Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatā iecelts Andris Ķēniņš

2. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Andri Ķēniņu Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora amatā.
A.Ķēniņš ieguva visaugstāko vērtējumu no pretendentiem, kas bija pieteikušies Valsts kancelejas izsludinātajā konkursā uz VVD ģenerāldirektora amatu.
“Valsts vides dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu dabas resursu izmantošanu un vides kvalitātes saglabāšanu. Andra Ķēniņa līdzšinējā pieredze, zināšanas un stratēģiskais redzējums rada pārliecību, ka iestādes pārvaldība tiks profesionāli īstenota, lai sasniegtu izvirzītos mērķus,” pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
“Astoņu mēnešu garumā man ir bijis tas gods vadīt Valsts vides dienesta komandu kā ģenerāldirektora pienākumu izpildītājam, šajā laika posmā esmu detalizēti iepazinies ar procesiem, kas veiksmīgi darbojas jau šobrīd, kā arī tiem, kam tuvākajā nākotnē nepieciešami uzlabojumi. Esmu pārliecināts, ka kopā ar VVD kolēģiem mums izdosies arī turpmāk virzīt VVD darbību attīstības un digitalizācijas virzienā, pilnveidojot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un stiprinot iestādes kapacitāti,” par gaidāmo stāsta VVD ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.
A.Ķēniņš līdz šim ieņēma valsts sekretāra vietnieka amatu vides aizsardzības jautājumos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un no 2023. gada 12. augusta bija VVD ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, kā arī valdes loceklis VSIA “Vides investīciju fonds”. Pirms tam A. Ķēniņš bija biedrības “Latvijas Raidorganizāciju asociācija” izpilddirektors. Paralēli šajā laikā ieņēma arī padomes locekļa amatu VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”. No 2012. līdz 2017. gadam A. Ķēniņš bija Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sekretariāta vadītājs. Pirms tam konkursa uzvarētājs ir ieņēmis amatus, kas saistīti ar departamenta un nodaļu vadīšanu, kā arī bijis vairāku organizāciju padomes un valdes loceklis. Jaunieceltais VVD ģenerāldirektors ieguvis profesionālo maģistra grādu jurisprudencē Latvijas Universitātē.
Kā vēstīts iepriekš, pretendentu atlase norisinājās trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un skaidroja savu redzējumu par Valsts vides dienesta darbības pilnveidošanas un attīstības iespējām. Savukārt atlases trešajā kārtā tika pārbaudītas tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, pārmaiņu vadīšana, komandas vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Šajā kārtā pretendents kopumā guva ļoti labu novērtējumu.
Vēl par tēmu:
Lauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālāk