“Virši-A” iegādājas 20 % no “Skulte LNG Terminal” akcijām

Šodien, 20. maijā, lielākais un straujāk augošais pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”) ir parakstījis līgumu ar AS “Skulte LNG Terminal” par 20 % akciju iegādi, un paziņo par plāniem kopīgi attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas. Šī projekta attīstība palielinās Latvijas un Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību un sniegs būtisku pienesumu dabasgāzes piegāžu diversifikācijā un turpmākajā dabasgāzes tirgus attīstībā.
“LNG terminālis ir Latvijas energoneatkarības jautājums, un “Virši” kā vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums vēlas dot savu artavu valsts energoapgādes ceļu diversifikācijā. “Virši” dalība Skultes projekta attīstībā ir izsvērts solis stratēģiskā mērķa sasniegšanā — kļūt arī par enerģētikas uzņēmumu. Rūpīgi iepazīstoties ar LNG termināļa novietojumu un finanšu modeli, esam secinājuši, ka tas ir izmaksu un funkcionalitātes ziņā piemērotākais dabasgāzes importa ceļš Baltijā, tāpēc esam nolēmuši atbalstīt šī infrastruktūras objekta attīstību, iesaistoties projektā kā akcionāri. Mums ir pārliecība, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi būs ieguvēji no šī projekta sekmīgas īstenošanas,” uzsver Jānis Vība, AS “Virši-A” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.
“Esam gandarīti par “Virši” kā vadošā nacionāla kapitāla enerģētikas uzņēmuma iesaistīšanos Skultes projektā. Tas ir spēcīgs apliecinājums Skultes termināļa vietai reģiona enerģētikas kartē, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem piedāvāt dabasgāzi par pievilcīgām cenām. “Virši” kā lokāla partnera pieredze, kapacitāte un jauda veicinās termināļa projekta ātrāku īstenošanu. AS “Skulte LNG Terminal” turpina arī sarunas ar iepriekš izvēlētu ārvalstu industriālo investoru grupu par projekta realizāciju ar visizdevīgākajiem nosacījumiem Latvijas un reģiona tirgum,” uzsver Renārs Miķelsons, AS “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors.
“”Virši”, pētot un attīstot dažādus enerģētikas risinājumus, ir secinājuši, ka metāna patēriņam reģionā, arī biometāna un dabasgāzes kā pārejas energonesēja formā, nākamajos desmit gados ir perspektīva. Šī tendence saglabāsies industriālo lietotāju, mājsaimniecību, kā arī transporta sektorā. LNG terminālis Skultē kā infrastruktūras objekts kombinācijā ar Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvi ir lielisks tandēms ne tikai Latvijas patēriņa apgādei, bet arī konkurētspējīgu dabasgāzes piegāžu veidošanā plašākam reģionam, kurā ietilpst gan Baltijas valstis, gan arī Somija un Polija,” skaidro Jānis Vība.
Skultes LNG termināļa projektam ir unikālas ģeogrāfiskas, ekonomiskas un tehnoloģiskas priekšrocības. Skultes projektā ir jāizbūvē 34 km garš, tiešs cauruļvada savienojums ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, un nav nepieciešams veikt ieguldījumus LNG uzglabāšanas infrastruktūrā, kas parasti veido 70 – 80 % no termināļa investīciju apjoma.
“Virši” stratēģisko mērķi kļūt arī par enerģētikas kompāniju pieteica vairāk nekā pirms gada, kļūstot par enerģijas tirgotāju, aktīvi izmantojot vietējos zaļos energoresursus. Kopš 2021. gada aprīļa “Virši” piedāvā elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus biznesa segmentam, tādējādi ierindojoties starp nedaudzajiem tirgus spēlētājiem, kas veiksmīgi apvieno vairāku energoresursu iegādes iespējas. Pakāpeniski, nostiprinot savas pozīcijas elektroenerģijas tirgū, “Virši” šobrīd veic elektroenerģijas piegādes vairāk nekā 300 pieslēguma vietās visā Latvijā.
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk