Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 20,3 %
2023. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 20,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (6,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,8 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 25,3 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+39,4 %), konditorejas izstrādājumiem (+24,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+28,1 %), makaronu izstrādājumiem (+25,1 %), rīsiem (+17,8 %), brokastu pārslām (+20,2 %). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+20,8 %), mājputnu gaļai (+29,0 %), cūkgaļai (+24,3 %), gaļas izstrādājumiem (+20,8 %), liellopu gaļai (+28,1 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+24,4 %), piena produkti (+23,3 %), olas (+39,9 %), piens (+20,9 %), un jogurts (+16,0 %). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+24,6 %), kafijai (+32,8 %), svaigiem augļiem (+18,1 %), cukuram (+79,6 %), šokolādei (+22,9 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+29,7 %), saldējumam (+22,7 %), augu eļļai (+33,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+20,7 %), mērcēm un garšvielu piedevām (+38,9 %), sviestam (+17,4 %), atspirdzinošiem dzērieniem (+23,2 %), saldētām zivīm (+36,7 %). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+20,7 %), saldumi (+20,6 %), sāls un garšvielas (+28,8 %), žāvēti augļi un rieksti (+23,5 %), ievārījums un medus (+14,5 %), tēja (+18,8 %), tūlītējai lietošanai gatavie ēdieni (+21,8 %), margarīns (+27,8 %), čipsi (+35,5 %), olīveļļa (+16,2 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+12,4 %) un žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+20,3 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 7,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 9,0 %, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 5,5 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 46,6 %. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+66,4 %), elektroenerģijai (+90,2 %), cietajam kurināmajam (+70,4 %) un dabasgāzei (+79,5 %). Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī atkritumu savākšana. Savukārt cenas samazinājās mājokļa īrei.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 10,1 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 9,7 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 12,0 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 18,3 %, benzīns – par 4,7 %, bet auto gāze – par 4,9 %. Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 11,5 %. Gada laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, laikrakstiem un žurnāliem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, kā arī personālajiem datoriem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 18,2 %. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 16,4 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 19,0 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 18,7 %. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 17,2 %, ko būtiski ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, finanšu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, pirmsskolas izglītībai, apaviem, mājokļa mēbelēm.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,6 %
2023. gada februārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2 %. Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7 %) un svaigiem augļiem (+5,1 %). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4 %), jogurts (+2,6 %), biezpiens (+2,7 %), kā arī čipsi (+8,9 %). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3 %), olām (+4,2 %), saldējumam (+5,5 %), kartupeļiem (+2,4 %). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-10,4 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,8 %), piena produkti (-2,2 %), mājputnu gaļa (-2,0 %), sviests (-4,7 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,2 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 2,7 %, pieaugot cenām alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī sidram. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās vidēji par 1,3 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,1 %. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija cietajam kurināmajam. Lētāka bija mājokļa īres maksa, kā arī siltumenerģija. Savukārt dārgāki bija materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, elektroenerģija.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %. Mēneša laikā būtiskākais pieaugums bija farmaceitiskajiem produktiem. Dārgāki bija arī ārstu speciālistu pakalpojumi un zobārstniecības pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 0,3 %, ko lielākoties ietekmēja cenu kāpums pasažieru aviopārvadājumiem. Degviela sadārdzinājās par 0,2 %, ko galvenokārt noteica cenu pieaugums benzīnam par 1,4 %. Dīzeļdegviela palika lētāka par 0,7 %, savukārt auto gāzes cenas saglabājās nemainīgas.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 1,3 %. Mēneša laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ziediem. Savukārt lētākas bija daiļliteratūras grāmatas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 0,9 %. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem un ēdināšanas pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2023. gada februārī bija par 42,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 45,3 %, bet pakalpojumiem – par 34,0 %.
Vēl par tēmu:
No Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālāk