Valainis: Ar kovidu valdība izgāzās un arī ar budžetu tā izgāzīsies

Nākamā gada budžets būs tikpat slikts kā kovida pārvaldība, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).
“Ja skatās, kā nauda sadalīta starp Rīgu, Pierīgu un pārējo Latviju, tad proporcija ir šāda – 84% Rīgā un 16% reģionos. Bet pacientu skaits ir aptuveni puse uz pusi – Rīgā un reģionos. Tāpēc nācām ar priekšlikumu nodrošināt lielākas budžeta investīcijas reģioniem, jo pašlaik mērķtiecīgi tiek darīts viss iespējamais, lai samazinātu pakalpojumu kvalitātes līmeni, lai nākotnē reģionālās slimnīcas varētu taisīt ciet. Un tas ir koalīcijas sapnis. Ne velti esam dzirdējuši, ka premjerministrs un veselības ministrs runā par to, ka tiek turpināta slimnīcu reorganizācija, kas ietver arī slimnīcu slēgšanu. Budžeta ciparos tas ļoti skaidri atspoguļojas. Viņi arī noraidīja Daugavpils – vienīgās onkoloģiskās slimnīcas Latgalē un Vidzemē – finansējumu iekārtu detaļu nomaiņai, bet atbalstīja stāvlaukuma izveidi pie kapiem. Tas parāda koalīcijas uztveri par veselības aprūpi. Disproporcija ir šokējoša. Savulaik, kad ZZS bija valdībā, ļoti nopietni piegājām šim jautājumam, kā plānot investīcijas reģionālajās slimnīcās. Un tajā laikā kaut kas arī tur notika. Tagad ir milzīga pauze, redzam, ka domā tikai par centrālajām slimnīcām. Tās neapšaubāmi ir svarīgas, bet reģioni tiek atstāti novārtā un vēl pastāvīgi draud tiem, ka var aizvērt,” sacīja Valainis.
Pēc viņa teiktā, ja deputāti izvēlas risināt jautājumus ar deputātu kvotu palīdzību, zūd uzmanība nopietniem jautājumiem un debates notiek par kvotām: “Un tas ir šis ļaunums, kas noticis ar šo budžetu. Arī mēs esam atbalstījuši daudzas, bet tas nozīmē, ka valdība nav padarījusi savu darbu, jo visas šīs kvotas bija jāiekļauj pamatbudžetā.”
Tāpat viņš piebilda, politiskās prioritātes atspoguļojas jau pašas valdības darbā: “Piemēram, kad Bergmanis bija aizsardzības ministrs, daudz kas bija iekļauts budžetā, tagad tā nav. Vai Pabrika kungam zemessargi vairs nav svarīgi?”
“Strādājot attālināti, koalīcija iešāvusi sev kājā, jo, slāpējot opozīciju, lielā mērā padarījusi savu darbu sliktāku. Klātienē koalīcija, iespējams, ieklausītos opozīcijā un liktu valdībai pārstrādāt budžetu. Šis budžets būs tikpat slikts kā kovida pārvaldība. Ar kovidu mēs izgāzāmies un ar budžetu arī izgāzīsimies, jo netiek respektēti tie jautājumi, kas ir cilvēku dienas kārtībā, piemēram, energoresursu sadārdzināšanās. Tie ir galvenie izaicinājumi, kas absolūti nav ietverti šajā budžetā,” pauda Valainis.
Kā zināms, Saeima otrdien, 23. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi 2022.gada valsts budžeta likumu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk