VID izskaidro skaidrās naudas uzkrājumu pārskaitīšanu
Gatavojoties fizisku personu mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanai, valdība izdarījusi visus nepieciešamos grozījumus likumos, lai neviens nevarētu palikt nesodīts par likuma neizpildīšanu.
Līdz šim par likumā noteiktās mantiska rakstura deklarācijas nesniegšanu, ja to pieprasījusi atbildīgā valsts institūcija, vai nepatiesas informācijas norādīšanu deklarācijā varēja sodīt tikai saskaņā ar Krimināllikumu. Sodus par šādiem pārkāpumiem likums paredz bargus. Atkarībā no nodarījuma apmēriem grēcinieku var sodīt ar naudas sodu no 12 tūkstošiem latu līdz 30 tūkstošiem latu vai ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem.
Tagad izstrādāti arī grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz sodus par mazākiem pārkāpumiem. Proti, par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā varēs sodīt ar naudas sodu, kas nepārsniedz 250 latu. Savukārt par skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas kredītiestādē kārtības un termiņa neievērošanu – varēs uzlikt naudas sodu līdz 500 latiem.
Lai būtu skaidri ne tikai sodi par valsts noteiktās kārtības neievērošanu, bet arī tas, kā ievērot likumu, Ministru kabinets apstiprināja arī noteikumus, kas nosaka kārtību, kā skaidras naudas uzkrājumi būs jāieskaita kredītiestādēs.
***
Kā ieskaitīt?
Skaidrās naudas uzkrājumi, kuri pārsniedz 10 tūkstošus latu privātpersonām un 4 tūkstošus – amatpersonām, kredītiestādē jāpārskaita līdz 1. jūnijam pulksten 24.00, kad šo summu fiksēs valsts.
Naudu var ieskaitīt arī agrāk, norādot, ka darījums veikts saskaņā ar sākumdeklarēšanas likumu.
Ieskaitot līdzekļus kontā, netiek liegts brīvi rīkoties ar šo naudu, taču jāņem vērā, ka iemaksātā summa kontā vai kontos tiks fiksēta tikai 2012. gada 1. jūnija dienas beigās.
Deklarācijas iesniedzēji ir tiesīgi izvēlēties, kādā apjomā un kurā kredītiestādē vai kredītiestādēs veikt skaidras naudas uzkrājumu ieskaitījumu kontā vai kontos.
Ja naudas uzkrājumi ir ārvalstu valūtā, lai noteiktu kopsummas ekvivalentu latos, personai uzkrājumus ārvalstu valūtā jāpārvērtē atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam 2011. gada 31. decembrī.
Ja skaidras naudas uzkrājumi ir tādā ārvalstu valūtā, kādu kredītiestādes Latvijā nepieņem, būs tiesības šos uzkrājumus savā kontā neieskaitīt. Taču personai būs arī pienākums pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma uzrādīt šos skaidras naudas uzkrājumus attiecīgajā valūtā.
Ja pēc 2011. gada 31. decembra skaidras naudas līdzekļu uzkrājumu kopsumma, kas norādīta deklarācijā, samazinājusies, pienākums par naudas ieskaitīšanu kontā nav jāizpilda.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālāk