VID izskaidro skaidrās naudas uzkrājumu pārskaitīšanu
Gatavojoties fizisku personu mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanai, valdība izdarījusi visus nepieciešamos grozījumus likumos, lai neviens nevarētu palikt nesodīts par likuma neizpildīšanu.
Līdz šim par likumā noteiktās mantiska rakstura deklarācijas nesniegšanu, ja to pieprasījusi atbildīgā valsts institūcija, vai nepatiesas informācijas norādīšanu deklarācijā varēja sodīt tikai saskaņā ar Krimināllikumu. Sodus par šādiem pārkāpumiem likums paredz bargus. Atkarībā no nodarījuma apmēriem grēcinieku var sodīt ar naudas sodu no 12 tūkstošiem latu līdz 30 tūkstošiem latu vai ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem.
Tagad izstrādāti arī grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz sodus par mazākiem pārkāpumiem. Proti, par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā varēs sodīt ar naudas sodu, kas nepārsniedz 250 latu. Savukārt par skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas kredītiestādē kārtības un termiņa neievērošanu – varēs uzlikt naudas sodu līdz 500 latiem.
Lai būtu skaidri ne tikai sodi par valsts noteiktās kārtības neievērošanu, bet arī tas, kā ievērot likumu, Ministru kabinets apstiprināja arī noteikumus, kas nosaka kārtību, kā skaidras naudas uzkrājumi būs jāieskaita kredītiestādēs.
***
Kā ieskaitīt?
Skaidrās naudas uzkrājumi, kuri pārsniedz 10 tūkstošus latu privātpersonām un 4 tūkstošus – amatpersonām, kredītiestādē jāpārskaita līdz 1. jūnijam pulksten 24.00, kad šo summu fiksēs valsts.
Naudu var ieskaitīt arī agrāk, norādot, ka darījums veikts saskaņā ar sākumdeklarēšanas likumu.
Ieskaitot līdzekļus kontā, netiek liegts brīvi rīkoties ar šo naudu, taču jāņem vērā, ka iemaksātā summa kontā vai kontos tiks fiksēta tikai 2012. gada 1. jūnija dienas beigās.
Deklarācijas iesniedzēji ir tiesīgi izvēlēties, kādā apjomā un kurā kredītiestādē vai kredītiestādēs veikt skaidras naudas uzkrājumu ieskaitījumu kontā vai kontos.
Ja naudas uzkrājumi ir ārvalstu valūtā, lai noteiktu kopsummas ekvivalentu latos, personai uzkrājumus ārvalstu valūtā jāpārvērtē atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam 2011. gada 31. decembrī.
Ja skaidras naudas uzkrājumi ir tādā ārvalstu valūtā, kādu kredītiestādes Latvijā nepieņem, būs tiesības šos uzkrājumus savā kontā neieskaitīt. Taču personai būs arī pienākums pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma uzrādīt šos skaidras naudas uzkrājumus attiecīgajā valūtā.
Ja pēc 2011. gada 31. decembra skaidras naudas līdzekļu uzkrājumu kopsumma, kas norādīta deklarācijā, samazinājusies, pienākums par naudas ieskaitīšanu kontā nav jāizpilda.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk