• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
02/07/2013, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas, Svarīgākais

naudajpgJa dzīvojamo māju īpašnieki nebūs lēmuši citādi, tad nākamā gada 1. oktobrī tiešie norēķini ar pakalpojuma sniedzēju varētu kļūt obligāti. Pa taisno maksāsim siltumpiegādes, elektrības, ūdens un kanalizācijas apgādes, atkritumu izvešanas uzņēmumiem, naudas iekasēšanā apejot starpnieku – mājas pārvaldnieku.

Pirmais un draudīgākais arguments, kuru pašlaik, likuma grozījumu apspriešanas gaitā, izspēlē – iedzīvotāji katru mēnesi par šo pakalpojumu piemaksās vairākus latus. Paredzēts, ka par likumu parlaments otrajā lasījumā varētu lemt 9. jūlija plenārsēdē, bet jau tagad argumentu kaujas sit augstu vilni.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša atklāti pasaka – ministrija nevēlas uzspiest tādas izmaiņas likumā, kuras izraisa milzu pretestību. Tāpēc līdz šim naski izskatīto grozījumu izvētīšanai pēc 9. jūlija tikšot piešķirts ilgāks laiks diskusijām un skaidrojumiem.

Skaidrs, ka viens no likuma grozījumu mērķiem ir pasargāt dzīvokļu īpašniekus no negodīgiem apsaimniekotājiem, kā arī samazināt arvien milztošo parādu apmēru. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš noteic, ka tad tikai uzzināsim reālo situāciju, jo iedzīvotāju parāds pārvaldniekam varētu būt par 20–30 procentiem lielāks, nekā tiek nosaukts pašlaik. Beidzoties apkures sezonai, šogad fiksēts rekordliels parāds – 44,5 miljoni latu jeb par 18 procentiem vairāk nekā iepriekšējās apkures sezonas noslēgumā. Novados iedzīvotāju nesamaksātā summa palielinājusies par 32 procentiem, pilsētās – par 14 procentiem. A. Salmiņš pieļauj, ka nākamo apkures sezonu uzsāksim ar 30 miljonu latu parādu. Viņu biedē iespēja, ka tiešo norēķinu gadījumā pazudīs buferzona, ko tagad nodrošina pašvaldības, piemēram, ar īstermiņa kredītiem norēķinoties par iedzīvotāju parādiem, lai varētu uzsākt apkures sezonu.

Pašvaldību lietu eksperts pieļauj, ka mazo parādu iekasēšanai varētu veidot īres valdes vai līdzīgas iestādes, nevis cerēt, ka glābs tiešo norēķinu sistēma. Ekonomikas ministrija uzskata, ka tieši pakalpojumu sniedzējs spēs efektīvāk karot ar parādniekiem, jo pārvaldnieki bieži vien pieļauj ilgstošu parādu uzkrāšanu, tāpēc tiesāšanās izdevumi kļūst daudz dārgāki. Ar jaunajiem grozījumiem ministrija cer piespiest parādnieku problēmas risināšanā iesaistīties arī pakalpojumu sniedzējus. Tagad, piemēram, siltumpiegādes uzņēmums var dzīvot zaļi, jo no mājas pārvaldnieka saņem visu pieprasīto naudu un parādniekus nedzenā. Grozījumu pretinieki aizrāda, ka tiešie maksājumi varētu radīt vēl lielākus parādus – ja iedzīvotājiem nebūs naudas, lai samaksātu par visiem pakalpojumiem, viņi norēķināsies par degošākajiem rēķiniem. Un var notikt tā, ka remontdarbiem paredzētajā uzkrājumu fondā svilpo vējš, jo neviens tur neiemaksās ne pliku eiro.

Tiešo norēķinu ieviešana ļoti daudziem dzīvokļu īpašniekiem palielinās ikmēneša maksājumu par vairākiem, līdz pat pieciem latiem, atzīst Ekonomikas ministrijā. Un ir iespējams arī tarifu kāpums, ja būs ļoti daudz neatgūstamo parādu. Tāpēc cilvēki grib zināt konkrēti, cik tad viņiem papildus būs jāmaksā.

A. Salmiņš norāda – par elektrību koplietošanas telpās un par atkritumu apsaimniekošanu jau tagad administratīvie izdevumi ir lielāki nekā maksā pats pakalpojums. «Cilvēkiem jāsaprot, ka sadārdzināsies izmaksas, – katrs pakalpojumu sniedzējs veidos datubāzi, juristus algos, piedzīs parādus. Ūdenim un apkurei būs klāt divarpus, trīs procenti. A/s Rīgas siltums valdes locekle Birute Krūze piedāvā aplēses, ka rīdziniekiem ikmēneša papildu izmaksas uz 1 m2 varētu sasniegt pat 5 santīmus. 50 m2 lielam dzīvoklim par siltumu vien papildus ik mēnesi būtu jāmaksā 2,50 latu (gadā – 30 latu). Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, VAS Latvenergo tirdzniecības pakalpojumi ir 0,17 santīmu par kilovatstundu. Nodedzinot 100 kilovatus elektrības, par rēķina izrakstīšanu samaksājam 17 santīmu.

«Protams, ar to visus mēģina iebaidīt – būs dārgāk. Bet paskatieties tālāk, » mudina I. Oša. Tiešie norēķini ļaušot sakārtot jautājumu par bezmantinieka mantu un maksātnespējīgiem īpašniekiem. Pašlaik nav atrisināts šādi uzkrāto parādu jautājums. Tiesa, ja bankrotējušo dzīvokļu īpašnieku būs daudz, tad grozies, kā gribi, tiks paaugstināts tarifs. SIA Valmieras siltums valdes priekšsēdētājs Pēteris Streļčs ir noskaities: «Mums nevajag šīs stulbās reformas! Ja Saeimas deputāti pakļausies kādam spiedienam, lūgsim Valsts prezidentu neizsludināt likumu.» Viņš ir pārliecināts, ka Valmierā lieliski tiek galā bez tiešo norēķinu sistēmas un iztiks bez tās arī turpmāk. To ieviešot, iedzīvotājiem papildu izmaksas varētu būt četri lati mēnesī, bet gadā 40–60 latu pie rēķiniem klāt. I. Oša oponē, ka jau tagad datubāzes pastāv un par rēķinu izrakstīšanu maksājam. «Ja šo izdevumu pārvaldniekam vairs nebūs, tad viņa pienākums būs samazināt maksu. Droši vien tie nebūs ne pieci, ne seši lati, bet mazāk, taču tas nebūs arī viena divu gadu pasākums, tā būs ilgtermiņa investīcija, » viņa norāda. Oponenti esot nosaukuši ļoti atšķirīgas izmaksas par rēķinu sagatavošanu – no sešiem santīmiem par kvadrātmetru līdz 3,80 latiem par dzīvokli. «Neesam redzējuši nevienu tāmi, kas pamato, kā šie aprēķini iegūti, » rezumē I. Oša.

B. Krūze uzsver, ka tiešos norēķinus nevajadzētu ieviest kā obligātus, bet A. Salmiņš piebilst: «Mēs neesam pret tiešajiem norēķiniem, bet nevajag pārsteigties un nevajag noteikt tik agru termiņu. Nevajag graut sistēmu, kas labi strādā. Virziens pareizs, bet Saeima grib visu pārāk reglamentēt. Ja Latvijā 37 procenti dzīvokļu īpašnieku ir apvienojušies biedrībās vai noslēguši pilnvarojuma līgumu, tad 63 procentiem automātiski būs tiešie maksājumi? Ar varu piespiedīs pievienoties?» Grozījumos paredzēts, ka dzīvojamās mājas īpašniekiem ir pienākums līdz 2014. gada 28. februārim izlemt jautājumu par turpmāko norēķinu veidu – veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzēju pa tiešo vai izmantot pārvaldnieka starpniecību, bet tik un tā pakalpojumu sniedzējam būs jāpieņem maksājumi tieši no iedzīvotājiem. Šīs diskusijas vien apliecina, ka neatbildētu jautājumu pagaidām ir ļoti daudz.

Avots: nra.lv /Antra Gabre

 

359 skatījumi




Video

2024. gadā saražotā piena produkcija palielinājās par 6,1%

10/02/2025

2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai* palielinājās par 9,3 tūkstošiem tonnu jeb 6,1%, liecina Centrālās statistikas...

Lasīt tālāk
Video

Krāsas un nauda: kā izvairīties no slepenajiem trikiem un iepirkties atbildīgi

10/02/2025

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc atlaižu uzlīmes visbiežāk ir košās krāsās, piemēram, sarkanas, oranžas vai dzeltenas? Krāsu psiholoģija ir viens no mārketinga rīkiem, kas var...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ ziemīgais laiks turpināsies

10/02/2025

Šonedēļ nebūs manāmi tik daudz mākoņi, laiks būs sauss, un nedēļas otrajā pusē (līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu no ziemeļaustrumiem) termometra stabiņš kā diennakts tumšajās,...

Lasīt tālāk
Video

Anticiklona ietekmē gaidāma vēsa un sausa nedēļas nogale

07/02/2025

Februāra pirmās darba nedēļas noslēgumā paaugstināsies atmosfēras spiediens, kas cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām var pasliktināt pašsajūtu. Anticiklona ietekmē tuvākajās dienās...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas Sv. Pētera baznīca plāno vērienīgu pārbūvi

07/02/2025

Īstenojot vērienīgo Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas ieceri, kam Vācijas parlaments atvēlējis vairāk nekā 33 miljonus eiro, dievnamam jākļūst par daudzveidīgi izmantojamu,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku

06/02/2025

Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....

Lasīt tālāk
Video

Uldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad

06/02/2025

Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu...

Lasīt tālāk
Video

Budžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam

05/02/2025

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...

Lasīt tālāk
Video

Ostu pārvaldības reforma – depolitizēta pārvaldība, samazināts birokrātiskais slogs, veicināta industriālā attīstība

05/02/2025

Satiksmes ministrija (SM) starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas,...

Lasīt tālāk
Video

airBaltic Kanādā atklāj 50. Airbus A220-300 lidmašīnu ar īpašu krāsojumu

05/02/2025

Latvijas lidsabiedrība airBaltic Mirabelā, Kanādā kopā ar lidmašīnu ražotāju Airbus atklāja 50. Airbus A220-300 lidmašīnu. Pirmo reizi klātienē tika prezentēta airBaltic 50. A220-300...

Lasīt tālāk