Veselīgus cilvēkus vai vairāk PVN?
Vēl lielāku uzmanību jautājumam par pārtikas piegādēm, tās pieejamību, kvalitāti un cenām pievērsis šis laika posms, kas saistās ar ierobežojumiem koronovīrusa iespaidā. Tas, kā tirdzniecības uzņēmumi spēj apgādāt veikalus un nodrošināt veselīgu pārtiku par pieejamām cenām pietiekamā daudzveidībā, ietekmē sabiedrības veselību un labklājību.
Arī Eiropas Komisija (EK) tikko pieņēmusi svarīgas divas jaunas stratēģijas attiecībā uz pārtiku – tiek veidota taisnīga, veselīga un videi draudzīga pārtikas sistēma. Pirmās pamatā ir biodaudzveidība, atkal aicinot mūsu dzīvē dabu, un otra stratēģija – “No lauka līdz galdam”. Šīs abas stratēģijas viena otru savstarpēji pastiprina, vienojot kopā dabu, lauksaimniekus, pārstrādātājus, tirgotājus un patērētājus kopīgam darbam pretī konkurētspējīgi ilgtspējīgai nākotnei, norāda EK. Stratēģija “No lauka līdz galdam” darīs iespējamu pāreju uz ilgtspējīgu ES pārtikas sistēmu, kas pilnībā nodrošinās ar pārtiku un radīs pieejamu veselīgu uzturu. Abas stratēģijas, kas ir Eiropas zaļā kursa pamatdaļas, atbalstīs arī ekonomikas atveseļošanos.
EK zinātnisko padomdevēju grupa sagatavojusi atzinumu “Uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu: no pārtikas, kā preces, uz pārtiku, kā sabiedrisku labumu”. Pārtika vairāk jāuztver kā kopējs labums, nevis kā patēriņa labums, kāda ir bijusi tendence pagātnē. Turpmāk visu attiecīgo politikas izstrādes un novērtēšanas galvenajam mērķim jābūt pārtikas ilgtspējības nodrošināšanai visos tās aspektos: vides, sociālajā un ekonomiskajā. Tātad īpaša uzmanība tiek pievērsta bio un eko produktu ražošanai, pie tam, lai to cenas nepārsniegtu plašai sabiedrībai pieejamu līmeni.
Šajā kontekstā ir svarīgi ņemt vērā Latvijas Tirgotāju asociāijas (LTA) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu visai veselīgai pārtikai, tā sekmējot šo produktu sabiedriskā labuma nozīmes vairošanu pretstatā komercializācijai.
Latvija šajā ziņā ir ļoti labā pozīcijā, jo mūsu valstī tradicionāli tiek plaši audzēta un uzturā patērēta dabiska pārtika. Mums ir arī daudzi ražotāji, kas piedāvā veselībai labus produktus. Viens no tādiem ir uzņēmums “RicBerry”, kas, izmantojot zinātnes sasniegumus, ražo veselību stiprinošu, enerģiju radošu un kvalitatīvu produkciju no ogām un augļiem.
LTA ideja par samazinātu PVN bio un eko produktiem atstātu ietekmi uz patērētāju izvēli – cenas ziņā veselīgi produkti būtu pieejamāki. Kā atzina uzņēmuma līdzīpašniece Ieva Viļuma, šāda iniciatīva būtu jāatbalsta: “Visi runā – mēs gribam bioloģisku un tīru. Bet pērkot tomēr izvēlas lētāko, tāpēc, ka tas ir pieejamāks. Un bieži tas nav Latvijā ražotais. Bioloģiskā produkcija izmaksā dārgāk, tie ir aptuveni 30% klāt pie parasta produkta cenas. Pēc bio un eko produktiem pieprasījums it kā ir, bet tajā pašā laikā nav. To arī tirdzniecības ķēdes sarunās ar mums ir atzīmējušas – jā, mums vajag bioloģisko produkcija, bet pirkšanas apjoms nav pietiekams. Līdz ar to, samazinot PVN, noteikti palielinātos pieprasījums un šādu produktu patēriņš. Domāju, ka visa vaina ir cenā un tiklīdz būtu iespējams šo cenas starpību izlīdzināt būtu labāk. Samazinot PVN no 21% uz 5%, tas būtu ļoti jūtami. Bioloģiskās produkcijas patēriņš uzreiz paaugstinātos.”
“Orientējoties pēc Eiropas zaļā kursa, šīs EK izstrādātās stratēģijas ierosina vērienīgus ES pasākumus un saistības. Covid-19 krīze ir pierādījusi, cik mazaizsargātus mūs padara bioloģiskās daudzveidības izzušana, kas arvien pieņemas spēkā, un cik izšķirīgi svarīga nozīme mūsu sabiedrībā ir labi funkcionējošai pārtikas sistēmai. Vienlaikus EK ir secinājusi, ka Latvijā ir nepietiekams atbalsts mazāk turīgiem iedzīvotājiem,” uzsver LTA prezidents Henriks Danusēvičs, “Tā kā pārtika ir pirmā nepieciešamība, tad valdībai nopietni jāpievēršas jautājumam par iztikas kvalitātes paaugstināšanu un pārtikas pieejamību. Tas vienlaikus ir slimību (it sevišķi vīrusu) saslimstības mazināšanas uzdevums. Tāpēc ir jālemj ne tikai par naudas ieguldījumiem sporta celtnēs un šosejās, bet jāatrisina primāri svarīgākais: plaša PVN samazināšanas programma: sākot ar Latvijai raksturīgām pārtikas precēm, tad bio un eko produktiem un noslēdzot ar kvalitatīvas maltītes pieejamību ēdināšanas uzņēmumos. Piemērs ir: Eiropas flagmanis – Vācija – pieņem lēmumu par vispārēju PVN samazinājumu. Mēs aicinām: par pārtiku un veselību!”
Vēl par tēmu:
Uzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālāk
