Ar cerībām, bet niecīgām izredzēm iegūt darbu – tā varētu raksturot sezonas darbu strādājošo pašreizējās izjūtas, kas viņus sagaida, vasarai beidzoties. Ik gadu maijā un jūnijā rodas jaunas darba vietas – meklē bārmeņus un viesmīļus kafejnīcu, restorānu un bāru terasēs, saldējumu pārdevējus, tūristu vizinātājus ar rikšām un citus sezonas darba strādniekus, taču, pienākot rudenim, bezdarbnieku rindas atkal palielinās.

Lielākā daļa aptaujāto sezonas darbinieku atzīst, ka septembra beigās, oktobrī viņi paliks bez ienākumiem un pašlaik arī neesot domas, kā izdzīvot ziemā. Viesmīle Elza Doma laukuma terasē Nekādu problēmu šogad strādā jau trešo gadu. «Līdz šim man tas bija izdevīgi, jo studēju universitātē un vasarā, kad bija brīvs, sanāca piepelnīties. Taču šajā pavasarī es studijas pabeidzu un uz skolu vairs jāiet nebūs,» meitene stāsta. Elza labprāt strādātu savā profesijā par veselības mācības un sporta skolotāju, taču viņa teic, ka nozarē, kurā ieguvusi izglītību, darbu atrast esot grūti un vakanču tikpat kā neesot.

Tāpat kā lielākajai daļai sezonas strādnieku, arī Ausmai darbs ir garantēts tikai līdz septembra beigām. Viņa tirgo Vafelino saldējumu Vecrīgā un nu jau vairākus gadus ir trešās grupas invalīde. «Es mēnesī saņemu 54 latu pensiju, ar ko būtu jāizdzīvo. Tagad vasarā labi – varu kādu lieku latu nopelnīt. Ceru, ka pēc septembra saimnieks paņems mani darbā saldējuma cehā,» saka Ausma un spriež, ka citādi ar izdzīvošanu būšot grūti.

Arī Inta šovasar pārdod saldējumu – viņa tirgojas zem Exellence saulessarga pretī Latvijas Universitātes galvenajai ēkai. Līdz šim sieviete strādājusi par pārdevēju, taču stāsta, ka pēdējā laikā ar darba meklējumiem veicas slikti, – pati ir no Ogres rajona, un tur atrast darbu esot tikpat kā neiespējami. Domājot, ko darīs ziemā, Inta stāsta, ka plāno apmeklēt bezdarbnieku datorapmācības kursus. Sieviete nezina, kā ziemā iztiks, ja nedabūs darbu. Vienīgie tuvinieki, kas viņu finansiāli varētu atbalstīt, ir vecāki.

Vismazāk norūpējušies par sezonas darba beigām, protams, ir skolēni un studenti, kuri rudenī atsāk skolas gaitas, un pastāvīgs darbs viņiem nemaz nebūtu piemērots. Kristaps pa vasaru piepelnījās, ar rikšām vizinot tūristus pa Vecrīgu, un šoruden sāka mācības 12. klasē. Puisis stāsta, ka pēc iespējas ilgāk – līdz oktobra beigām, kamēr tūristu vizināšana būs aktuāla, – viņš plāno mācības ar darbu apvienot. «Pa dienu iešu uz skolu, pēcpusdienās un vakaros strādāšu Vecrīgā,» piebilst Kristaps.

Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Užule informē, ka vidējais reģistrētais bezdarba līmenis 2011. gadā varētu sasniegt 13 procentus un jau pašlaik vērojama bezdarba samazinājuma tempa bremzēšanās. L. Užule arī prognozē, ka gada beigās bezdarba līmenis valstī varētu pieaugt līdz 12 procentiem.

Salīdzinot ar šā gada sākumu, bezdarba līmenis valstī no 14,5 procentiem janvāra beigās sarucis līdz 11,8 procentiem augusta beigās. Rādītāji gan neatspoguļo patieso situāciju darba tirgū – bezdarba līmeņa samazināšanās nav skaidrojama ar pieaugošo brīvo darba vietu skaitu. Šķietamo, bet maldīgo situācijas uzlabojumu ietekmējuši dažādi faktori, arī emigrācija un vasaras sezonas darba iespējas.

***

Bezdarba līmenis valstī

Janvārī 14,5%

Februārī 14,5%

Martā 14,4%

Aprīlī 13,9%

Maijā 13,2%

Jūnijā 12,6%

Jūlijā 12,1%

Augustā 11,8%

Avots: nra.lv