Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 20,3 %
2023. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 20,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (6,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,8 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 25,3 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+39,4 %), konditorejas izstrādājumiem (+24,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+28,1 %), makaronu izstrādājumiem (+25,1 %), rīsiem (+17,8 %), brokastu pārslām (+20,2 %). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+20,8 %), mājputnu gaļai (+29,0 %), cūkgaļai (+24,3 %), gaļas izstrādājumiem (+20,8 %), liellopu gaļai (+28,1 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+24,4 %), piena produkti (+23,3 %), olas (+39,9 %), piens (+20,9 %), un jogurts (+16,0 %). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+24,6 %), kafijai (+32,8 %), svaigiem augļiem (+18,1 %), cukuram (+79,6 %), šokolādei (+22,9 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+29,7 %), saldējumam (+22,7 %), augu eļļai (+33,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+20,7 %), mērcēm un garšvielu piedevām (+38,9 %), sviestam (+17,4 %), atspirdzinošiem dzērieniem (+23,2 %), saldētām zivīm (+36,7 %). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+20,7 %), saldumi (+20,6 %), sāls un garšvielas (+28,8 %), žāvēti augļi un rieksti (+23,5 %), ievārījums un medus (+14,5 %), tēja (+18,8 %), tūlītējai lietošanai gatavie ēdieni (+21,8 %), margarīns (+27,8 %), čipsi (+35,5 %), olīveļļa (+16,2 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+12,4 %) un žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+20,3 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 7,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 9,0 %, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 5,5 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 46,6 %. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+66,4 %), elektroenerģijai (+90,2 %), cietajam kurināmajam (+70,4 %) un dabasgāzei (+79,5 %). Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī atkritumu savākšana. Savukārt cenas samazinājās mājokļa īrei.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 10,1 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 9,7 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 12,0 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 18,3 %, benzīns – par 4,7 %, bet auto gāze – par 4,9 %. Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 11,5 %. Gada laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, laikrakstiem un žurnāliem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, kā arī personālajiem datoriem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 18,2 %. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 16,4 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 19,0 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 18,7 %. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 17,2 %, ko būtiski ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, finanšu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, pirmsskolas izglītībai, apaviem, mājokļa mēbelēm.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,6 %
2023. gada februārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2 %. Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7 %) un svaigiem augļiem (+5,1 %). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4 %), jogurts (+2,6 %), biezpiens (+2,7 %), kā arī čipsi (+8,9 %). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3 %), olām (+4,2 %), saldējumam (+5,5 %), kartupeļiem (+2,4 %). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-10,4 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,8 %), piena produkti (-2,2 %), mājputnu gaļa (-2,0 %), sviests (-4,7 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,2 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 2,7 %, pieaugot cenām alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī sidram. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās vidēji par 1,3 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,1 %. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija cietajam kurināmajam. Lētāka bija mājokļa īres maksa, kā arī siltumenerģija. Savukārt dārgāki bija materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, elektroenerģija.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %. Mēneša laikā būtiskākais pieaugums bija farmaceitiskajiem produktiem. Dārgāki bija arī ārstu speciālistu pakalpojumi un zobārstniecības pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 0,3 %, ko lielākoties ietekmēja cenu kāpums pasažieru aviopārvadājumiem. Degviela sadārdzinājās par 0,2 %, ko galvenokārt noteica cenu pieaugums benzīnam par 1,4 %. Dīzeļdegviela palika lētāka par 0,7 %, savukārt auto gāzes cenas saglabājās nemainīgas.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 1,3 %. Mēneša laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ziediem. Savukārt lētākas bija daiļliteratūras grāmatas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 0,9 %. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem un ēdināšanas pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2023. gada februārī bija par 42,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 45,3 %, bet pakalpojumiem – par 34,0 %.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk