• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
01/09/2020, Kategorija: Ekonomika

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 3,9 % jeb 42 eiro, sasniedzot 1 118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6 %, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5 % (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6 % (1 134 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gada 2. ceturksnī bija 878 eiro (2019. gada 2. ceturksnī – 838 eiro). Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, tā pieauga straujāk nekā vidējā darba samaksa (4,7 %). Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 660 eiro un gada laikā tā pieauga par 4,2 %.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, mazāk ietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Sabiedriskajā un privātajā sektorā gada pieaugums identisks

2020. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 108 eiro, bet sabiedriskajā – par 30 eiro lielāka (1 138 eiro). Gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga identiski – par 3,8 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 105 eiro jeb par 6,2 %.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 0,7 %, sabiedriskajā – par 3,1 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 4,1 %

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana vai samazināšana darbiniekiem un ar darba ienākumiem saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

COVID-19 krīzes ietekmē algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās straujāk nekā bruto darba samaksas fonds – par 7,0 % jeb 53,1 tūkst. Darba samaksas fonda gada pārmaiņas bija 3,3 % jeb kritums par 82,2 milj. eiro.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē samazinājums par 16,5 %

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā bruto darba samaksa izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē samazinājās par 16,5 % (aprīlī – par 21,4 %, maijā – par 20,2 %, bet jūnijā – par 10,2 %), bet transporta un uzglabāšanas nozarē – par 5,1 % (aprīlī – par 7,1 %, maijā – par 6,5 %, bet jūnijā – par 1,6 %). Vidējā darba samaksa gada laikā ir nedaudz kritusies arī nekustamo īpašumu nozarē – par 1,5 % un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 1,0 %.

Vidējās darba samaksas straujāks pieaugums šī gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni bija citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē – par 14,3 %, kur straujāk samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits (-20,2 %), kamēr darba samaksas fonds saruka par 8,8 %.

Vidējā darba samaksa vislielākā finanšu un apdrošināšanas nozarē

2020. gada 2. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī (1 118 eiro) finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2 160 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (1 813), enerģētikas (1 496), valsts pārvaldes (1 356), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs (1 313), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1 227), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1 156) un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1 130).

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu (646), mākslas, izklaides un atpūtas (894) un izglītības (895) nozarēs.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs 2019. un 2020. gada 2. ceturksnī

Straujāks darba samaksas pieaugums Latgales reģionā

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, straujāk pieauga Latgales reģionā – par 5,3 % un Pierīgā – par 4,9 %. Rīgā un pārējos reģionos vidējās darba samaksas gada pārmaiņas bija līdzīgas – no 3,4 līdz 3,9 %. Rīgā vidējā mēneša bruto darba samaksa šī gada 2. ceturksnī bija vislielākā – 1 248 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē viszemākā – 786 eiro.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos 2019. un 2020. gada 2. ceturksnī

Lielākā vidējā bruto darba samaksa Igaunijā, straujākais pieaugums Lietuvā

Baltijas valstīs 2020. gada 2. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1 433 eiro par pilnas slodzes darbu, Lietuvā – 1 399 eiro, bet Latvijā – 1 118 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni vidējā alga Igaunijā pieauga par 1,0 %, Latvijā – par 3,9 %, bet Lietuvā – par 8,5 %.

 

943 skatījumi




Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk
Video

EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%

14/04/2025

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...

Lasīt tālāk
Video

Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus

11/04/2025

Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei

09/04/2025

“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas

08/04/2025

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...

Lasīt tālāk