Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatā iecelts Andris Ķēniņš

2. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Andri Ķēniņu Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora amatā.
A.Ķēniņš ieguva visaugstāko vērtējumu no pretendentiem, kas bija pieteikušies Valsts kancelejas izsludinātajā konkursā uz VVD ģenerāldirektora amatu.
“Valsts vides dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu dabas resursu izmantošanu un vides kvalitātes saglabāšanu. Andra Ķēniņa līdzšinējā pieredze, zināšanas un stratēģiskais redzējums rada pārliecību, ka iestādes pārvaldība tiks profesionāli īstenota, lai sasniegtu izvirzītos mērķus,” pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
“Astoņu mēnešu garumā man ir bijis tas gods vadīt Valsts vides dienesta komandu kā ģenerāldirektora pienākumu izpildītājam, šajā laika posmā esmu detalizēti iepazinies ar procesiem, kas veiksmīgi darbojas jau šobrīd, kā arī tiem, kam tuvākajā nākotnē nepieciešami uzlabojumi. Esmu pārliecināts, ka kopā ar VVD kolēģiem mums izdosies arī turpmāk virzīt VVD darbību attīstības un digitalizācijas virzienā, pilnveidojot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un stiprinot iestādes kapacitāti,” par gaidāmo stāsta VVD ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.
A.Ķēniņš līdz šim ieņēma valsts sekretāra vietnieka amatu vides aizsardzības jautājumos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un no 2023. gada 12. augusta bija VVD ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, kā arī valdes loceklis VSIA “Vides investīciju fonds”. Pirms tam A. Ķēniņš bija biedrības “Latvijas Raidorganizāciju asociācija” izpilddirektors. Paralēli šajā laikā ieņēma arī padomes locekļa amatu VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”. No 2012. līdz 2017. gadam A. Ķēniņš bija Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sekretariāta vadītājs. Pirms tam konkursa uzvarētājs ir ieņēmis amatus, kas saistīti ar departamenta un nodaļu vadīšanu, kā arī bijis vairāku organizāciju padomes un valdes loceklis. Jaunieceltais VVD ģenerāldirektors ieguvis profesionālo maģistra grādu jurisprudencē Latvijas Universitātē.
Kā vēstīts iepriekš, pretendentu atlase norisinājās trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un skaidroja savu redzējumu par Valsts vides dienesta darbības pilnveidošanas un attīstības iespējām. Savukārt atlases trešajā kārtā tika pārbaudītas tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, pārmaiņu vadīšana, komandas vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Šajā kārtā pretendents kopumā guva ļoti labu novērtējumu.
Vēl par tēmu:
Baltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālāk