• Tweet

Partijai Vienotība pēdējos gadus neiet. Popularitāte nepārsteidz 5%, biedri aiziet. Kopš 2016.gada oktobra partijai nav valsts finansējuma. Pirms tam Vienotība gadā saņēma 140 000 eiro. Par valsts naudas atņemšanu jāpateicas deputātiem, kas 2014.gada Saeimas vēlēšanās īstenoja naudīgas individuālās kampaņas. Jāatbild par to visai partijai. Pēc vēlēšanām Vienotība apņēmās uz atbildīgiem posteņiem vainīgos deputātus nevirzīt. Bet drīz vien to vairs nevarēja īstenot. Viens no individuālajiem kampaņotājiem bija deputāts Vilnis Ķirsis. Šogad viņš bija Vienotības mēra kandidāts pašvaldību vēlēšanās Rīgā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Vaicāts, kā deputāts vērtē situāciju partijā, ņemot vērā, ka ir finanšu iztrūkums, Ķirsis norāda, ka “ir labāk, ka, ja nav iztrūkuma, bet nu vērtēju, nu, ka nekas jau traģisks nav, jācīnās. Jādara lietas un viss būs.”

Pēdējo gadu Vienotību vadīja Andris Piebalgs, kurš partijas finansēs neesot iedziļinājies. Viņa vietnieks Edvards Smiltēns esot bijis aizņemts ar partijas nodaļu organizēšanu un darbu frakcijā. Par naudu diezgan brīvi lēmis ģenerālsekretārs Artis Kampars. Pašvaldību vēlēšanās naudu ieguldīja Ķirša kampaņā, lai konkurētu ar visur esošo Nilu Ušakovu. Vēlēšanās neveicās un rezultātā partija ir palikusi parādā ne tikai reklāmas aģentūrām, bet arī valstij. Revīzijas ziņojumā, ko nolasīja partijas kongresā pirms pāris nedēļām, teikts, ka partijai ir 19 000 nodokļu parāds un Vienotības darbiniekiem algās nav izmaksāti 14 000.

Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars norāda, ka uz šo brīdi Vienotībai nav nodokļu parādu pret valsti, viņi jau ir nosegti. Komentējot konkrēto situāciju, viņš uzsver, ka tas bija viena mēneša darbaspēja nodokļa parāds, bet viņš šobrīd ir nosegts.

Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta dati Kampara teikto neapstiprina. Pirms nedēļas Vienotības parāds valstij vēl bija 12 000 eiro, šonedēļ nepilni 4000 eiro. Partija vēl ir parādā 5000 eiro reklāmas aģentūrai Guilty, aptuveni tikpat daudz kādam nekustamā īpašuma izīrētājam Jelgavā. Bija arī 5000 eiro parāds Liepājas namīpašniekam Ivaram Kesenfeldam, bet dienu pirms kongresa Kampars šo parādu samaksājis.

Vislielākais parāds Vienotībai ir par reklāmas izvietošanu. Esot kāda aģentūra, ar kuru ģenerālsekretārs sarunājis, ka tā ļaus parādu atdot ilgākā laikā. Kampars spītīgi atsakās atklāt, kas tas par uzņēmumu.

Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens min, ka tā ir aģentūra Mediacom. Un Vienotība tai ir parādā 120 000 eiro. Pēc viņa vārdiem, partijai ir panākts parāda atmaksas grafiks, kuram mēs sekojam.

Mediacom vadītājs Normunds Roziņš raidījumam neskaidroja, kāpēc ļāvis Vienotībai atlikt maksājumus, jo attiecības ar klientiem nekomentējot. No Kampara teiktā bija noprotams, ka soda procenti no Vienotības netiekot prasīti.

Mediacom jau ir bijis jāskaidro savas finanšu attiecības ar Vienotību. Uzņēmumā šai sakarā 2014.gadā bijuši KNAB darbinieki. Gadu iepriekš Mediacom bija ieguvis tiesības izvietot reklāmu par eiro ieviešanu, ko īstenoja tolaik Vienotības paspārnē esošā Finanšu ministrija.

Augustā notikušajā kongresā Vienotība ievēlēja jaunu valdi, kurā vairs nav iepriekšējo vadītāju Solvitas Āboltiņas, Edvarda Smiltēna un Andra Piebalga.

Lai saprastu, ko darīt ar partijas bēdīgo finanšu situāciju un ģenerālsekretāru Arti Kamparu, Vienotības valdes locekļi pulcējās Doles salā uz neformālu sanākšanu viesu namā.

Sanākšanu bija noorganizējis pats Kampars. No sanāksmes pirmais aizbrauc Rinkevičs, paliek Salaspils mērs Raimonds Čudars, eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš, Vienotības ministri, Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis un ekspremjere Laimdota Straujuma. Kāds sarunu dalībnieks Nekā personīga pastāstīja, ka sanāksmē esot zīmētas shēmas, kā palielināt popularitāti, kas kuram turpmāk jāsaka. Finanšu problēmas īpaši izrunātas neesot. Salaspils mērs Čudars ir skeptisks, vai maz iespējams finansiāli partiju glābt.

“Iepriekš mēs vienmēr spējām tikt ar šo situāciju galā. Bet, protams, ka šobrīd mēs nedrīkstam slēpt. Ir bažas saistībā ar to, ka mums šobrīd ir atņemts valsts sniegtais finansējums, un tas, protams, šo situāciju padara nu, zināmā mērā …. mēs esam bažīgi par to,” atzīst Salaspils mērs, Vienotības valdes loceklis Raimonds Čudars.

Kampars apgalvo, ka bažām nav pamata. tāda situācija ar parādiem esot uz katrām vēlēšanām, pēc tam nauda ienāk un viss ir labi. Tomēr tā nav gluži taisnība. KNAB iesniegtās atskaites liecina, ka pirms četriem gadiem uz iepriekšējām pašvaldībau vēlēšanām Vienotībai finanšu problēmu nebija. Partija iztērēja tik, cik iekasēja.

Ķirša kampaņai nebija partijai pa kabatai, atzīst Āboltiņa, kuru vairs uz svarīgām sanākšanām Doles salā neaicina. Viņas aiziešana no Saeimas esot tuvāko nedēļu jautājums. Un šonedēļ esot bijusi viena no pēdējām Saeimas frakcijas sēdēm, kuru viņa vadīja.

Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norāda, ka vēlēšanas, arī pašvaldību vēlēšanas ir visā Latvijā un, cik viņa zina, tad daļēji arī iekšēji ir pārliecība, ka tāpēc, ka tik daudz tika tērēts Rīgā, ir kaut kādā veidā mazāk sanācis tērēt citās pašvaldībās.

Pirms kongresa bijušas garas diskusijas, kas būs partijas vadītājs. Kādā valdes sēdē bijis priekšlikums, ka Vienotību varētu vadīt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis caur skaipu.

Beigās izvēle apstājusies pie premjerministra vietnieka, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena. Jau pēc kongresa partijai lielas summas ziedojuši uzņēmēji, kas uzvarējuši AS Sadales tīkli sarunu procedūrās. Vilis Dzenis 25.augustā ziedojis 7000 eiro. Viņa uzņēmums ECU Ķegums Sadales tīkliem veic darbus par 1,6 miljoniem eiro. Tik pat daudz ziedojis Didzis Duburs no SIA Delta EM. Šim uzņēmumam ar sadales tīkliem ir līgums par 800 000 eiro.

“Partijas finansējumam ir kritiska situācija, es to neesmu noliedzis. Tomēr es nepārspīlētu to, mēs savas saistības kārtojam. un vairāk vai mazāk ir noregulētas tās attiecības ar visiem kreditoriem. Protams, ir nepatīkama situācija ar nodokļiem, bet katrā ziņā tā ir prioritāte,” uzsver Ašeradens.

Foto: Vienotība/Terēze Elpere