Vanaga par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu: Pa vīlēm lien ārā politiskie motīvi
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” jūtama politisko ambīciju apmierināšana, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Lai arī LIZDA atbalsta augstākās izglītības un zinātnes reformas, arodbiedrības ieskatā, viens no svarīgākajiem jautājumiem, lai spētu realizēt ziņojumā paredzētās reformas, ir valsts finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai un zinātnei. LIZDA arī uzskata, ka nepieciešami aprēķini par reformu finansiālo ietekmi uz augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu budžetiem, un atbilstošs finanšu resursu nodrošināšanas plāns. Tāpēc ardobiedrība aicinājusi atlikt konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” tālāku virzību.
“Arvien vairāk iepazīstot šīs pilnveidotās konceptuālā ziņojuma redakcijas, pa vīlēm lien ārā šie politiskie motīvi, šī politiskās varas izrādīšana, politisko ambīciju apmierināšana, to jūt,” augstskolu pārvaldības modeļa maiņu komentēja Vanaga.
Runājot par pedagogu algu pieaugumu, Vanaga norādīja, ka martā ir gaidāma tikšanās, un tad tiks lūkots, vai atrasta nauda Izglītības likuma normas izpildei, par grafiku pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. “Ja tā nebūs, padome laicīgi lems, sekos protesta akcijas. Bet par pirmsskolas pedagogiem – tā ir neatrisināta problēma,” piebilda LIZDA vadītāja.
Kā ziņots, neskatoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība 18. februārī atbalstīja IZM izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”.
IZM rīcības plāns ietver grozījumu sagatavošanu Augstskolu likumā, paredzot tajā augstākās izglītības institūciju tipoloģiju, ārējo ekspertu iesaisti augstskolu pārvaldībā (padomju ieviešanu), kā arī citus jautājumus. Vienlaikus Pārresoru koordinācijas centrs izstrādās padomes atlases apstiprināšanas un atcelšanas kārtību valsts dibinātajās universitātēs un augstskolās, kā arī mākslas un kultūras augstskolās. To darbības uzsākšana iecerēta no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālāk“Skolotāj, kāpēc mums nav grāmatu?”
Šobrīd valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei ir aptuveni 35,20 eiro uz vienu skolēnu, lai gan pilnvērtīgai viena skolēna nodrošināšanai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem būtu...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk
