• Tweet

Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci, lai pārrunātu aktuālos jautājumus izglītības nozarē – skolu tīkla sakārtošanu un pedagogu atalgojuma palielināšanu, pāreju uz izglītību valsts valodā un augstākās izglītības reformu.

Pārrunājot ar Muižnieci jautājumu par pedagogu izvirzītajām prasībām, gatavojoties streikam š. g. septembrī, Valsts prezidents uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai jāatrod kompromiss, jo bērni nedrīkst ciest. Vienlaikus Levits norādīja, ka skolotājiem ir nepieciešams adekvāts atalgojums, sabalansētas slodzes un atbalsta mehānismi.

“Mūsdienu pedagoga darbs ir cieši saistīts ar nākamo paaudžu izglītotību, tātad Latvijas valsts un sabiedrības kvalitatīvu attīstību,” norādīja Levits, atzīmējot, ka “nākamajai Saeimai un valdībai šīs jau gadiem sasāpējušās problēmas ir jārisina prioritāri”.

Izglītības un zinātnes ministre Muižniece atzīmēja, ka pedagogu atalgojuma jautājums ir cieši saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu.

Diskutējot par skolu tīkla sakārtošanu, Valsts prezidents norādīja, ka pēc skolu tīkla reformas beidzot ir jānonāk situācijā, kurā ir optimāls skolu skaits, kas piedāvā vienādi augstu izglītības kvalitāti. Valsts prezidents un ministre arī pārrunāja pašvaldību sekmes skolu tīkla sakārtošanas procesā.

Muižniece arī informēja, kā noris pāreja uz mācībām valsts valodā, kas visām klasēm jāīsteno no 2025. gada 1. septembra. Valsts prezidents īpaši aktualizēja problēmu ar ne vien trūkstošajiem latviešu valodas skolotājiem, bet ar visu mācību priekšmetu pedagogiem kopumā, kuriem nav atbilstošas latviešu valodas prasmes. A. Muižniece norādīja, ka kopš 1999. gada spēkā ir prasība, ka skolotājiem valsts valodas prasmēm jābūt visaugstākajā līmenī. “Nekādas auklēšanās un atkāpes šajā jautājumā vairs nebūs,” stingri uzsvēra izglītības un zinātnes ministre.

Tāpat Levits un Muižniece pārrunāja aktualitātes augstākajā izglītībā – reformas gaitu, augstskolu konsolidāciju, augstskolu padomju darbu un to finansēšanas modeli.

Foto: Valsts kanceleja