• Tweet

Dzērienu iepakojumu depozīta sistēma Latvijā darbojas tikai dažas dienas, kopš 2022. gada 1. februāra, tomēr svarīgi atzīmēt, ka publiskajā telpā aizvien biežāk iespējams sastapties ar nepatiesu un sagrozītu informāciju, kas saistīta ar sistēmas darbību, norāda Valsts vides dienests (VVD).

VVD kliedē mītus attiecībā uz šobrīd izplatīto informāciju:

Mīts: Valsts vides dienests, izvēloties SIA “Depozīta iepakojuma operators” kā operatoru, liedzis iespēju Latvijas tehnoloģiju uzņēmumam piedāvāt depozīta sistēmā Latvijā ražotos taromātus.

VVD depozīta operatora izvēles procesā nekādā mērā nav ietekmējis vai liedzis iespēju Latvijas tehnoloģiju uzņēmumam piedāvāt depozīta sistēmā uzņēmumā ražotos taromātus. Izsludinātajā konkursā depozīta iepakojuma sistēmas ieviešanai pieteicās divi kandidāti SIA “Depozīta iepakojuma operators”, ar kuru 2021. gada 14. janvārī tika noslēgts līgums par depozīta sistēmas ieviešanu, un SIA “Nulles depozīts”. Attiecībā uz iepakojuma pieņemšanas iekārtām kandidāti iesniedza dažādu piegādātāju apliecinājumus. Abi kandidāti paredzēja izsludināt konkursu iekārtu iegādei un veikt iepirkumu, ņemot vērā saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

SIA “Nulles depozīts” kā pamatiekārtu piegādātāju norādīja Vācijas uzņēmumu “Trautwein sb technik” un kā otrs iespējamais risinājums ar mazāku iekārtu skaitu tika piedāvāts SIA “WinGo Deposit” ražotās iekārtas.

Vēlāk, kad bija zināms, ka depozīta sistēmu ieviesīs SIA “Depozīta iepakojuma operators”, Latvijas IT uzņēmums SIA „WinGO Deposit” iesniedza piedāvājumu SIA „Depozīta Iepakojuma Operators” taromātu iepirkumā, startējot kopā ar Vācijas depozīta iekārtu Trautwein oficiālo pārstāvi Baltijā. SIA “Depozīta iepakojuma operators” konkursa rezultātā kā saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu novērtēja Tomra (Norvēģija) piedāvājumu. Arī šī konkursa brīdī Latvijas SIA “WinGo Deposit” iekārtas vēl nebija sertificētas un uzskatāmas tikai par prototipu. Vienlaikus SIA “Depozīta iepakojuma operators” neizslēdza turpmāku sadarbību ar SIA “WinGo Deposit” pēc iekārtu sertificēšanas.

Mīts: SIA ”Depozīta iepakojuma operators“ uzstādītās iekārtas ir novecojušas un nav mūsdienīgas.

Latvijas depozīta iepakojuma sistēmas īstenošanai tiek izmantoti modernākie taromāti, kādi pasaulē šobrīd pieejami. Pēc SIA “Depozīta iepakojuma operators” sniegtās informācijas Tomra taromātus iespējams pielāgot citu iepakojumu veidu pieņemšanu vai arī iepakojumu pieņemšanu saplacinātā veidā, taču prasība iekārtām pieņemt nesaplacinātu iepakojumu, tā sākotnējā formā, tika izvirzīta apzināti, lai mazinātu krāpniecības risku un izslēgtu iespēju nodot vienu un to pašu iepakojumu vairākas reizes.

Uzstādītie Tomra taromāti nodrošina iespēju pievienot arī depozīta maksas ieskaitīšanu lojalitātes kartēs vai aplikācijās un ir tirgotāji, kas jau apsver šādu iespēju izmantot. Tomra piedāvājumā ietilpstošie taromāti atbalstīs arī depozīta sistēmas paplašināšanas iespējas nākotnē, ko varēs realizēt, papildinot esošās iekārtas ar jauniem moduļiem un programmatūru.

Iepriekš uzkrātā dzērienu iepakojuma nodošanas ierobežošana nav saistīta ar taromātu tehniskajām iespējām. Tieši otrādi – spēja atpazīt gan iepakojuma formu, gan vienlaikus atpazīt to pēc svara un nolasīt tā svītrkodu, liecina par augsti attīstītu tehnoloģiju pielietojumu. Visas šīs īpašības piemīt izvēlētajiem taromātiem.

Depozīta sistēma netiek finansēta no valsts budžeta. Nauda, kas tiek atgriezta taromātā vai veikalā pēc iepakojuma nodošanas, veidojas no summas, ko pircēji samaksā, iegādājoties dzērienus un iemaksājot depozīta maksu. Tāpēc sistēmā nav dota iespēja nodot dzērienu iepakojumu bez marķējuma.

Kā zināms, Latvijas Tirgotāju asociācija paudusi viedokli, ka depozīta sistēma Latvijā izskatās kā koruptīva shēma, kuru realizē globālās kompānijas bez sabiedrības uzraudzības, īstenojot savtīgas ekonomiskās intereses, ignorējot principu – piesārņotājs maksā, pārceļot savas izmaksas uz citu preču ražotājiem un palielinot atkritumu savākšanas izmaksas iedzīvotājiem. Atgādināsim, ka depozīta operatoru kontrolē 3 globālas kompānijas un tajā liegts piedalīties gan LTA (aptuveni 60 procentu tirgus), gan LPTA (aptuveni 30 procenti tirgus).