Vitenbergs: Partijas maiņai nevajadzētu būt par iemeslu tam, lai es zaudētu amatu
Partijas “KPV LV” valde veikusi biedru aptauju, kā rezultātā no vairāk nekā 240 respondentiem 83% pauduši viedokli, ka Jānim Vitenbergam ekonomikas ministra amats ir jāatstāj partijas pārziņā, informēja partijas valde. Pats Vitenbergs neuzskata, ka viņu vajadzētu sodīt ar amata zaudēšanu.
“Uzskatu, ka iesāktie darbi ir jāturpina. Tas, ka es esmu lēmis mainīt partiju, tam nevajadzētu būt par iemeslu, lai mani sodītu un es zaudētu amatu. [..] Tāda aizmugure Covid-19 laikā ir nepieciešama. Iestrādnes, kas mums jau iepriekš bijušas, tikai uzlabosies,” intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Vitenbergs.
Tikmēr valde atzīmējusi, ka apzinoties, ka šobrīd valstī Covid-19 pandēmijas apstākļos ir vajadzīga stabilitāte un rīcībspēja, partijas vadība jau ir uzrunājusi jaunus kandidātus, kas “spētu operatīvi nodrošināt pēctecību Ekonomikas ministrijas darbā un galvenais – ar savām zināšanām un pieredzi palīdzētu ekonomikai daudz straujāk atgūties”.
Kā zināms, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš 13. Saeimā tika ievēlēts no politiskā spēka “KPV LV” saraksta, izlēmis mainīt partejisko piederību un kļūt par Nacionālās apvienības (NA) biedru.
“Nacionālā apvienība, manā skatījumā, ir kas vairāk kā politiska organizācija, jo redzu, ka šīs organizācijas vērtības sakņojas cilvēkos, kuri ar lielu degsmi aizstāv Latviju kā nacionālu valsti, sākot no lielpilsētām un beidzot ar maziem ciematiem, no kāda esmu nācis arī es pats. Man ļoti tuvas ir Nacionālās apvienības ģimeniskās vērtības, jo mūsu ģimenē aug trīs meitas, kurām vēlamies ieaudzināt latvisko dzīvesziņu. Nacionālā apvienība kā politiskā partija ir aizstāvējusi mazo zemnieku intereses visā Latvijā, spējusi panākt būtisku progresu ģimeņu atbalstam un vienmēr augstu vērtējusi un atbalstījusi Latvijas neatkarības cīnītājus. Vienmēr esmu sajutis atbalstu no Nacionālās apvienības un īpaši tās vadītāja Raivja Dzintara valstiski būtisku jautājumu risināšanā, redzot, ka šiem cilvēkiem rūp Latvijas nākotne,” norādīja Vitenbergs.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk