Valsts oficiāli atzīst, ka ASV sankciju ieviešanas mērķis ir Lemberga politiskās ietekmes mazināšana
Situācija ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankcijām, kas piemērotas Ventspils mēram Aivaram Lembergam un ar viņu saistītajiem uzņēmumiem, pamatoti tiek uzskatīta par bezprecedenta gadījumu Latvijā.
Par Lemberga nonākšanu globālajā Magņitska sankciju sarakstā, kurā, starp citu, iekļauti ieroču tirgoņi un citi smagi noziedznieki, daudzi lauž šķēpus par sankciju patieso mērķi. Kamēr citi tajā saredz atsevišķu partiju vēlmi privatizēt Latvijas ostas un izpatikt saviem sponsoriem, daļa atzīst, ka nav īsti saprotams, kāpēc Lembergs vispār atrodas Magņitska sankciju sarakstā, ņemot vērā, ka Lembergs nav atzīts par vainīgu nedz korupcijā, nedz kādās citās noziedzīgās darbībās. Tad vai runa ir par mēģinājumiem dabūt Lembergu prom no politiskās skatuves?
To, ka ASV sankciju patiesais mērķis ir Lemberga politiskās ietekmes mazināšana, apstiprinājusi arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.
Tiek uzskatīts, un arī Lembergs pats to ir iepriekš norādījis, ka nosakot sankcijas pret Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trijām biedrībām, ASV Valsts kase ir tikusi ierauta Latvijas iekšpolitiskajās cīņās, kas saistītas ar to, ka valstī valdošā koalīcija netiek pie varas divās lielās Latvijas pašvaldībās – Rīgā un Ventspilī.
Ja Rīgā kuru katru dienu tiks ierosinātas ārkārtas vēlēšanas, tad Ventspilī pārņemt varu ir daudz grūtāk, kā rezultātā tik tiešām varētu būt tā, kā stāsta Lembergs, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sankcijas pret Lembergu ASV ierēdņiem burtiski izlūgušies.
“Jautājums – ko ASV Valsts kasē dara Latvijas valdības Tieslietu ministrijas delegācija. Viens uzdevums – iesniegt papīrus, ne dokumentus, un personīgā sarunā pārliecināt, ka Lembergs jāiekļauj sankciju sarakstā, savādāk ar viņu nekādi nevar tikt gala,” pieļāvis pats Lembergs.
Tas, ka motīvi, visticamāk, bijuši politiski, oficiāli šodien, 12. decembra, preses konferencē paziņojusi arī FKTK vadītāja Santa Purgaile. Viņa norādīja, ka šo sankciju mērķis ir Lemberga ekonomiskās un politiskās ietekmes mazināšana. Tāpēc jautājums bijis par sabalansētām darbībām, lai sasniegtu konkrētās personas izolēšanu vai atstatīšanu no finanšu pakalpojumiem.
Vai tas nozīmē, ka Latvijas koalīcija ir tik vāja un bezspēcīga pret Lembergu, ka iekšpolitikas cīņā bija jāiesaista arī ASV? Diez vai ASV vispār zina par tādu Lembergu un viņa darbībām Latvijā, kas nozīmē, ka iegalvot ASV ierēdņiem kaut ko bija ļoti viegli. Vai tik tas neliecina par falsificētu apsūdzību, kurai nav īsta pamata?
Turklāt, šī nav pirmā reize, kad Lembergu mēģināts apkarot – pret viņu savulaik uzsākti vairāk nekā 10 kriminālprocesi un visos viņš attaisnots, savukārt pašreiz Rīgas apgabaltiesā iztiesājamais kriminālprocess, kurā tiek ķidāti vairāk nekā 25 gadus seni notikumi, ilgst jau 11 gadus, kas liecina, ka diez vai tas varētu būtu ņemts par pamatu pašreizējo sankciju noteikšanai.
Jāpiekrīt, ka šis bezprecedenta gadījums, jo neviena valdība vēl nav mēģinājusi savus politiskos oponentus likvidēt tik zemiskā ceļā. Ceļā, kas ir pretrunā Satversmei un kas būtībā pārkāpj cilvēktiesības, jo kā, pamatojoties uz citas valsts dokumentu, var tikt ierobežotas tiesības brīvi pēc sava ieskata izmantot pat savu algu? Vai tik šeit netiek darīts viss ar mērķi pilnībā iznīcināt Latvijas politiķi Aivaru Lembergu? Turklāt valdības amatpersonas pat nekaunas to atzīt skaļi.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālāk
