• Tweet

Intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis informēja, ka jau ir sāktas praktiskas darbības valsts pārvaldes reformas sagatavošanai, kas dod pamatotas cerības, ka uzreiz pēc politiska lēmuma pieņemšanas varēs pāriet uz tās aktīvo fāzi.

Diskusijas par gaidāmajām reformām plānots sākt jau tuvāko divu nedēļu laikā un Citskovskis cer, ka šajā laikā visas puses spēs panākt vienošanos.

Kā zināms, reforma paredz trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%.

Valsts kancelejas direktors sacīja, ka ar katru ministriju notiks detalizētas sarunas, lai identificētu nodarbināto kategorijas uz kurām kadru samazināšana neattieksies. Jau ir skaidrs, ka tie ir karavīri, darbinieki valsts drošības iestādēs, piemēram, Satversmes aizsardzības birojā un Drošības policijā.

Citskovskis atzīst, ka efektivitātes problēmas ir visās ministrijās, tādējādi kadru samazinājums skars visas jomas.

„Runājot par valsts pārvaldes pakalpojumu reformu, sākotnēji tiks identificēti un pārveidoti pieci populārākie – kritiskākie pakalpojumi. Mums ir jāskatās, kā efektīvāk nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus, piedāvāsim metodiku un atbalstu, būs vairāki pilotprojekti,” pauda Citskovkis.

Kā ziņots iepriekš, Valsts kancelejas pārstāvji pirmdien prezentēja iecerētās reformas koalīcijas sēdē, kas bija pirmā politiskā līmeņa apspriede plānotajām izmaiņām. Pēc sēdes Ministru prezidents Māris Kučinski (ZZS) teica, ka Valsts kancelejas pārstāvji iecerēto valsts pārvaldes reformu apspriedīs ar koalīcijas partijām un pēc divām nedēļām par šo jautājumu turpināsies saruna.

Valsts kancelejas plāns paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%.

Tāpat reforma paredz celt algu griestus valsts pārvaldē strādājošajiem līdz 80% no privātajā sektorā maksātā atalgojuma, kā arī piedāvāts ieviest jaunu atlīdzības regulējumu valsts pārvaldē.

Valsts kanceleja arī rosina pārskatīt mazu un ļoti mazu valsts iestāžu funkcijas, galvenokārt fokusējoties uz šo iestāžu funkciju centralizēšanu.

Foto: Valsts kanceleja