Valsts intereses pieprasa jaunu papīrmalkas pārstrādes rūpnīcu jau šodien
Meži ir vieni no mūsu zemes lielākajām bagātībām un vērtīgākajiem dabas resursiem. Šobrīd meži klāj vairāk kā 50% Latvijas teritorijas, un arvien vairāk no sabiedrības puses tiek pievērsta uzmanība tam, lai meži tiktu ilgtspējīgi un produktīvi apsaimniekoti. Lai arī meža eksportētās produkcijas rādītāji ir ievērības cienīgi, ņemot vērā mūsu valsts platību, nedrīkst aizmirst, ka no prasmes ilgtspējīgi apsaimniekot šos resursus ir atkarīgs tas, cik lielu labumu mēs spēsim iegūt no meža.
Novembra beigās Zemkopības ministrija ikvienu interesentu aicināja piedalīties tās organizētajā Meža nozares konferencē 2020, kurā piedalījās liela daļa meža īpašnieku, apsaimniekotāju, mežsaimniecības uzņēmēju un nozarē nodarbināto. Šajā konferencē tika runāts par gaidāmo Eiropas Savienības atbalstu mežsaimniecībai, kā ietvaros nopietni tika apsvērts viedoklis, ka Latvijā nepieciešama sava papīrmalkas pārstrādes rūpnīca.
Mēs visi zinām, ka Latvija jau gadiem ilgi ir bijusi papīrmalkas izejvielu valsts, proti, līdz ar to, ka mūsu valstī nav papīrmalkas pārstrādes rūpnīcas, to Latvijā uz vietas nepārstrādā. Taču tā ir ļoti vērtīga izejviela visā pasaulē – papīrmalka kopā ar naftu un pārtiku ir starp vissvarīgākajām precēm pasaules tirdzniecībā. Šobrīd uzņēmumi Latvijā papīrmalku eksportē uz ārvalstīs esošajām rūpnīcām Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Lielbritānijā u.c.
Savā ziņā tas nozīmē, ka esam sasaistīti un atkarīgi no Skandināvijas un citu Eiropas valstu uzņēmēju diktētajām cenām, ražošanas jaudām un noslodzēm, kaut gan pašiem savs papīrmalkas pārstrādes uzņēmums nozīmētu, ka papīrmalku mēs varētu pārstrādāt par augstvērtīgāku produktu.
Vienlaikus jāatzīmē, ka papīrmalkas eksporta tirgus ir ļoti nestabils un dažkārt ārzemju uzņēmēji papīrmalku iepērk salīdzinoši nelielās partijās. Piemēram, š.g. novembrī salīdzinoši slikta situācija Latvijas tirgū bija ar skujkoku papīrmalku un apses papīrmalku.
Kamēr, piemēram, Zviedrijā ir plašs celulozes un papīra rūpniecības tīkls, Latvijā par papīrmalkas pārstrādes rūpnīcu līdz šim ir uzvirmojušas tikai runas, taču Meža nozares konferencē pārrunātais dod reālas cerības, ka Latvija varētu izveidot pirmo šāda veida rūpnīcu Baltijā.
Šāda tipa rūpnīcas izveide Latvijai dos ne tikai jaunas darbavietas un lielākus nodokļu ieņēmumus, kas rezultēsies tautsaimniecības izaugsmē, bet arī priekšrocības konkurencē ar mūsu kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu, kur šāda tipa rūpnīcu nav. Tas dotu iespēju Latvijai beidzot pacīnīties par investīcijām un tirdzniecības plūsmām.
Būtiski ir tas, ka jauna rūpnīca sniegtu iespēju mums pašiem šeit uz vietas, ražot augstas kvalitātes produkciju, ņemot vērā, ka papīrmalka līdz šim ir bijusi tikai eksporta prece.
SIA STIGA RM, kas šovasar informēja valdību par augstas gatavības projektu ES piešķirtā Covid-19 krīzes pārvarēšanas finansējuma ietvaros – koksnes pārstrādes rūpnīcu Engures novadā, vēlas paziņot, ka esam gatavi uz laiku atlikt savu projektu, jo uzskatām, ka valsts interesēm jābūt prioritārām un valsts projekts jāvirza pirmais. Turklāt laba zīme ir tas, ka šo valsts iniciēto projektu atbalsta arī lielākā daļa meža un kokapstrādes nozares pārstāvju. Savā veidā šī ir iespēja mežsaimniecībai beidzot kļūt neatkarīgai, un tas būtu liels ieguvums visai nozarei.
Mēs nepārtraukti dzirdam runas par nepieciešamību uzlabot Latvijas konkurētspēju, ražot preces ar augstu pievienoto vērtību, strādāt pie ekonomikas stabilitātes un izaugsmes. Pašiem sava papīrmalkas pārstrādes rūpnīca un pēc iespējas īsākā laika periodā – tas ir atbildīgs veids, kā parūpēties par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un meža nākotnes vērtības pieaugumu.
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta mangāna rūdas iekļaušanu sankcionēto preču sarakstā
Saeima trešdien, 27. martā, atbalstīja lēmuma projektu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Deputāti tajā...
Lasīt tālākLDDK ģenerāldirektors: Jāmazina ieradums ņemt darbnespējas lapas
Jāmazina darbinieku ieradums ņemt slimības lapas, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kā...
Lasīt tālākNo 1. aprīļa reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesti jauni biļešu veidi un tarifi
No šī gada 1. aprīļa pakāpeniski stāsies spēkā jaunā reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēma. Turpmāk, pārvietojoties zonu ietvaros, vilcienu biļešu cena sastāvēs...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Jānosaka maksimālais tarifs braucienam ar taksometru no lidostas
Lai novērstu pasažieru apkrāpšanu gadījumos, kad negodprātīgi taksometru pakalpojumu sniedzēji pieprasa nesamērīgi augstu maksu, plānots noteikt maksimālo tarifu braucienam ar taksometru...
Lasīt tālākĀbrama: Siltumapgādes tarifam jābūt zemākam un prognozējamam
“Šī brīža tarifi neatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas. Siltumapgādes tarifiem ir jābūt zemākiem un iedzīvotājiem jābūt iespējai savlaicīgi prognozēt izmaksas nākamajā...
Lasīt tālākEksperti: Iedzīvotājus no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskā situācija un neskaidrība par nākotni
Pie zemās aktivitātes mājokļa tirgū vainojamas ne tikai augstās EURIBOR likmes, bet arī nepietiekami ienākumi un ekonomiskā situācija, liecina ekspertu novērojumi. “Mājokļu attīstītāji...
Lasīt tālākPVD dzīvnieku audzētavā “Lieldeviņzare” izņem suņus
Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem un ilgstošu konstatēto pārkāpumu nenovēršanu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no dzīvnieku audzētavas “Lieldeviņzare” Bauskas...
Lasīt tālākSaeimas komisija pauž atbalstu samazinātajai 12% PVN likmei sabiedriskajā ēdināšanā
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti otrdien, 19. martā, apspriežot ēnu ekonomikas situāciju sabiedriskās ēdināšanas jomā,...
Lasīt tālākLOSP valdes priekšsēdētājs: Polijas izcelsmes gurķi, iespējams, nāk no Krievijas
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem...
Lasīt tālāk“airBaltic” lidmašīnas 40% reisu apkalpo citu aviokompāniju pasažierus
Šogad nacionālajai aviosabiedrībai “airBaltic” jāatrod 300 miljoni eiro, lai atmaksātu iepriekš aizņemto naudu un turpinātu iepirkt jaunas lidmašīnas. Taču pēdējā gada laikā tikai...
Lasīt tālāk