• Tweet

Komercbankas sākušas virzīt ideju grozījumiem Darba likumā, lai kā obligātu ieviestu algas izmaksu bezskaidrā naudā, bet algas izmaksu skaidrā naudā noteiktu tikai speciālos izņēmumos, vēsta raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

“Šobrīd Darba likums paredz, ka darba samaksas izmaksas pamatprincips ir skaidrā naudā, tikai īpaši vienojoties var pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem. Sanāk, ka cilvēks var turēt naudu mājās un to neiemaksāt bankā. Varbūt bankā iemaksā tikai tik, cik nepieciešams, piemēram, komunālo pakalpojumu segšanai,” raidījumam norāda Latvijas Komercbanku asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Tieši lielo skaidras naudas lietošanas iespēju dēļ baņķieri uzskata, ka jaunā sistēma, kas liek bankām un maksājuma iestādēm reizi gadā ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par fiziskām personām, kuru kontos vienā bankā kopējais apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro, būs nepilnīga. “Līdz ar to daļa ēnu ekonomikas paliks ārpus šī radara, jādomā par citiem risinājumiem,” saka Pastars.

Šobrīd ideja ieviest obligātu algas izmaksu bezskaidrā naudā tiek apspriesta ar sociālajiem partneriem. Banku asociācija cer, ka grozījumus likumā valdība un pēc tam Saeima veiks vēl šogad. Arī Finanšu ministrija (FM) apstiprina, ka situācija tiek vērtēta un par to jau runāts Ministru kabineta Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē, kur pieņemts lēmums veidot darba grupu. “Kas izvērtē iespējamo ietekmi uz darba devējiem, ņēmējiem un meklē risinājumus, kas varētu būt izņēmuma gadījumi, kad tomēr šādu striktu ierobežojumu nevajadzētu piemērot,” saka FM valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa. Tomēr FM gribētu, lai paliktu pēc iespējas mazāk variantu, kuros darba devējs algu maksā skaidrā naudā.

Cik daudzi darba devēji izmaksas veic skaidrā naudā, šobrīd nevienai iestādei neesot zināms. Visticamāk, liela daļa uzņēmumu algu jau tagad pārskaita uz kontiem, tomēr ir dzirdēts, ka skaidrā naudā algu mēdz saņemt sezonas strādnieki, tirdzniecībā nodarbinātie, atsevišķās pašvaldību iestādēs un tie darbinieki, kuri šādi cenšas izvairīties no parādu piedziņas.

“Bankomātu pieejamība ārpus Rīgas un lielākajām Latvijas reģionu pilsētām ir tomēr stipri ierobežota. Vairāki simti tūkstoši cilvēku lauku apvidos un mazpilsētās faktiski atrodas skaidras naudas zonās, viņiem nekādu kontu vai karšu nav. Tas viņiem nav funkcionāli, viņi mazos veikalos tāpat nevar norēķināties,” saka Rungainis. Tāpēc eksperts pilnīgu skaidras naudas izmantošanas liegšanu neatbalsta, un norāda, ka valstij jārod veids, kā šo situāciju risināt.

Tikmēr pirmo reizi informācija par kontu atlikumiem, kas uz 2018. gada 1. janvāri pārsniedza 15 000 eiro, VID rīcībā nonāks līdz 1. septembrim. Bet pēc tam finanšu iestādes līdz 1. februārim sniegs ziņas par kontu apgrozījumiem iepriekšējā gadā, un pirmo reizi tas būs par 2018. gadu.

Daudzi lauž šķēpus, kāpēc noteikts 15 000 eiro slieksnis, kas var veidoties, ja ik mēnesi kontā saņem algu 1250 eiro apmērā. Pēc FM skaidrotā, robeža netika noteikta, vērtējot cilvēku ienākumus, bet šāda summa tiek jau izmantota vairāku citu normu piemērošanā. Turklāt pēc oficiālajiem algu datiem, šādi ienākumi ir retums, jo gandrīz 70% iedzīvotāju uz rokas saņem līdz 700 eiro mēnesī. VID sistēmā nonāks tikai konta apgrozījuma summa, nevis visi šajā kontā veiktie darījumi. Šie dati tiks izmantoti tikai kā papildu informācija tai, kas jau nonākusi dienesta redzeslokā risku analīzes rezultātā, un šie dati nebūs katalizators lietu rosināšanai. Saņemtos datus dienests salīdzinās ar datiem par deklarētiem ienākumiem, tai skaitā algām, dāvinājumiem.

Foto: Pixabay