Valūtas nomaiņa dārgāka, nekā domāts
Eiro ieviešanas izmaksas valsts un privātajā sektorā kopumā tiek lēstas teju 200 miljonu eiro apjomā, tas ir, gandrīz 100 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Turklāt Latvijai kā eirozonas valstij Eiropas stabilitātes mehānismā laika gaitā būs jāiemaksā arī 324 miljoni eiro, bet, ja kādai Eirozonas valstij kādreiz būs nepieciešama finansiāla palīdzība, no Latvijas var tikt prasīti pat 2,5 miljardi eiro (1,7 miljardi latu). Tomēr Finanšu ministrija uzskata, ka Latvijai eiro ieviešana izmaksā maz un ieguldīto jau šogad izdosies atpelnīt.
Eiro ieviešanas izmaksas tautsaimniecībai kopumā būs nenozīmīgas – mazākas par 1% no iekšzemes kopprodukta, Neatkarīgajai uzsvēra Euro biroja Euro komunikācijas nodaļas projektu vadītāja asistente Jolanta Sermā. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka eiro ieviešanas izmaksas valstij atmaksāsies jau pirmajā gadā.
Latvijā dārga ieviešana
Visdārgākā un redzamākā pozīcija eiro ieviešanā, pēc J. Sermās teiktā, ir jaunās eiro banknotes un monētas. Latvijas eiro monētu kalšana, piegāde, tāpat arī banknošu piegāde Latvijas Bankai un tālāka banku nodrošināšana ar skaidro naudu kopumā izmaksās aptuveni 12 miljonus latu. Ar šādu summu eiro ieviesēji rēķinājās arī iepriekš. Savukārt valsts sektorā eiro ieviešana izrādījās lētāka nekā par to sprieda 2013. gada jūlijā. Finanšu ministra Andra Vilka toreizējās aplēses liecināja, ka šim mērķim vajadzēs tērēt aptuveni 10,2 miljonus latu (14,5 miljonus eiro). «Kopumā par Latviju konkrētu skaitli nosaukt vēl ir grūti. Spekulācijas, protams, ir lielas, bet līdz šim valstīm, kas ieviesa eiro, šīs izmaksas ir veidojušas ap pusprocentu no iekšzemes kopprodukta,» jūlijā teica A. Vilks, uzverot, ka tās ir tikai aplēses. Valsts sektora pielāgošana jaunajai valūtai, pēc pašreizējām aplēsēm, izmaksāja 8,6 miljonus latu (12,2 miljonus eiro). Savukārt privātajā sektorā prognozes izrādījās pieticīgākas nekā realitāte. Eiro ieviešana no uzņēmumiem prasīja aptuveni 115 miljonus latu (163,6 miljonus eiro) lielus ieguldījumus, lai gan iepriekš šīs izmaksas tika lēstas 80 miljonu latu apmērā. Tiesa, arī šobrīd nav precīzas informācijas par to, cik šis process kopumā ir izmaksājis uzņēmumiem. Laika stara pētījumā savulaik bija noskaidrots, ka tautsaimniecības sektora izmaksas varētu veidot 230 miljonus latu (327 miljonus eiro).
FM aprēķinātās valsts un privātā sektora izmaksas eiro ieviešanā (nerēķinot eiro izgatavošanu un piegādi) – 123 miljoni latu (175 miljoni eiro) – ir aptuveni 0,79% no 2012. gada IKP. Slovākijas Centrālās bankas pētnieki bija izpētījuši, ka eiro ieviešanas tiešās izmaksas eirozonas valstīs bijušas robežās no 0,3 līdz 0,8 procentiem no šo valstu IKP.
Saistībās gandrīz puse budžeta
Iestājoties eirozonā, ES dalībvalstij, tātad arī Latvijai, jākļūst par Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) dalībnieci ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijai tagad ir finansiālas saistības, kas izpaužas kā ieguldījums ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamā kapitālā un vajadzības gadījumā – kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Vienlaikus Latvijas dalība šajā mehānismā paredz ESM atbalstu Latvijas valstij krīzes situācijās, tādējādi atvieglojot slogu uz sabiedrību krīzes apstākļos.
Likumprojekts Par Līgumu par Eiropas stabilitātes mehānisma dibināšanu liecina, ka pirmos piecus gadus pēc iestāšanās eirozonā Latvijai Eiropas stabilitātes mehānismā būtu jāiegulda aptuveni 44,24 miljoni eiro (31 miljons latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī summa – aptuveni 103,2 miljoni eiro (72,5 miljoni latu). Šo naudu Latvija aizņemsies, maksājot par to, protams, aizņēmuma procentus, bet līdz ar to šīs iemaksas nepalielinās budžeta deficītu. Turklāt, kā uzsver Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, šī nauda netiek nevienam dāvināta, bet gan ieguldīta kapitālā. Kopējais Latvijai ESM apmaksājamais kapitāls ir 324,4 miljoni eiro (227,99 miljoni latu), bet kapitāls pēc pieprasījuma – 2,514 miljardi eiro (1,767 miljardi latu). Salīdzināšanai – Latvijas šā gada valsts budžets ir aptuveni 7 miljardi eiro.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākLatvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara
Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos,...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālākNedēļas sākumā bez ievērojamiem nokrišņiem, naktīs gaidāms stiprs sals
Aizvadītās nedēļas otrajā pusē laika apstākļus Latvijā ietekmēja ciklona darbība – debesis aizsedza mākoņi, palaikam sniga, turklāt gan piektdien, gan naktī uz sestdienu visā valsts...
Lasīt tālākValentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālākPiektdien un naktī uz sestdienu stipri snigs un putinās
Šī nedēļa Latvijā iesākās ar samērā mierīgu laiku, taču nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties ciklonu ietekmei, debesis biežāk aizklāja mākoņi un sāka snigt. Ceturtdienas agrā rītā...
Lasīt tālākSaeima pauž atbalstu Ukrainas sportistiem un nosoda Starptautiskās Olimpiskās komitejas rīcību
Latvijas Republikas Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma lēmumu par atbalstu Ukrainas sportistiem, godinot Ukrainas aizstāvēšanās karā kritušo biedru piemiņu Milānas–Kortīnas 2026.gada...
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālāk