VID laiž garām iespēju atgūt naudu no nodokļu parādnieka

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību parādu atgūšanā jau apšaubījusi Valsts kontrole, pētot maksātnespējas lietas. Tagad TV3 raidījumam “Nekā personīga” kļuvis zināms gadījums, kas liek jautāt, vai VID dara visu likumīgi iespējamo arī citās nodokļu parādu piedziņas lietās. Kādreizējā kluba “Essential” īpašniekam pēc īpašuma Tūjā pārdošanas izdevās iegūt naudu parāda segšanai valstij, bet VID uz to tā arī nepieteicās.
Bijušā kinoteātra “Pionieris” telpas 2000. gadu sākumā nomāja klubs “Essential”, kas vairākus gadus bija viena no populārākajām nakts dzīves vietām Rīgā. Līdz ar 2008. gada ekonomikas lejupslīdi sākās arī kluba noriets.
Finanšu krīzes sākumā klubs piedzīvoja naudas problēmas. Kluba īpašnieks vienojās ar kādas fiktīvu uzņēmumu shēmas vadītāju par viltus darījumiem, lai tādā veidā izvairītos no nodokļu maksāšanas.
Finanšu policija shēmu atklāja un tiesa kluba īpašniekam lika valsts budžetā samaksāt 116 000 eiro. Naudas piedziņu uzticēja zvērinātam tiesu izpildītājam Mikam Kozlovskim. Tagad naudu no tā paša uzņēmēja grib dabūt arī banka “Luminor”, tam pieslēdzot citu tiesu izpildītāju – Līgu Krimu. Viņa uzgājusi biznesmenim Tūjā, pie jūras, piederošu īpašumu, par kuru viņš pats aizmirsis. Tiesu izpildītāja ēku pagājušajā gadā pārdeva izsolē. Darījumā iegūtais 71 000 eiro gandrīz nosegtu parādu bankai, bet parādnieks sapratis, ka naudu varētu izmantot parāda segšanai valstij.
“Tad, kad viņš uzzināja, ka cits izpildītājs ir uzsācis piedziņu, tika informēts VID, ka es esmu valstij parādā, es to atzīstu, diemžēl tā tas ir, lūdzu, lai segtu valsts parādu, pievienojieties izpildlietai, lai jūs varētu saņemt naudu,” norāda Andris Daugaviņš, parādnieka pārstāvis.
Tas notika augustā. Tika aizsūtīta vēstule VID un, protams, abiem tiesu izpildītājiem, – lūdzu, vienkārši pievienojieties lietai, neko vairāk. No augusta līdz pat decembrim nekāda atbilde no ieņēmumu dienesta, nekāda reakcija uz šo vēstuli vispār nebija saņemta. Decembrī tika saņemta informācija, ka tas īpašums tomēr izsolē ir pārdots.
VID ne pēc Tūjas īpašuma, ne izsolē iegūtās naudas neatnāca. Tāpēc janvārī uzņēmējs dienestā vērsās vēlreiz, bet atkal bez rezultātiem.
VID bijuši pieci mēneši laika, lai pieteiktos uz naudu, kas iegūta piejūras īpašuma pārdošanā. Līdz šim dienests nav rīkojies. Interviju “Nekā personīga” VID atteica.
“Nekā personīga”: Kreditori, kam ir citās piedziņas lietās prasījumi pret to pašu personu – viņi šobrīd vēl var pieteikties vai nevar?
Zvērināta tiesu izpildītāja Līga Krima: Nu, teorētiski ja var vienmēr pieteikties. Bet praktiski ir jau nokavēts tas termiņš.
“Nokavēts acīmredzot ir tas moments, kad viņiem to vajadzēja darīt. Bet jā, ja nepievienosies, nauda aizies piedzinējam – šajā gadījumā tas ir “Luminor” – un parāds pret valsti paliks tāds, kāds tas ir bijis,” atzīst parādnieka pārstāvis Andris Daugaviņš.
“Kad mēs uzzinājām, ka tiešām nav nekādas atbildes, un kad noskaidrojām, ka VID nav pievienojies, es nezinu, var jau, protams, rakstīt Levitam, Eiropas Cilvēktiesību tiesai, NATO, Varšavas paktam – varbūt vēl kaut kur palicis – vēl kaut kam. Bet ko darīt tagad? Es esmu pateicis – jā, es esmu jums parādā, lūk, tur ir nauda, aizejiet un to paņemiet,” saka parādnieka pārstāvis.
Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto informāciju VID pēdējo trīs gadu laikā tiesā iesniedzis 30 parādu piedziņas prasības kopumā par sešiem miljoniem eiro. Kopējā nodokļu parādu summa pārsniedz miljardu.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka norāda: “VID ir arī pašiem tiesības, piemēram, apķīlāt parādnieka kontus. Daudzas darbības paveic jau pats VID un tikai kaut kādus konkrētus gadījumus nodod tiesu izpildītājam.”
Rakstveida atbildē VID vispārīgi ataino maksātnespējas procesa norisi, kas gan uz konkrēto gadījumu neattiecas.
Tomēr arī maksātnespējas lietās VID izpelnījies kritiku par novēlotu reakciju uz ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumiem, kad firma bankrotē, lai tiktu vaļā no parāda. Par to Valsts kontrolei aizdomas radās pēdējā revīzijā, kurā tā pētīja maksātnespējas lietas līdz 2017. gadam. Nākotnē revidenti apsver analizēt, kā veicas tieši ar nodokļu parādu atgūšanu.
Valsts kontroles padomes locekle, 2018. gadā Ilze Grīnhofa pauda: “Trešdaļā gadījumu, ja nemaldos, vispār vienīgais kreditors ir valsts, ja tā, tad tie nenomaksātie nodokļi. Un, protams, mantas tur nav, līdz ar to faktiski atgūt tur nevar neko, un līdz ar to šeit, lai cik labi nefunkcionētu maksātnespējas process un administrators, tās jau ir daudz par vēlu, līdz ar to šeit mums ir jārunā par tiem pasākumiem, ko mēs esam veikuši līdz tam.”
No “Luminor” parāda uzņēmējs varētu tikt vaļā maksātnespējas procesā, turpretim no kriminālprocesā piespriestās VID maksājamās summas atbrīvoties nav iespējams. Iespējams, tādēļ viņam ir tik lielas dusmas par to, ka VID neaizgāja un nepaņēma naudu.
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālāk