• Tweet

Ar nelielu pārtraukumu jau turpat 30 gadus valsts kapitālsabiedrībās darbojas padomes. Darbs tajās ir labi atalgots. Padomēs iecelti arī ministriju vadošie ierēdņi un citu valsts uzņēmumu vadītāji. Viņu pamatdarbs ir citur. Evikas Siliņas valdība apņēmās to mainīt, taču pagaidām tas nav izdevies, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Būdami opozīcijā politiskie spēki – ZZS un Progresīvie – kritizēja, kā tiek pārvaldītas valsts kapitālsabiedrības. Esot jāstiprina šo uzņēmumu starptautiskā konkurence, jāmazina jebkāda veida politiskā ietekme, to pārvaldībā jāievēro labas pārvaldības principi.

Evikas Siliņas valdība apņēmās šīs lietas sakārtot un tās ierakstīja valdības deklarācijā.

Pirms gada “Nekā personīga” izpētīja, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs ieceļ pamatā vienus un tos pašus cilvēkus. Nereti arī ministriju vadošos ierēdņus un citu iestāžu vadītājus. To revīzijā norādīja arī Valsts kontrole. Tā apšaubīja, ka ierēdņi vienlīdz kvalitatīvi pagūst strādāt vairākās darba vietās vienlaikus. Valsts kontrole uzskatīja, ka tas ir veids, kā ierēdņiem palielina atalgojumam pamata darba vietā un ieteica no šādas kroplīgas prakses atteikties. Taču gada laikā nekas īpaši nav mainījies.

VARAM ministrijas kapitālsabiedrībā VAS “Elektroniskie sakari” padomē joprojām darbojas šīs pašas ministrijas valsts sekretāra vietnieki Ilze Oša un kā pagaidu loceklis arī Gatis Ozols.

“Tie, kuri pārzina šo digitālo jomu, viņi, protams, ir kompetenti, lai spētu uzraudzīt, kas notiek atbilstošās jomas kapitālsabiedrībā. Tas vērtējams, kā pozitīvs aspekts, protams, šeit var skatīt šo otru pusi, vai neveidojas interešu konflikts. Man laikam nav tāda viennozīmīga atbilde, kā būtu labāk. Tomēr katrs gadījums jāvērtē atsevišķi,” norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme (alga 7191) vienlaikus ir pagaidu padomes locekle kapitālsabiedrībā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (alga 2980).

Bet Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš uzņēmumā “Augstsprieguma tīkls” ir padomes priekšsēdētājs.

“Ir ierēdnis un “ierēdnis”. Ja mēs skatāmies Āboliņa kunga tiešām to spēju, es kā finanšu ministrs varu teikt, ka mums ir ļoti paveicies, ka mums Valsts kasē ir tik spējīgs baņķieris. Viņš tiešām to dara spoži. Un arī tad, ja mums ir vajadzīgi padomi attiecībā uz kapitālsabiedrībām, tad viņa padomi ir lietpratēja padomi. Savukārt, dažiem kungiem un dāmām es labprāt uzdotu jautājumu, kāda ir jūsu saprašana attiecībā uz kapitāla tirgu,” saka finanšu ministrs Arvils Ašredens (JV).

Uzņēmuma reģistra dati liecina, ka vairāki desmiti amatpersonu apvieno vairākus amatus dažādās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Piemēram, Imants Paeglītis, kurš nesen kopā ar pārējiem atkāpās no AS “Pasažieru vilciens” padomes, turpina darbu valsts kapitālsabiedrībā VAS “Latvijas Loto”, ir tās padomes priekšsēdētājs, un vienlaikus ieņem arī padomes locekļa amatu galvaspilsētas kapitālsabiedrībā SIA “Rīgas ūdens”.

Pēc tam, kad atkāpās ilggadējais AS “Pasažieru vilciens” vadītājs, par valdes priekšsēdētāju šajā uzņēmumā kļuvis vairākus gadus valdē strādājušais Raitis Nešpors, kuram vienlaikus jāuzrauga valdes darbs citā kapitālsabiedrībā VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

VAS “Elektronisko sakaru” padomes locekle Elita Baklāne – Ansberga nesen kļuvusi par Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieci. Bet cita šī uzņēmuma padomes locekle Tīna Kukka uzrauga arī valdes darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un ir tās padomes priekšsēdētāja.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda: “Ja mēs gribam, lai tā padome būtu ļoti stratēģiska un seko līdzi visam, kas notiek, tad labāk viena līdz divām vietām.”

NP: “Piemēram, Tīna Kukka ir padomes locekle RAKUS un arī VAS “Elektroniskie sakari”.”

Hosams Abu Meri: “Jā, es to zināju. Tas likums par tām padomēm, nezinu, kā viņi to izvērtēja, bet tas ir arī jautājums par atalgojumu, vai tas nav klāt, kas nepieciešams pie pamattdarba, bet, ja godīgi, es domāju, ka atalgojumam jābūt vienā vietā vienā iestādē.”

Pirms trim gadiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdē iecēla Ievu Jansoni Buku. Viņa šo darbu apvieno ar padomes locekļa pienākumiem telekomunikāciju uzņēmumā SIA TET.

Renārs Griškevičs ir kapitālsabiedrības VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs un vienlaikus vada padomi satiksmes ministrijas valsts uzņēmumā “Latvijas autoceļu uzturētājs”.

Aigars Ģērmanis ir padomes loceklis valsts kapitālsabiedrībā AS “Augstsprieguma tīkls” un šos pienākumus apvieno ar padomes priekšsēdētāja vietnieka darbu galvaspilsētas kapitālsabiedrībā “Rīgas meži”.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Šobrīd ir izveidojusies tāda sistēma, ka ir ļoti šaurs cilvēku loks, kas vispār var iestartēt uz šiem konkursiem. Esmu iepazinies arī ar citu ministriju šiem konkursiem. Es redzu, ka tie ir ne tikai ļoti smagnēji,bet arī ļoti dārga sistēma, kādā veidā mēs atlasām. Bet visā šajā atlases procesā es nevaru apgalvot, ka mēs nonākam pie labākajiem rezultātiem.”

NP: “Bet jūs šobrīd runājat kā opozīcija, bet esat pozīcijā jau pusgadu.”

Viktors Valainis: “Tieši tā. Bet tāpēc mazliet iepazīstam šo sistēmu, kas ir. Un es to vērtēju kritiski, kāda tā ir. Mēs veicam zināmas izmaiņas un visticamāk nāksim ar rosinājumiem.”

Valdībā tiek virzīti grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tie pēc būtības nostiprinās jau esošo situāciju un neko nemainīs.

Tas nozīmēs, ka , piemēram, Jevgēnijs Belezjaks varēs turpināt vienlaikus būt triju kapitālsabiedrību padomēs AS “Rīgas siltums”, valsts AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” un SIA “Getliņi Eko” pēc rakstiskas atļaujas saņemšanas no akcionāra.

Bet Andris Liepiņš arī turpmāk likumīgi apvienos darbu triju kapitālsabiedrību padomēs SIA “Rīgas nami”,VAS “Latvijas Dzelzceļš ” un AS “Airbaltic”, ko šogad paredzēts kotēt biržā.

Ministru prezidente  Evika Siliņa norāda: “Es domāju, ka padomēs tas darbs nav tādā ikdienas režīmā, tur jāskatās, kas tas ir par uzņēmumu. Un katrai vienai institūcijai, kas ieceļ šo amatpersonu, noteikti ir jāizvērtē.”

NP: “Andris Liepiņš ir padomē Latvijas Dzelzceļā, Airbaltic, un Rīgas namos. Jūsuprāt, pienākumus vienlaikus var kvalitatīvi izpildīt?”

Evika Siliņa: “Man grūti spriest par Andri Liepiņu, es nezināju, ka viņš ir trīs padomēs. Tas nereti tā ir, ka vieni un tie paši cilvēki ir vairākās institūcijās, es esmu runājusi ar nevalstiskajām organizācijām, darba devēja organizācijām, ka es gribētu piesaistīt vairāk starptautisku ekspertīzi. Jo jautājumos par ilgstspēju mūsu lielajos uzņēmumos mums vispār trūkst pieredzes.”

Tas vairāk ir jautājums tām nominācijas komisijām, kas ir iecēlušas Liepiņa kungu šajos konkrētajos amatos. Tas ir ar nedaudz citu specifiku, kā ikdienas valdes darbs. Kur ir nepieciešama nedaudz dziļāka ekspertīze un pilna laika koncentrēšanās uz noteiktu kompetenci. Valsts kontrolieris kritizē piedāvātos likuma grozījumus par amatu savienošanu un izmaiņas sauc par kosmētiskām,” norāda satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie).

“Pēc būtības šī situācija nav mainījusies, šis piedāvājums lielā mērā ļoti minimāli atšķiras no pašreiz spēkā esošā. Līdz ar to, mūsu ieskatā pilnīgi noteikti mūsu identificētā problēma netiek risināta. Un mēs sagaidām nopietnu diskusiju ne tikai valdībā, bet arī Saeimas komisijās,” norāda Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Kaut kapitālsabiedrību padomes locekļiem tas nav pilna laika darbs, viņi ieceļ un atceļ valdi, atbild par uzņēmuma attīstību. Tā nedrīkstētu būt, ka neviens nevērtē pašas padomes darbu un tās locekļi, atkāpjoties no vienas padomes, var turpināt darbu citā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībā, saka valsts galvenais revidents. Arī ierēdniecības klātbūtne kapitālsabiedrībās bija jāmazina straujāk.

Ministriju vadošajām amatpersonām algas no 2022.gadā ir augušas pat par 50 līdz 100 procentiem, un piepelnīšanos ar darbu valsts uzņēmumu padomēs vairs nevar attaisnot ar konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu.

“Vai šādi mēs nedegradējam to ideju, to domu, kāpēc vispār valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās tika izveidotas padomes, kuru mērķis ir stratēģiski skatīties līdzi kapitālsabiedrību darbību, nodrošināt valsts vai pašvaldības kā īpašnieka interešu pārstāvniecību un nodrošināt šajās kapitālsabiedrībās labu pārvaldību,” saka Korčagins.

Šogad Valsts kontrole iecerējusi revīziju par atlīdzības reformu valsts pārvaldē, un vai tā ir sasniegusi savus mērķus.

Foto: Valsts kanceleja