LBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas apmaksas apmēru un dienu skaitu, kas Latvijas darba devējus padarot nekonkurētspējīgus Baltijas valstu vidū.
Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadome (KITSA) notiek 30. aprīlī, plkst. 08:30-09:30, Ekonomikas ministrijā.
Ja vērtējam slimības pabalstu īpatsvaru pret IKP, tad Latvijā šis rādītājs ir viens no pašiem zemākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Tomēr darba devēji uzstājīgi rosina samazināt darbiniekiem slimības lapu dienu skaitu un apmēru, un arī ministriju piedāvājums rosina samazināt slimības dienu kompensāciju, tiesa, pieticīgākā apjomā. Visas pārmaiņas tiek virzītas uz darbinieku sociālo garantiju rēķina, pie tam, nesamazinot sociālās apdrošināšanas likmi.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien diskusijai piedāvās divus modeļus, kurus īstenojot, darbinieka sociālās garantijas faktiski nesamazinās. Arodbiedrības varētu diskutēt par šiem priekšlikumiem, ja par tiem vienotos visi sociālie partneri.
Atgādināsim, ka pašlaik 1. darba nespējas diena netiek apmaksāta, no 2. līdz 9. darba nespējas dienai (ieskaitot, A lapa) šos izdevumus apmaksā darba devējs, no 10. dienas – valsts (B lapa).
Pirmajā modelī LBAS piedāvā apmainīt vietām valsts un darba devēju apmaksātās dienas, proti, A lapas 2. un 3. darba nespējas dienu pārņem valsts (80% par katru dienu), kas uzlabotu pārraudzības un kontroles iespējas. Darba devējam A lapa sākas no 4. dienas, respektīvi, darba devējs sāk maksāt no 4. dienas. Toties pēc tam darba devējs maksā par B lapas 10. un 11. dienu (80% par katru dienu). Šāds arodbiedrību piedāvājums ir radies darba devēju sūdzību dēļ, ka, paņemot darba nespējas lapu uz īsu termiņu, tieši šīs dienas daži darbinieki izmantojot negodprātīgi.
Otrs LBAS piedāvātais modelis paredz tādu pat darba nespējas dienu apmaksas principu, kāds ir pašlaik, izņemot 9. dienu, kuru pārņemtu valsts sociālais budžets. Darbinieks saglabā slimības dienu apmēru un skaitu pilnā apjomā. Taču nedaudz noplok sociālā budžeta finanšu līdzekļi, – lai kompensētu šos zaudējumus sociālajā apdrošināšanā vecāku apdrošināšanas likme 1,16% apmērā tiktu ar obligātu ikgadēju indeksāciju novirzīta pamatbudžetā. Tā tas jau sen ir Igaunijā un Lietuvā, un kā iespējamais variants diskutēts koalīcijas darba grupā ar sociālajiem partneriem. Šie aprēķini ir veikti pie vidējās darba samaksas 2023. gadā 1537.00 eiro, pie 21 darba dienas mēnesī.
Turklāt, LBAS veiktie aprēķini liecina, ka darba devēju virzītās izmaiņas darba nespējas lapu apmaksā varētu summāri radīt zaudējumus 73, 4 miljonus eiro valstij un pašvaldībām, un konkrēti nodokļu jomā: valsts sociālajā budžetā (49,4 milj. VSAOI) un pamata budžetā (6 milj. IIN ), kā arī pašvaldību (IIN 18 milj.) budžetā, kā arī vēl papildu izmaksas (sociālais budžets) par 9. dienu (18,2 milj.).
Vēl par tēmu:
Norse Atlantic Airways Latvijā izveido operāciju vadības centru; ilgtermiņa plāns uzsākt lidojumus maršrutā Rīga–Ņujorka
Šodien, 10. februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, Norse Atlantic Airways dibinātājs...
Lasīt tālāk2024. gadā saražotā piena produkcija palielinājās par 6,1%
2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai* palielinājās par 9,3 tūkstošiem tonnu jeb 6,1%, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākOstu pārvaldības reforma – depolitizēta pārvaldība, samazināts birokrātiskais slogs, veicināta industriālā attīstība
Satiksmes ministrija (SM) starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas,...
Lasīt tālākairBaltic Kanādā atklāj 50. Airbus A220-300 lidmašīnu ar īpašu krāsojumu
Latvijas lidsabiedrība airBaltic Mirabelā, Kanādā kopā ar lidmašīnu ražotāju Airbus atklāja 50. Airbus A220-300 lidmašīnu. Pirmo reizi klātienē tika prezentēta airBaltic 50. A220-300...
Lasīt tālākPārtikas un veterinārais dienests veikalos konstatē viltotu medu
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2024. gada nogalē veikalos noņēma vairākus medus paraugus, pamatojoties uz aizdomām, ka tiek tirgots viltots medus. Laboratorijā Igaunijā veiktās DNS...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecībā pagājušajā decembrī pēc pārtraukuma atgriezusies izaugsme
Apstrādes rūpniecībā 2024. gada decembrī (pēc 11 mēnešu pārtraukuma) atsākusies izaugsme 3,2% apmērā pret 2023. gada decembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākLatvija kā pirmā valsts pasaulē uzsāk brīvprātīgu elektronisko cigarešu depozīta sistēmas ieviešanu
30. janvārī Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ir parakstījis memorandu ar Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Bezdūmu nozares asociāciju par brīvprātīgas...
Lasīt tālākAizvadītajā gadā mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums
2024. gadā situāciju mazumtirdzniecības nozarē lielā mērā ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums. Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam un pircēju aktivitātei, mazumtirdzniecības...
Lasīt tālākSievietes divkārt vairāk nekā vīrieši norāda uz biežu aizskarošu attieksmi darba vietā
Pakalpojumu nozares darbinieku aptauja atklāj, ka vairāk nekā puse aptaujāto pārdevēju, viesmīļu un citu pakalpojumu sniedzēju Latvijā saskaras ar dažāda veida nepieņemamu attieksmi no...
Lasīt tālākKiberuzbrukumu skaits turpina pieaugt, daži ilgst līdz pat nedēļai
Latvijā turpina pieaugt kiberdrošības riski – salīdzinot ar 2023. gadu, DDoS [1] uzbrukumu skaits ir palielinājies par 5%, 2024. gadā reģistrējot 1372 uzbrukumus, kas lielāki par 1 Gbps....
Lasīt tālāk