Valūtas nomaiņa dārgāka, nekā domāts
Eiro ieviešanas izmaksas valsts un privātajā sektorā kopumā tiek lēstas teju 200 miljonu eiro apjomā, tas ir, gandrīz 100 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Turklāt Latvijai kā eirozonas valstij Eiropas stabilitātes mehānismā laika gaitā būs jāiemaksā arī 324 miljoni eiro, bet, ja kādai Eirozonas valstij kādreiz būs nepieciešama finansiāla palīdzība, no Latvijas var tikt prasīti pat 2,5 miljardi eiro (1,7 miljardi latu). Tomēr Finanšu ministrija uzskata, ka Latvijai eiro ieviešana izmaksā maz un ieguldīto jau šogad izdosies atpelnīt.
Eiro ieviešanas izmaksas tautsaimniecībai kopumā būs nenozīmīgas – mazākas par 1% no iekšzemes kopprodukta, Neatkarīgajai uzsvēra Euro biroja Euro komunikācijas nodaļas projektu vadītāja asistente Jolanta Sermā. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka eiro ieviešanas izmaksas valstij atmaksāsies jau pirmajā gadā.
Latvijā dārga ieviešana
Visdārgākā un redzamākā pozīcija eiro ieviešanā, pēc J. Sermās teiktā, ir jaunās eiro banknotes un monētas. Latvijas eiro monētu kalšana, piegāde, tāpat arī banknošu piegāde Latvijas Bankai un tālāka banku nodrošināšana ar skaidro naudu kopumā izmaksās aptuveni 12 miljonus latu. Ar šādu summu eiro ieviesēji rēķinājās arī iepriekš. Savukārt valsts sektorā eiro ieviešana izrādījās lētāka nekā par to sprieda 2013. gada jūlijā. Finanšu ministra Andra Vilka toreizējās aplēses liecināja, ka šim mērķim vajadzēs tērēt aptuveni 10,2 miljonus latu (14,5 miljonus eiro). «Kopumā par Latviju konkrētu skaitli nosaukt vēl ir grūti. Spekulācijas, protams, ir lielas, bet līdz šim valstīm, kas ieviesa eiro, šīs izmaksas ir veidojušas ap pusprocentu no iekšzemes kopprodukta,» jūlijā teica A. Vilks, uzverot, ka tās ir tikai aplēses. Valsts sektora pielāgošana jaunajai valūtai, pēc pašreizējām aplēsēm, izmaksāja 8,6 miljonus latu (12,2 miljonus eiro). Savukārt privātajā sektorā prognozes izrādījās pieticīgākas nekā realitāte. Eiro ieviešana no uzņēmumiem prasīja aptuveni 115 miljonus latu (163,6 miljonus eiro) lielus ieguldījumus, lai gan iepriekš šīs izmaksas tika lēstas 80 miljonu latu apmērā. Tiesa, arī šobrīd nav precīzas informācijas par to, cik šis process kopumā ir izmaksājis uzņēmumiem. Laika stara pētījumā savulaik bija noskaidrots, ka tautsaimniecības sektora izmaksas varētu veidot 230 miljonus latu (327 miljonus eiro).
FM aprēķinātās valsts un privātā sektora izmaksas eiro ieviešanā (nerēķinot eiro izgatavošanu un piegādi) – 123 miljoni latu (175 miljoni eiro) – ir aptuveni 0,79% no 2012. gada IKP. Slovākijas Centrālās bankas pētnieki bija izpētījuši, ka eiro ieviešanas tiešās izmaksas eirozonas valstīs bijušas robežās no 0,3 līdz 0,8 procentiem no šo valstu IKP.
Saistībās gandrīz puse budžeta
Iestājoties eirozonā, ES dalībvalstij, tātad arī Latvijai, jākļūst par Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) dalībnieci ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijai tagad ir finansiālas saistības, kas izpaužas kā ieguldījums ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamā kapitālā un vajadzības gadījumā – kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Vienlaikus Latvijas dalība šajā mehānismā paredz ESM atbalstu Latvijas valstij krīzes situācijās, tādējādi atvieglojot slogu uz sabiedrību krīzes apstākļos.
Likumprojekts Par Līgumu par Eiropas stabilitātes mehānisma dibināšanu liecina, ka pirmos piecus gadus pēc iestāšanās eirozonā Latvijai Eiropas stabilitātes mehānismā būtu jāiegulda aptuveni 44,24 miljoni eiro (31 miljons latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī summa – aptuveni 103,2 miljoni eiro (72,5 miljoni latu). Šo naudu Latvija aizņemsies, maksājot par to, protams, aizņēmuma procentus, bet līdz ar to šīs iemaksas nepalielinās budžeta deficītu. Turklāt, kā uzsver Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, šī nauda netiek nevienam dāvināta, bet gan ieguldīta kapitālā. Kopējais Latvijai ESM apmaksājamais kapitāls ir 324,4 miljoni eiro (227,99 miljoni latu), bet kapitāls pēc pieprasījuma – 2,514 miljardi eiro (1,767 miljardi latu). Salīdzināšanai – Latvijas šā gada valsts budžets ir aptuveni 7 miljardi eiro.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Saeima konceptuāli atbalsta publisko iepirkumu reformu
Lai publisko iepirkumu sistēmu padarītu efektīvāku, Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Par likuma grozījumu virzību...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies visās saimnieciskās darbības jomās
[caption id="attachment_34922" align="alignnone" width="300"] Businessteam[/caption] Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojies visās saimnieciskās darbības...
Lasīt tālākAr jaunu likumu plāno regulēt Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības
Lai sakārtotu Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības, nodrošinot sadraudzes garīdzniekiem tiesības ar juridisku spēku reģistrēt laulības, kā arī risinot citus ar reliģiskās...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija aicina Satiksmes ministriju un pārvadātājus rast risinājumus atceltajiem reisiem un šoferu algām
Satiksmes ministrijai un pārvadātājiem ir jārod risinājumi atceltajiem reģionālo autobusu reisiem un šoferu algām, trešdien, 1. oktobrī, uzsvēra Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas...
Lasīt tālāk“Rīgas nami” veiks iekšējo izmeklēšanu saistībā ar Centrāltirgū konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem
Šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veica procesuālās darbības Rīgas Centrāltirgus telpās. Pašlaik SIA “Rīgas nami”, kas ir Rīgas Centrāltirgus...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms vēss, bet lielākoties sauss laiks
Jaunās nedēļas sākumā līdzīgi kā aizvadītajā nedēļa laika apstākļus ietekmēs anticiklona darbība – laiks būs lielākoties mierīgs un sauss. Naktīs termometra stabiņš vietām...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākTurpmākajās dienās Latvijā saglabāsies mierīgs un rudenīgs laiks
Tuvākajās dienās Latvijā laikapstākļus noteiks anticiklons, kura ietekmē būs mierīgs un pārsvarā sauss laiks. Debesis būs mākoņainas, taču brīžiem uzspīdēs arī saule. Vējš pārsvarā...
Lasīt tālāk