Vienīgais elektrības tirgus atvēršanas ieguvums – lielāki rēķini
Pēkšņi un haotiski izbļaustījušies par elektrības sadārdzināšanos, politiķi tikpat ātri ir norakuši cerības par valsts gatavību pasargāt mājsaimniecības no tarifu kāpuma.
Daudzus gadus elektroenerģijas tirgus liberalizācija tika sludināta kā panaceja, kas gan atvedīs uz Latviju jaunus elektropiegādes uzņēmumus, gan sakārtos tirgu un konkurences rezultātā galu galā samazinās arī tarifus. Taču praksē viss izrādījies diametrāli pretēji. Cenas kāps, taču izdaudzinātā tirgus liberalizācija tā arī paliks virtuāls termins.
Neprognozējamība atbaida
Saeima ir atzinusi, ka tā par tirgus atvēršanu nobalsoja bez jebkādas sajēgas par gaidāmajām cenām, tāpēc Latvenergo nosauktais tarifs – 16 līdz 16,9 centi par kilovatstundu – politiķiem nāca kā mērens šoks. Kā no plaukta nokrituši politiķi Saeimā un valdībā dažas dienas imitēja kūsājošu satraukumu, ko ātri vien atvēsināja Latvenergo paziņojums, ka tarifi kāptu gan ar, gan bez tirgus liberalizācijas.
Ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas likumdošanu Saeimā ir strādājusi Tautsaimniecības komisija. Vairāki Neatkarīgās aptaujātie komisijas locekļi ir vienisprātis – pēkšņā valdības diskusija par iespējām atlikt tirgus atvēršanu bija neloģiska un neproduktīva, jo nedz pasargāja iedzīvotāju maciņus, nedz viesa skaidrību par valdības vīziju. Upurējot mājsaimniecību labklājību, tirgus tiks atvērts, taču neviens jauns piegādātājs tā arī nav pieteicies. Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (RP) uzsver, ka pēkšņā diskusija par iespējām nobremzēt tirgus atvēršanu varbūt pat ir nodarījusi vairāk ļaunuma nekā labuma, jo Latvijas politiķu neprognozējamā daba atbaidījusi ikvienu spēlētāju, kas varbūt tomēr apsvēra iespēju ienākt Latvijā. «Redzot, kā uzvedas Latvijas politiķi, ikviena kompānija desmit reizes padomās, vai investēt milzīgus līdzekļus, lai uzsāktu darbību mūsu valstī,» pauda J. Ozoliņš. Viņš uzskata, ka Latvenergo konkurentu parādīšanās ir tikai laika jautājums un tuvākajos gados elektropiedādes tirgus tomēr tikšot liberalizēts ne vien uz papīra, bet arī praksē.
Valsts dzenas pēc peļņas
Tikmēr Klāvs Olšteins, kā arī Ivars Zariņš (SC) bija vienisprātis – esošajā situācijā vislielākos jautājumus rada tieši Latvenergo nostāja. «Valsts divdesmit gadus nevar skaidri pateikt, kāds ir Latvenergo uzdevums. Gūt peļņu vai tomēr upurēt daļu peļņas, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar lētāku elektroenerģiju,» uzsvēra K. Olšteins.
Arī I. Zariņš, kurš iepriekš desmit gadus strādājis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, uz notiekošo raugās kritiski. «Latvijas valdības darbība elektroenerģijas nozarē ir bez jebkādas sajēgas vai stratēģijas. Kādēļ mēs savu tirgu atvērsim tieši 1. aprīlī? Kāds ir pamatojums? Kādēļ lietuvieši to darīs tikai tad, kad būs izbūvēti starpsavienojumi ar citām valstīm?» politiķis norāda uz daudzajiem neatbildētajiem jautājumiem. «Tāpat nav normāli, ka elektroenerģijas nozarei joprojām nav stratēģiskā mērķa. Vai Latvenergo darbojas saskaņā vienīgi ar Komerclikumu, kas tam uzliek par pienākumu strādāt ar maksimāli lielu peļņu, vai tomēr valsts uzņēmuma mērķis ir apgādāt tautsaimniecību ar iespējami lētāku elektrību?» I. Zariņš arī norāda, ka, vadoties vienīgi no ekonomiskajiem apsvērumiem, ar katru gadu situācija tikai pasliktināsies: «Cilvēku Latvijā kļūst arvien mazāk, kas nozīmē, ka katrs piegādātais elektrības kilometrs sadārdzinās. Domāju, ka tīkla izmaksas tuvākajos gados augs un, ja nebūs stratēģiskās vīzijas, tas atspoguļosies gala tarifos.»
Jāvērtē tehniskie jautājumi
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības deputāts Ingmārs Līdaka uzskata, ka no politiskās pļāpāšanas jāķeras pie darbiem. Viņaprāt, Tautsaimniecības komisijai jāizvērtē, vai šobrīd vispār ir iespējams elektroenerģijas jautājumā ieslēgt atpakaļgaitu.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
“Rail Baltica” – par katriem ieguldītajiem 150 tūkstošiem eiro nodokļos atgriežas 203 tūkstoši
"Rail Baltica" nav tikai lielākais infastruktūras projekts Latvijā ar ievērojamu Eiropas Savienības (līdz 85% finansējuma) un Latvijas valsts budžeta ieguldījumu. Apkopotā informācija liecina:...
Lasīt tālākGripas izplatība Latvijā saglabājas augstā līmenī
Slimību profilakses un kontroles centrā saņemtā informācija gripas un citu elpceļu slimību monitoringā liecina, ka pagājušajā nedēļā gripas izplatības intensitāte nedaudz samazinājās...
Lasīt tālākGatis Liepiņš: enerģētikas nozarei jāstrādā iedzīvotāju labā
Vai Latvijā izveidotā enerģētikas politika nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanu nozares attīstībai un krīžu pārvarēšanai? Par šo jautājumu un nozares pārraudzību kopumā trešdien,...
Lasīt tālākVidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 3%
Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz...
Lasīt tālākNorse Atlantic Airways Latvijā izveido operāciju vadības centru; ilgtermiņa plāns uzsākt lidojumus maršrutā Rīga–Ņujorka
Šodien, 10. februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, Norse Atlantic Airways dibinātājs...
Lasīt tālāk2024. gadā saražotā piena produkcija palielinājās par 6,1%
2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai* palielinājās par 9,3 tūkstošiem tonnu jeb 6,1%, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākŠonedēļ ziemīgais laiks turpināsies
Šonedēļ nebūs manāmi tik daudz mākoņi, laiks būs sauss, un nedēļas otrajā pusē (līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu no ziemeļaustrumiem) termometra stabiņš kā diennakts tumšajās,...
Lasīt tālākAnticiklona ietekmē gaidāma vēsa un sausa nedēļas nogale
Februāra pirmās darba nedēļas noslēgumā paaugstināsies atmosfēras spiediens, kas cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām var pasliktināt pašsajūtu. Anticiklona ietekmē tuvākajās dienās...
Lasīt tālākKas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk