Valdība cels nodokļus – spriedīs par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli
Tikko rasts risinājums ieilgušajai veselības aprūpes finansēšanas problēmai, kā tiek runāts arī par iespēju būtiski pārskatīt nodokļu reformu, ieviešot progresīvo ienākuma nodokli.
Pēc ilgām un sarežģītām diskusijām, valdību veidojošās partijas ceturtdien beidzot izlēmušas par finansējuma avotu veselības aprūpei – papildu naudu plānots iegūt, par vienu procentpunktu palielinot sociālo nodokli. Pusi no tā maksās darba devējs, un pusi – darba ņēmējs.
Pašlaik obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas likme, ko maksā darba devējs, ir 23,59%, bet darba ņēmēja likme ir 10,5%. Valdības veidojošās partijas lēmušas par vienu procentpunktu palielināt sociālo nodokli, kas ļaus iegūt 70 – 80 miljonus eiro. Lai izvestu veselības aprūpes nozari no krīzes, nepieciešami 200 miljoni eiro, un vēl aptuveni 120 miljonus eiro plānots iegūt uz budžeta deficīta rēķina.
Līdz galam neatrisināts palicis jautājums, kā jaunizveidotajā veselības apdrošināšanas sistēmā iesaistīt visus strādājošos. Tiek klāstīts, ka tiem, kas nemaksā sociālo nodokli, būs iespēja saņemt valsts veselības apdrošināšanu, maksājot kādu fiksēto summu, par kuras apmēru gan pašlaik vēl nav spriests. Šī maksa varētu būt 4 – 5 eiro mēnesī iepriekš pieminēto 20 eiro vietā. No šiem maksājumiem valdība cer iegūt vēl aptuveni 20 miljonus.
Budžeta deficīta neaiztikšana gan nozīmē, ka reformu paredzēts pārveidot- šobrīd nākamais karstākais jautājums ir progresīvās ienākumu nodokļu likmes noteikšana.
Sākotnējais piedāvājums paredzēja, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 23 līdz 20% tiks samazināts teju visām algu grupām, taču šobrīd politiķi to sliecas atbalstīt mazajām algām, kamēr vidējiem ienākumiem likme varētu nemainīties.
“Bez koalīcijas vienbalsīga atbalsta reformu likumprojektu netiks virzīt uz priekšu. Līdz ar to, ja pret kādu no piedāvājumiem kāds no koalīcijas partneriem iebilst, tas netiks virzīts uz Saeimu,” atgādināja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Attiecībā uz IIN progresivitāti koalīcijas partneri vēl sagaida Finanšu ministrijas aprēķinus, lai turpinātu diskusijas.
Balstoties uz pašreizējo Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas novērtējumu, vidējā termiņā darba samaksas pieaugums pārsniegs 5%. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ar pozitīvu ietekmi uz privāto patēriņu vidējā termiņā samazinās arī uzņēmumu izmaksas, palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes iespējas. Tāpat arī darbaspēka izmaksu samazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu līdzekļus.
Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no pašreizējiem 380 uz 430 eiro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo ienākumu nevienlīdzību.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālākŽurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā
Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...
Lasīt tālākMartā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālāk