Veselīgus cilvēkus vai vairāk PVN?
Vēl lielāku uzmanību jautājumam par pārtikas piegādēm, tās pieejamību, kvalitāti un cenām pievērsis šis laika posms, kas saistās ar ierobežojumiem koronovīrusa iespaidā. Tas, kā tirdzniecības uzņēmumi spēj apgādāt veikalus un nodrošināt veselīgu pārtiku par pieejamām cenām pietiekamā daudzveidībā, ietekmē sabiedrības veselību un labklājību.
Arī Eiropas Komisija (EK) tikko pieņēmusi svarīgas divas jaunas stratēģijas attiecībā uz pārtiku – tiek veidota taisnīga, veselīga un videi draudzīga pārtikas sistēma. Pirmās pamatā ir biodaudzveidība, atkal aicinot mūsu dzīvē dabu, un otra stratēģija – “No lauka līdz galdam”. Šīs abas stratēģijas viena otru savstarpēji pastiprina, vienojot kopā dabu, lauksaimniekus, pārstrādātājus, tirgotājus un patērētājus kopīgam darbam pretī konkurētspējīgi ilgtspējīgai nākotnei, norāda EK. Stratēģija “No lauka līdz galdam” darīs iespējamu pāreju uz ilgtspējīgu ES pārtikas sistēmu, kas pilnībā nodrošinās ar pārtiku un radīs pieejamu veselīgu uzturu. Abas stratēģijas, kas ir Eiropas zaļā kursa pamatdaļas, atbalstīs arī ekonomikas atveseļošanos.
EK zinātnisko padomdevēju grupa sagatavojusi atzinumu “Uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu: no pārtikas, kā preces, uz pārtiku, kā sabiedrisku labumu”. Pārtika vairāk jāuztver kā kopējs labums, nevis kā patēriņa labums, kāda ir bijusi tendence pagātnē. Turpmāk visu attiecīgo politikas izstrādes un novērtēšanas galvenajam mērķim jābūt pārtikas ilgtspējības nodrošināšanai visos tās aspektos: vides, sociālajā un ekonomiskajā. Tātad īpaša uzmanība tiek pievērsta bio un eko produktu ražošanai, pie tam, lai to cenas nepārsniegtu plašai sabiedrībai pieejamu līmeni.
Šajā kontekstā ir svarīgi ņemt vērā Latvijas Tirgotāju asociāijas (LTA) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu visai veselīgai pārtikai, tā sekmējot šo produktu sabiedriskā labuma nozīmes vairošanu pretstatā komercializācijai.
Latvija šajā ziņā ir ļoti labā pozīcijā, jo mūsu valstī tradicionāli tiek plaši audzēta un uzturā patērēta dabiska pārtika. Mums ir arī daudzi ražotāji, kas piedāvā veselībai labus produktus. Viens no tādiem ir uzņēmums “RicBerry”, kas, izmantojot zinātnes sasniegumus, ražo veselību stiprinošu, enerģiju radošu un kvalitatīvu produkciju no ogām un augļiem.
LTA ideja par samazinātu PVN bio un eko produktiem atstātu ietekmi uz patērētāju izvēli – cenas ziņā veselīgi produkti būtu pieejamāki. Kā atzina uzņēmuma līdzīpašniece Ieva Viļuma, šāda iniciatīva būtu jāatbalsta: “Visi runā – mēs gribam bioloģisku un tīru. Bet pērkot tomēr izvēlas lētāko, tāpēc, ka tas ir pieejamāks. Un bieži tas nav Latvijā ražotais. Bioloģiskā produkcija izmaksā dārgāk, tie ir aptuveni 30% klāt pie parasta produkta cenas. Pēc bio un eko produktiem pieprasījums it kā ir, bet tajā pašā laikā nav. To arī tirdzniecības ķēdes sarunās ar mums ir atzīmējušas – jā, mums vajag bioloģisko produkcija, bet pirkšanas apjoms nav pietiekams. Līdz ar to, samazinot PVN, noteikti palielinātos pieprasījums un šādu produktu patēriņš. Domāju, ka visa vaina ir cenā un tiklīdz būtu iespējams šo cenas starpību izlīdzināt būtu labāk. Samazinot PVN no 21% uz 5%, tas būtu ļoti jūtami. Bioloģiskās produkcijas patēriņš uzreiz paaugstinātos.”
“Orientējoties pēc Eiropas zaļā kursa, šīs EK izstrādātās stratēģijas ierosina vērienīgus ES pasākumus un saistības. Covid-19 krīze ir pierādījusi, cik mazaizsargātus mūs padara bioloģiskās daudzveidības izzušana, kas arvien pieņemas spēkā, un cik izšķirīgi svarīga nozīme mūsu sabiedrībā ir labi funkcionējošai pārtikas sistēmai. Vienlaikus EK ir secinājusi, ka Latvijā ir nepietiekams atbalsts mazāk turīgiem iedzīvotājiem,” uzsver LTA prezidents Henriks Danusēvičs, “Tā kā pārtika ir pirmā nepieciešamība, tad valdībai nopietni jāpievēršas jautājumam par iztikas kvalitātes paaugstināšanu un pārtikas pieejamību. Tas vienlaikus ir slimību (it sevišķi vīrusu) saslimstības mazināšanas uzdevums. Tāpēc ir jālemj ne tikai par naudas ieguldījumiem sporta celtnēs un šosejās, bet jāatrisina primāri svarīgākais: plaša PVN samazināšanas programma: sākot ar Latvijai raksturīgām pārtikas precēm, tad bio un eko produktiem un noslēdzot ar kvalitatīvas maltītes pieejamību ēdināšanas uzņēmumos. Piemērs ir: Eiropas flagmanis – Vācija – pieņem lēmumu par vispārēju PVN samazinājumu. Mēs aicinām: par pārtiku un veselību!”
Vēl par tēmu:
Septembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālāk
