Vanaga par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu: Pa vīlēm lien ārā politiskie motīvi
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” jūtama politisko ambīciju apmierināšana, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Lai arī LIZDA atbalsta augstākās izglītības un zinātnes reformas, arodbiedrības ieskatā, viens no svarīgākajiem jautājumiem, lai spētu realizēt ziņojumā paredzētās reformas, ir valsts finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai un zinātnei. LIZDA arī uzskata, ka nepieciešami aprēķini par reformu finansiālo ietekmi uz augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu budžetiem, un atbilstošs finanšu resursu nodrošināšanas plāns. Tāpēc ardobiedrība aicinājusi atlikt konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” tālāku virzību.
“Arvien vairāk iepazīstot šīs pilnveidotās konceptuālā ziņojuma redakcijas, pa vīlēm lien ārā šie politiskie motīvi, šī politiskās varas izrādīšana, politisko ambīciju apmierināšana, to jūt,” augstskolu pārvaldības modeļa maiņu komentēja Vanaga.
Runājot par pedagogu algu pieaugumu, Vanaga norādīja, ka martā ir gaidāma tikšanās, un tad tiks lūkots, vai atrasta nauda Izglītības likuma normas izpildei, par grafiku pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. “Ja tā nebūs, padome laicīgi lems, sekos protesta akcijas. Bet par pirmsskolas pedagogiem – tā ir neatrisināta problēma,” piebilda LIZDA vadītāja.
Kā ziņots, neskatoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība 18. februārī atbalstīja IZM izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”.
IZM rīcības plāns ietver grozījumu sagatavošanu Augstskolu likumā, paredzot tajā augstākās izglītības institūciju tipoloģiju, ārējo ekspertu iesaisti augstskolu pārvaldībā (padomju ieviešanu), kā arī citus jautājumus. Vienlaikus Pārresoru koordinācijas centrs izstrādās padomes atlases apstiprināšanas un atcelšanas kārtību valsts dibinātajās universitātēs un augstskolās, kā arī mākslas un kultūras augstskolās. To darbības uzsākšana iecerēta no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Rīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākApstiprina plānu valsts valodas stiprināšanai un attīstībai
Otrdien, 1. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto “Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plānu...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālāk
