• Tweet

Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja. Vairāk nekā puse jeb 54 % respondentu šādā situācijā būtu gatavi turpināt strādāt algotu darbu, bet tikai 7 % meklētu tuvinieku atbalstu.

Dati vienlaikus rāda, ka, palielinoties vecumam, mainās arī rīcības iespējas, un ienākumu palielināšana kļūst arvien mazāk reāla. Vecākajās vecuma grupās biežāk tiek apsvērtas izdevumu samazināšanas un atteikšanās stratēģijas. Tādi risinājumi kā tuvinieku finansiāls atbalsts vai atteikšanās no medicīnas pakalpojumiem saglabājas kā visretāk izvēlētās iespējas – uz tuvinieku palīdzību būtu gatavi paļauties tikai 7 %, bet atteikšanos no medicīnas izdevumiem apsvērtu vien 4 % respondentu.

“Aptaujas rezultāti skaidri iezīmē kopējo tendenci – jo vecāks ir iedzīvotājs, jo mazāk iespēju viņš saskata ienākumu palielināšanai, un jo nozīmīgāka kļūst taupīšana un atteikšanās no ierastā. Vienlaikus dati apliecina, ka finanšu drošības risinājumi – uzkrājumi un pensiju 3. līmenis – joprojām nav galvenais balsts, īpaši vecākajās vecuma grupās. Tas uzsver nepieciešamību turpināt diskusiju par pensiju pietiekamību, finanšu pratību un iedzīvotāju motivēšanu veidot uzkrājumus savlaicīgi, laikā, kad rīcības iespējas ir plašākas. Izšķiroši svarīgi ir gan vecumam atbilstoša riska plāna izvēle, gan ieguldīšanas uzsākšanas brīdis – tieši laiks ir viens no būtiskākajiem faktoriem,” saka Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

Atšķirīga pieeja pensijas ienākumiem dažādās vecuma grupās

Aptaujas rezultāti rāda, ka jaunākajās vecuma grupās dominē pārliecība par iespēju turpināt strādāt vai meklēt papildu ienākumus arī pensijas vecumā. Vecumā no 18 līdz 29 gadiem 60 % respondentu norāda, ka nepietiekamu ienākumu gadījumā meklētu papildu darbu vai ienākumus, bet 58 % būtu gatavi turpināt strādāt algotu darbu. Arī 30–39 gadu vecuma grupā gatavība turpināt strādāt ir īpaši augsta – to norāda 65 % aptaujāto.

Tieši vecuma grupā 30–39 gadi visbiežāk parādās arī ilgtermiņa finanšu plānošanas risinājumi – 23 % šīs grupas respondentu nepietiekamu ienākumu gadījumā būtu gatavi izmantot pensiju 3. līmeņa uzkrājumus, bet 27 % – iepriekš uzkrātos ietaupījumus. Salīdzinoši biežāk nekā citās vecuma grupās šie iedzīvotāji būtu gatavi arī pāriet uz mazāku vai lētāku dzīvesvietu, pielāgojot savu dzīvesveidu ilgtermiņā.

Jo tuvāk pensijai, jo mazāk iespēju palielināt ienākumus

Vienlaikus dati atklāj būtisku plaisu starp gaidām un realitāti, palielinoties vecumam. Tuvojoties pensijas vecumam, gatavība turpināt strādāt vai aktīvi meklēt papildu ienākumus samazinās – vecuma grupā 60–74 gadi algotu darbu turpinātu vien 44 %, bet papildu ienākumus meklētu tikai 37 % respondentu. Šajā vecuma grupā biežāk dominē taupīšanas un atteikšanās stratēģijas – ceturtdaļa jeb 25 % būtu spiesti samazināt ikdienas izdevumus, bet 23 % atteiktos no ceļojumiem un kultūras pasākumiem.

Jaunākajiem iedzīvotājiem darbs pensijas vecumā šķiet pašsaprotams risinājums, taču realitātē, pietuvojoties pensijai, šī apņēmība un arī iespējas mazinās, un arvien lielāka nozīme kļūst iepriekš veidotiem uzkrājumiem un finanšu drošības spilveniem.

Iedzīvotāju aptauju CBL Asset Management sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.