VID izskaidro skaidrās naudas uzkrājumu pārskaitīšanu
Gatavojoties fizisku personu mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanai, valdība izdarījusi visus nepieciešamos grozījumus likumos, lai neviens nevarētu palikt nesodīts par likuma neizpildīšanu.
Līdz šim par likumā noteiktās mantiska rakstura deklarācijas nesniegšanu, ja to pieprasījusi atbildīgā valsts institūcija, vai nepatiesas informācijas norādīšanu deklarācijā varēja sodīt tikai saskaņā ar Krimināllikumu. Sodus par šādiem pārkāpumiem likums paredz bargus. Atkarībā no nodarījuma apmēriem grēcinieku var sodīt ar naudas sodu no 12 tūkstošiem latu līdz 30 tūkstošiem latu vai ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem.
Tagad izstrādāti arī grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz sodus par mazākiem pārkāpumiem. Proti, par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā varēs sodīt ar naudas sodu, kas nepārsniedz 250 latu. Savukārt par skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas kredītiestādē kārtības un termiņa neievērošanu – varēs uzlikt naudas sodu līdz 500 latiem.
Lai būtu skaidri ne tikai sodi par valsts noteiktās kārtības neievērošanu, bet arī tas, kā ievērot likumu, Ministru kabinets apstiprināja arī noteikumus, kas nosaka kārtību, kā skaidras naudas uzkrājumi būs jāieskaita kredītiestādēs.
***
Kā ieskaitīt?
Skaidrās naudas uzkrājumi, kuri pārsniedz 10 tūkstošus latu privātpersonām un 4 tūkstošus – amatpersonām, kredītiestādē jāpārskaita līdz 1. jūnijam pulksten 24.00, kad šo summu fiksēs valsts.
Naudu var ieskaitīt arī agrāk, norādot, ka darījums veikts saskaņā ar sākumdeklarēšanas likumu.
Ieskaitot līdzekļus kontā, netiek liegts brīvi rīkoties ar šo naudu, taču jāņem vērā, ka iemaksātā summa kontā vai kontos tiks fiksēta tikai 2012. gada 1. jūnija dienas beigās.
Deklarācijas iesniedzēji ir tiesīgi izvēlēties, kādā apjomā un kurā kredītiestādē vai kredītiestādēs veikt skaidras naudas uzkrājumu ieskaitījumu kontā vai kontos.
Ja naudas uzkrājumi ir ārvalstu valūtā, lai noteiktu kopsummas ekvivalentu latos, personai uzkrājumus ārvalstu valūtā jāpārvērtē atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam 2011. gada 31. decembrī.
Ja skaidras naudas uzkrājumi ir tādā ārvalstu valūtā, kādu kredītiestādes Latvijā nepieņem, būs tiesības šos uzkrājumus savā kontā neieskaitīt. Taču personai būs arī pienākums pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma uzrādīt šos skaidras naudas uzkrājumus attiecīgajā valūtā.
Ja pēc 2011. gada 31. decembra skaidras naudas līdzekļu uzkrājumu kopsumma, kas norādīta deklarācijā, samazinājusies, pienākums par naudas ieskaitīšanu kontā nav jāizpilda.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk“Latvijas Pasts” brīdina: pirmssvētku laikā pieaug krāpnieku aktivitāte
No krāpnieku aktivitātes nav pasargāts neviens, un pirmssvētku laikā “Latvijas Pasts” teju ik dienu saskaras ar situācijām, kas liecina, ka klients, visticamāk, ir kļuvis par upuri krāpnieku...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk