Visbiežāk tiek viltotas 20 un 50 eiro banknotes
Visbiežāk tiek viltotas 20 un 50 eiro banknotes, informē banka Citadele, kuras inkasācijas darbinieki šogad no apgrozības izņēmuši 167 aizdomīgas eiro banknotes, pēc kā varam secināt, ka eiro banknošu viltojumu gadījumi ir biežāka parādība nekā iepriekš latiem.
“Iespēju atklāt un nodot Valsts policijas rīcībā aizdomīgo naudu mums galvenokārt palīdzējusi darbinieku profesionalitāte un speciālais kases tehnikas aprīkojums, bet aicinām katru būt vērīgam, pieņemot eiro banknotes veikalos, tirgū vai citviet. Diemžēl pastāv iespēja saņemt arī viltotu naudu. Pārbaudot aizturētās aizdomīgās eiro banknotes, izrādās, ka bieži vien ir iestrādāti daudzi no nepieciešamajiem elementiem, kā dēļ viltojumu ir grūti atšķirt,” atklāj bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.
„Saņemot skaidru naudu, aicinām pārliecinieties par tās vizuālo noformējumu. Droši pagroziet, aptaustiet, kas ir vienkāršākais veids, kā pārliecināties par naudas īstumu, neizmantojot palīgierīces. Ja rodas kaut mazākās šaubas par iespējamo naudas viltojumu, atsakieties pieņemt. Bet, ja ir aizdomas, ka jūsu rokās ir nonākusi viltota naudaszīme, vērsieties komercbanku vai Latvijas Bankas klientu apkalpošanas centros, kur var aizdomīgo naudaszīmi pārbaudīt uz speciālām ierīcēm. Aizdomīgās naudaszīmes tiek nodotas policijai. Jāatzīst, ka viltoto eiro banknošu daļa kopējā naudas apgrozījumā ir niecīga, bet no jauna izlaistās kļūst aizvien drošākas pret viltojumiem, piemēram, šomēnes gaidāmā jaunā 10 eiro banknote,” norāda K. Cikmačs.
Bankas Citadele Inkasācijas dienesta apkopotā informācija liecina, ka viltotā 20 eiro banknotē visbiežāk nav iestrādāts dobspiedums, tādējādi ar tausti nevar sajust burtus “BCE ECB EZB EKT EKP” vai uzrakstu “20 EURO”. Tāpat šīs naudaszīmes metāliskā josla salīdzinājumā ar oriģinālu nav tik spīdīga, lai arī ir redzami nomināla cipari un eiro simbols. Tāpat viltotai banknotei reversā atkarībā no apskates leņķa nemainās attēla krāsa, ūdenszīme ir dzeltena, bet aizsargjoslā trūkst drukātā uzraksta “20 EURO”.
Vēl vairāk viltojuma pazīmju atrodamas rūpīgāk apskatot viltotu 50 eiro banknoti. Tai tāpat nav jau minētā dobspieduma, ūdenszīme ir izplūdusi, aizsargjoslā nav drukātā uzraksta “50 EURO”, vai arī šajā vietā redzami nesalasāmi simboli. Viltojumā metāliskajam attēlam nav krāsu pārejas, banknotes apakšā un zīmējumā mikroteksts nav izlasāms. Tāpat elementi, kas redzami no banknotes abām pusēm, var nesakrist. Vēl 50 eiro banknotes viltojumu apliecina arī fakts, ka nomināla krāsa banknotes reversā nemainās, vai arī nomināls aversā var būt rozā krāsā.
Sīkāk par eiro izskatu un pretviltošanas elementiem iespējams uzzināt Latvijas Bankas mājas lapā.
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālāk
