• Tweet

Novērtējot jauno, īpaši infekciozo, vīrusa paveidu izplatīšanās draudus Latvijā, Ministru kabinets 9. marta ārkārtas sēdē konceptuāli vienojās uz trīs nedēļām jeb līdz Lieldienām pastiprināt drošības standartus vairākās jomās, to skaitā darba vidē. Valdība šādu vienošanos panākusi, uzklausot Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas, zinātnieku un nozaru ekspertu sagatavoto izvērtējumu par iespējamiem Covid-19 izplatības scenārijiem un līdzšinējo drošības pasākumu devumu saslimstības ierobežošanai, kā arī ietekmi uz ekonomiku.

Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa sadarbībā ar zinātniekiem un nozaru ekspertiem rūpīgi izvērtēja, kā izmaiņas drošības pasākumos un ierobežojumos ietekmētu Covid-19 izplatību Latvijas sabiedrībā un kāda būtu sekas attiecībā uz ekonomiku. Darba grupa secināja, ka ierobežojumu mīkstināšana vai nemainīšana pavērtu iespēju daudz augstākai saslimstībai, līdz ar to arī hospitalizācijai un cilvēku mirstībai. Tādēļ diskusijām Ministru kabinetā tika piedāvāti divi rīcības virzieni, kā turpināt saglabāt saslimstības lejupejošo tendenci.

Valdība konceptuāli izšķīrās krietni pastiprināt drošības prasības sadzīves jomās, kurās eksperti ir konstatējuši augstāko risku inficēties – darba vidē, pārvietojoties un ceļojot. Vienlaikus jāuzlabo arī Covid-19 inficēto un kontaktpersonu kontrole, jākoncentrē testēšana riska jomās un jāveicina lietotnes “Apturi Covid” izmantošana.

Primāri nepieciešams būtiski paplašināt attālinātā darba pieeju gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Savukārt tajās darbavietās, kur objektīvi ir nepieciešams strādāt klātienē, jāievieš drošības protokoli, kuros ir paredzēti epidemioloģiskās drošības pasākumi, klātienes darba organizācija un atbildīgais.

Paredzēts arī tiekties uz mazāk piepildītu sabiedrisko transportu, ņemot vērā dažādu Latvijas reģionu specifiku. To plānots panākt ar dažādiem paņēmieniem – palielināt reisu skaitu, samazināt biļešu atlaižu izmantošanu, samazināt vai atcelt maksu par pašvaldību autostāvvietām, kā arī veicināt pārvietošanos ar kājām vai velosipēdu.

Lai samazinātu iespēju Covid-19 vīrusu ievest Latvijā, Ministru kabinets vienojās, ka ir nepieciešams turpināt ierobežot ceļošanu nebūtisku iemeslu dēļ, uzlabot kontroli par ieceļotāju Covid-19 testu rezultātiem, apmeklētajām valstīm un pašizolācijas ievērošanu.

Valdība apstiprināja arī, ka jāuztur plaša testēšana un jāveic arī pūļa skrīnings atsevišķās cilvēku grupās, kur tiek atklāti riski. Tāpat jāstiprina ar Covid-19 inficēto cilvēku un kontaktpersonu kontrole, arī plašāk izmantojot lietotni “Apturi Covid”.

Ministru kabinets Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai uzdeva līdz ceturtdienai, 11. martam, izstrādāt jau detalizētāk valdības atbalstīto rīcības virzienu, paredzot arī veidu, kā izglītības iestādes var turpināt darbu klātienē pašvaldībās ar zemāku saslimstības līmeni, atļaujot noteiktu skaitu nodarbību rīkot ārtelpā.

Līdz nākamajai nedēļai darba grupai jādefinē rādītāji, kādus sasniedzot, būtu iespējams pārvērtēt ierobežojumus un pakāpeniski tos samazināt. Tāpat jāizstrādā arī kritēriji, kā rīkoties gadījumā, ja sāksies straujš Covid-19 izplatības kāpums un nāksies reaģēt ar ļoti stingriem ierobežojumiem. Tādā gadījumā attiecīgs risinājums paredzētu, ka klātienē strādā tikai kritiski nozīmīgu pakalpojumu sniedzēji un ražošanas uzņēmumu darbinieki, izņemot tos, kuri var pienākumus veikt attālināti. Tāpat varētu tikt ieviesti pārvietošanās ierobežojumi, nosakot atsevišķus iemeslus, kāpēc cilvēki drīkst doties ārpus mājsaimniecības. Veselības aprūpes sistēma tad sniegtu tikai neatliekamus veselības pakalpojumus.

Valdības diskusija notika, ņemot vērā, ka inficēšanās ar Covid-19 turpina lēni samazināties. Vidēji dienā tiek atklāti 592 jauni inficēšanās gadījumi, kas ir aptuveni 5% no visiem testētajiem. Jaunais Covid-19 paveids tiek atklāts vairāk nekā desmitajai daļai inficēto. 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 cilvēku ir samazinājies līdz 461,9 gadījumiem. Lai gan situācija pamazām uzlabojas visā Latvijā, tiek novērots inficēšanās pieaugums bērnu vidū.

Tāpat saskaņā ar valdības doto uzdevumu līdz 2021. gada beigām Valsts kanceleja kopā ar nozaru ministrijām plāno paplašināt Covid-19 komunikācijā izmantoto instrumentu klāstu, tos elastīgi pielāgojot aktuālajai situācijai, pieņemtajiem lēmumiem un kopīgajam mērķim – saslimstības mazināšanai līdz kolektīvās imunitātes sasniegšanas brīdim.

Sadarbībā ar visām nozarēm galvenais akcents tiks likts uz komunikācijas aktivitātēm, kas sekmēs epidemioloģiski drošu iedzīvotāju rīcību un veicinās emocionālā un sociālekonomiskā stāvokļa jautājumu risināšanu. Komunikācijas iniciatīvas plānots fokusēt uz vidēm, kur, saskaņā ar epidemiologu analīzi, notiek visplašākā inficēšanās un vīrusa izplatība, kā arī mazākumtautību valodās runājošo iedzīvotāju grupās.

Visplašākais kampaņu un iniciatīvu bloks tiek plānots epidemioloģiski drošu uzvedības modeļu komunikācijai ar dažādu instrumentu, tajā skaitā – ar sociālā dizaina jeb vides dizaina komunikācijas risinājumu izstrādes un ieviešanas palīdzību. Procesu aktualitāte un realizācija tiks sinhronizēta ar vakcinācijas procesa gaitu – piešķirtais finansējums tiks pielietots tikai tādā gadījumā, ja šīm iniciatīvām būs pamatota, faktos balstīta nepieciešamība.

Foto: Valsts kanceleja