• Tweet

Valdība uzdod pašvaldībām neizpildāmu misiju, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Pēc viņa sacītā, pašlaik ir otrais piedāvājums – pirmajā bija pašvaldībām mīnus 140 miljoni eiro, tagad ir mīnus 104: “Ja pie tā paliks, lielākajai daļai pašvaldību radīsies milzīgas problēmas. Ir virkne lēmumu, kurus valdība un Saeima jau ir pieņēmusi vai tūlīt pieņems un kuri prasīs būtiski lielākus līdzekļus no pašvaldību budžetiem. Ir, piemēram, ideja par neapliekamā minimuma celšanu uz 500 eiro, kas idejiski, protams, ir atbalstāmi, taču ļoti daudzās pašvaldībās, kas atrodas tālāk no Rīgas, atalgojums ir ļoti neliels – ir cilvēki ar augstākajām izglītībām, kas dara atbildīgu darbu amatos, bet saņem 500 – 600 eiro mēnesī. Lai, piemēram, tādiem darbiniekiem kā kultūras nama vadītājs alga būtu kaut nedaudz augstāka nekā mazkvalificētam sētniekam, pašvaldībām vajadzēs līdzekļus. Valkas gadījumā vajadzēs vismaz 400 tūkstošus eiro gadā.”

“Vēl būs lēmums, par kuru nezinām, kāds un cik lielā mērā, bet būs iztikas minimuma palielināšana – iespējams, dubultošana. Saeimas komisijā ir vēlme pacelt vēl vairāk. Bet tas nozīmē pašvaldību izdevumu palielināšanos. Tas var izraisīt arī situāciju, kurā daļa cilvēku, kuri pašlaik strādā, var parēķināt, ka nav vērts strādāt, jo apmēram tikpat daudz var dabūt pabalstos. Palielināsies to cilvēku skaits, kas vēlēsies pabalstus,” sacīja Krauklis.

“Vēl ir tāda lieta kā “pedagogu algu grafiks”. Tā arī ir skaista un cēla lieta, bet nozīmē, ka uz pašvaldību pleciem gulsies pirmskolas vecuma bērnu iestāžu pedagogu algu paaugstināšana. Valsts samazināja savu daļu brīvpusdienu atbalstā, bet tieši tagad – kovida ekonomisko satricinājumu laikā – brīvpusdienas ir kļuvušas sevišķi būtiskas cilvēkiem. Arī par brīvpusdienām pašvaldībām šogad būs vairāk izdevumu nekā pagājušajā gadā. Turklāt Valkā ir specializētais bērnudārzs, kuram agrāk bija speciāla valsts dotācija, bet tagad tā ir noņemta,” sacīja politiķis.

Pēc viņa sacītā, to visu saliekot kopā, ir pilnīgi skaidrs, ka pašvaldību budžetiem šogad jābūt lielākiem, bet mums saka, ka šogad naudas būs par 5% mazāk…

“Tā ir neiespējamā misija. Otrdien būs Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēde un spriedīsim, ko darīt. Neformāli runājot ar koalīcijas politiķiem, dzirdams, ka tā nostāja ir diezgan cieta. Viņi raugās uz Pierīgas pašvaldībām, kurās budžeti tiešām ir bagāti, bet uz pārējo Latviju to nevar attiecināt. Līdz ar to bažas ir lielas. Tas nav jautājums par pašvaldību administrāciju, var iznākt tā, ka nākamgad nevarēsim iedzīvotājiem iedot tādus pakalpojumus kā līdz šim – tas skars bērnudārzus, skolas, infrastruktūru. Pastāv bažas, ka iedzīvotājiem dzīve kļūs sliktāka. To nedrīkst pieļaut,” sacīja Krauklis.

“Arī jautājums par autoratlīdzībām skar pašvaldības. Pašvaldības slēdz diezgan daudz autoratlīdzību līgumu par dažādām lekcijām, kultūras pasākumiem, izstādēm. Ja piepildīsies tas, ka būs jāmaksā pilni nodokļi un sociālais nodoklis turklāt, ļoti daudz kas no tā, kas bija līdz šim, vairs nebūs iespējams. Jau tagad ir grūti pierunāt laba līmeņa lektorus braukt uz tālākām pašvaldībām no Rīgas, jo tajās nevar samaksāt tikpat, cik var galvaspilsētā. Par vēl mazāku samaksu viņi nebrauks. Arī laba līmeņa mūziķi nebrauks, jo koncerts tālā pašvaldībā viņiem aizņem visu dienu. Tas nav tā kā Rīgā, kur var aiziet uzspēlēt un par pāris stundām saņemt vairāk naudas. Tas ir vēl viens risks, kas mūs uztrauc,” turpināja politiķis.

“Arī ar “mikronodokļa” likvidēšanas ieceri nav īsti labi. Mums ir diezgan daudz mikrouzņēmumu. Ir bažas, ka daļa no viņiem aizies atpakaļ uz “pelēko ekonomiku”. Varbūt frizieri aizvērs frizētavas un apkalpos klientus mājās. Valsts ieņēmumu dienestam tad būs jāizseko un jātvarsta šie cilvēki kā noziedznieki. Mikrouzņēmumiem laukos ienākumi ir mazi, un, ja būs jāmaksā fiksētā nodokļu summa, viņi vai nu blēdīsies, vai pārtrauks darbību un brauks projām. Var iznākt, ka tā ieguvuma, ko Finanšu ministrija ir ieplānojusi, nemaz nebūs,” sacīja Valkas mērs.

Kā zināms, Finanšu ministrija jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021. gada mainīt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.

Foto: Valsts kanceleja