriem, – tas ir visai savādi. Mana vērtējuma mēraukla ir mūsu uzņēmēju attieksme – tas, ko viņi par mani saka šobrīd vai teiks nākotnē.”
“Domāju, nākamajam ministram būs daudz prieka brīžu, lai izjustu mūsu darba augļus. Par spīti kovidkrīzes apstākļiem, esam izdarījuši lietas, kas līdz tam nebija paveiktas,” vērtēja Vitenbergs.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk