• Tweet

Nospraužot Latvijai neizpildāmus klimata mērķus un ierobežojot lēta autotransporta pieejamību sabiedrībai, valdība ne tikai pildīs Krievijas gāzes lobija, autodīleru un kreditoru pasūtījumu par autoparka piespiedu atjaunošanu, bet formāli – arī pašas doto solījumu atbrīvoties no OIK maksājuma elektrības rēķinos. Tā segšanai no iedzīvotājiem jāsavāc aptuveni 150 miljoni gadā, tostarp apliekot ar netaisnīgiem nodokļiem auto.

Nu jau tie ir trīs dokumenti, kas jāskata autonodokļu skandāla kopsakarā. Pirmie divi, pateicoties Neatkarīgās celtajai trauksmei, ir medijos un sabiedrībā plaši apspriesti: Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam un rīkojuma projekts Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa rīkojumā Nr. 202 «Par alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.-2020. gadam». Pirmais ir stratēģisks tapšanas stadijā esošs dokuments, kam nemitīgi parādās atjaunotas versijas, un kārtējā gaidāma jaunnedēļ. Tas legalizē nodokļu celšanu līdz tādam līmenim, lai esošā fosilā transporta lietošana kļūtu iedzīvotājiem finansiāli pārāk apgrūtinoša. Otrs dokuments satur vēl citus risinājumus fosilā transporta būtiskai ierobežošanai – aizliegumu lietot noteiktās nozarēs, aizliegumu kreditēt un pagaidām arī – aizliegumu importēt lietotus auto. Neatkarīgā ir saņēmusi pārmetumus par situācijas dramatizēšanu, jo nekur taču neesot rakstīti skaitļi, par cik tieši tiks sadārdzināta fosilo automašīnu lietošana. Patiešām, detalizētus un sabiedrībai saprotamus aprēķinus ministrijas patur noslēpumā. Ir precīzi zināms, cik miljonus tonnu CO2 izmešu turpmākajos gados būs atļauts saražot, bet ne tas, par cik vienībām plānots samazināt fosilo automašīnu skaitu un cik naudas plānots iekasēt valsts budžetā, palielinot divus un no jauna ieviešot vēl trešo nodokli. Taču priekšstatu par valdībai nepieciešamo naudas apjomu var gūt trešajā dokumentā, un atslēgas vārds tajā ir OIK: informatīvais ziņojums Par risinājumiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām.

Piesārņotājs maksās shēmotājiem

Īsais skaidrojums automašīnu CO2 un OIK saistībai ir šāds. Valdība sabiedrībai apsolījusi atcelt nodokli par zaļās enerģijas ražošanu, taču juridisku apsvērumu dēļ tā nevar vienkārši atteikties no koģenerācijas biznesmeņu apdāvināšanas. Tādēļ nauda šim mērķim jāiegūst no citiem avotiem. Un izvēle krīt arī uz automašīnām. Par to jau vasarā, kad valdība apstiprināja OIK ziņojumu, brīdināja opozīcijas deputāts Ivars Zariņš. OIK lietās viņš iedziļinājies, iespējams, pat labāk nekā paši šīs blēdīgās shēmas ieviesēji: «Tagad OIK aizstāšanai nepieciešamo summu tiek piedāvāts segt no maksājumiem valsts budžetā, kuri būs jāveic visiem tiem, kuri ar savu darbību rada CO2 piesārņojumu – tās ir ražojošās nozares, tas ir transports, visi tie, kuri izmantos fosilos energoresursus. Ziņojumā tiek lēsts, ka sākotnēji nepieciešami būtu vismaz 150 miljoni eiro gadā.»

Neatkarīgā iepazinās ar dokumentu, un patiešām – šāds skaitlis tur ir atrodams: «Mērķtiecīgi novirzot AS «Latvenergo» dividendes un ieviešot un īstenojot «piesārņotājs maksā» principu, kas pats par sevi veicinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu, būtu iespējams rast finansējumu valsts budžetā, ko varētu novirzīt atjaunojamās enerģijas un efektīvas koģenerācijas atbalstam. Tādējādi ar 2021. gadu OIK mehānisma izmaksas tiktu segtas no papildus gūtajiem valsts budžeta ieņēmumiem. Paredzams, ka šādas izmaksas nepārsniegtu 150-155 milj. euro 2021. gadā (..)»

Ekonomikas ministrija Neatkarīgajai skaidro, ka lielākā daļu atbalsta tiks segta no Latvenergo dividendēm, bet uz ko tad attieksies princips piesārņotājs maksā, pagaidām neesot zināms: «Šobrīd atbildīgās ministrijas vēl nav uzsākušas darbu pie vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes 2021.-2023. gadam, tādējādi nav iespējams sniegt atbildi par to, vai un uz kādām tautsaimniecības vai sabiedrības grupām attiektos šāds princips.»

Projektiņš uz pieciem miljardiem

Taču par principu piesārņotājs maksā ir runāts arī topošajā Klimata plānā, kas tieši attiecas uz transportu. Primitīvi sadalot obligātā iepirkuma finansēšanai nepieciešamo summu uz Latvijas autoparku – 808 tūkstošiem braucamrīku -, no katra transportlīdzekļa papildus jau esošajiem nodokļiem un nodevām vidēji būtu jāiekasē vēl ap 190 eiro gadā.

Jau šī būtu ļoti liela cena par mobilitāti. Bet plāni par radikālu autoparka nomaiņu un padsmitgadīgu automašīnu aizstāšanu ar svaigām elektromašīnām vai jauniem Krievijas gāzes darbinātiem dzinējiem auto padarītu par nepanesamu slogu absolūtam vairākumam sabiedrības. Tad mašīna patiešām kļūs par bagātnieku privilēģiju un jo sevišķi smagi ietekmētu lauku cilvēku mobilitāti. Tā kā oficiālu aprēķinu trūkst, nākas rēķināt pašiem.

Tā darījis arī Madonas domnieks Andrejs Ceļapīters – neesot jābūt gaišreģim, lai, analizējot esošo vieglo autoparku ar tā vidējo vecumu 12,83 gadi, saprastu, ka tuvāko 10 gadu laikā mums būs jāiegādājas apmēram 500 tūkstoši jaunu un mazlietotu automašīnu. Turklāt no 2025. gada tikai elektro vai citas enerģijas darbināmas mašīnas. Tas nozīmē, ka jāpērk būs par 10-15 tūkstošiem eiro dārgākas mašīnas, nekā pērkam un varam atļauties pašlaik: «Sareizinām skaitļus, un kalkulators rāda, ka 10 gados mums neplānoti nāksies šķirties no 5-7,5 miljardiem eiro gan no personīgā, gan kopējā valsts budžeta maciņa.» Un, pēc Ceļapītera domām, tas tikai tāpēc, ka grasāmies kopēt bagāto valstu atbalstu viņu autobūves industrijai. Ar to starpību, ka paši mašīnas neražojam, bet tikai maksājam par tām. Tāpat kā salīdzinājumā ar industriāli attīstītām valstīm faktiski neražojam CO2, bet esam apņēmušies to būtiski samazināt, uzkraujot sev nesamērīgus pienākumus un nepaceļamu slogu.

Klimata plāns tiek pārrakstīts

Šobrīd sabiedriskajā apspriešanā nonākuši visdažādākie ierosinājumi klimata mērķu sasniegšanai, tostarp visradikālākie. Precīzu aprēķinu par to ietekmi nav vai ticamāk – tiek slēpti. Un nav brīnums, ka sabiedrības pretreakcija ir tik asa. Politiķi no tās nobijušies, publiskās diskusijās vaino ierēdņus, lai gan ierēdņi tikai izpilda politiķu dotus uzdevumus. Satiksmes ministrija tagad pārraksta projektu valdības rīkojumu par grozījumiem Alternatīvo degvielu attīstības plānā. Un izrādās, ka savu dokumentu pārraksta arī Ekonomikas ministrija. Drīzumā nāks klajā ar Nacionālā enerģētikas un klimata plāna jauno versiju. Neatkarīgajai tas kļuva zināms, jo sākām interesēties par stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu klimata plānam, ko ministrija ārpakalpojumā uzticējusi firmai Enviroprojekts. Tās pārstāvis Valdis Felsbergs informēja, ka «vides novērtējuma projektā nav analizēts plāna precizētais mērķa scenārijs (..) Precizētais plāns gaidāms nākamnedēļ». Jācer, ka šis precizējums ietvers sevī premjera pārstāvētās partijas solījumu izvākt no plāna pašlaik tajā iekodēto automašīnu nodokļu kāpumu.

Ekonomikas ministrija grozījumu saturu pagaidām nekomentē:

«Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam projekts šobrīd ir izstrādes stadijā, tas joprojām tiek diskutēts ar dažādām sabiedrības grupām.» Pēc tā ietekmes uz vidi apspriešanas plāna projekts vēl tiks precizēts. Tātad sabiedrībai joprojām ir iespējas pateikt, ka tai nepieciešama finansiāli pieejama un efektīva mobilitāte, ko, tēlaini izsakoties, spēj nodrošināt vienīgi gadus desmit vecs iekšdedzes dzinējs.