Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 20,3 %
2023. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 20,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (6,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,8 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 25,3 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+39,4 %), konditorejas izstrādājumiem (+24,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+28,1 %), makaronu izstrādājumiem (+25,1 %), rīsiem (+17,8 %), brokastu pārslām (+20,2 %). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+20,8 %), mājputnu gaļai (+29,0 %), cūkgaļai (+24,3 %), gaļas izstrādājumiem (+20,8 %), liellopu gaļai (+28,1 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+24,4 %), piena produkti (+23,3 %), olas (+39,9 %), piens (+20,9 %), un jogurts (+16,0 %). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+24,6 %), kafijai (+32,8 %), svaigiem augļiem (+18,1 %), cukuram (+79,6 %), šokolādei (+22,9 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+29,7 %), saldējumam (+22,7 %), augu eļļai (+33,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+20,7 %), mērcēm un garšvielu piedevām (+38,9 %), sviestam (+17,4 %), atspirdzinošiem dzērieniem (+23,2 %), saldētām zivīm (+36,7 %). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+20,7 %), saldumi (+20,6 %), sāls un garšvielas (+28,8 %), žāvēti augļi un rieksti (+23,5 %), ievārījums un medus (+14,5 %), tēja (+18,8 %), tūlītējai lietošanai gatavie ēdieni (+21,8 %), margarīns (+27,8 %), čipsi (+35,5 %), olīveļļa (+16,2 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+12,4 %) un žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+20,3 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 7,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 9,0 %, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 5,5 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 46,6 %. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+66,4 %), elektroenerģijai (+90,2 %), cietajam kurināmajam (+70,4 %) un dabasgāzei (+79,5 %). Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī atkritumu savākšana. Savukārt cenas samazinājās mājokļa īrei.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 10,1 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 9,7 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 12,0 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 18,3 %, benzīns – par 4,7 %, bet auto gāze – par 4,9 %. Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 11,5 %. Gada laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, laikrakstiem un žurnāliem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, kā arī personālajiem datoriem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 18,2 %. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 16,4 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 19,0 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 18,7 %. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 17,2 %, ko būtiski ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, finanšu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, pirmsskolas izglītībai, apaviem, mājokļa mēbelēm.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,6 %
2023. gada februārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2 %. Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7 %) un svaigiem augļiem (+5,1 %). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4 %), jogurts (+2,6 %), biezpiens (+2,7 %), kā arī čipsi (+8,9 %). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3 %), olām (+4,2 %), saldējumam (+5,5 %), kartupeļiem (+2,4 %). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-10,4 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,8 %), piena produkti (-2,2 %), mājputnu gaļa (-2,0 %), sviests (-4,7 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,2 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 2,7 %, pieaugot cenām alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī sidram. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās vidēji par 1,3 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,1 %. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija cietajam kurināmajam. Lētāka bija mājokļa īres maksa, kā arī siltumenerģija. Savukārt dārgāki bija materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, elektroenerģija.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %. Mēneša laikā būtiskākais pieaugums bija farmaceitiskajiem produktiem. Dārgāki bija arī ārstu speciālistu pakalpojumi un zobārstniecības pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 0,3 %, ko lielākoties ietekmēja cenu kāpums pasažieru aviopārvadājumiem. Degviela sadārdzinājās par 0,2 %, ko galvenokārt noteica cenu pieaugums benzīnam par 1,4 %. Dīzeļdegviela palika lētāka par 0,7 %, savukārt auto gāzes cenas saglabājās nemainīgas.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 1,3 %. Mēneša laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ziediem. Savukārt lētākas bija daiļliteratūras grāmatas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 0,9 %. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem un ēdināšanas pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2023. gada februārī bija par 42,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 45,3 %, bet pakalpojumiem – par 34,0 %.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk