Valainis: Ar kovidu valdība izgāzās un arī ar budžetu tā izgāzīsies

Nākamā gada budžets būs tikpat slikts kā kovida pārvaldība, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).
“Ja skatās, kā nauda sadalīta starp Rīgu, Pierīgu un pārējo Latviju, tad proporcija ir šāda – 84% Rīgā un 16% reģionos. Bet pacientu skaits ir aptuveni puse uz pusi – Rīgā un reģionos. Tāpēc nācām ar priekšlikumu nodrošināt lielākas budžeta investīcijas reģioniem, jo pašlaik mērķtiecīgi tiek darīts viss iespējamais, lai samazinātu pakalpojumu kvalitātes līmeni, lai nākotnē reģionālās slimnīcas varētu taisīt ciet. Un tas ir koalīcijas sapnis. Ne velti esam dzirdējuši, ka premjerministrs un veselības ministrs runā par to, ka tiek turpināta slimnīcu reorganizācija, kas ietver arī slimnīcu slēgšanu. Budžeta ciparos tas ļoti skaidri atspoguļojas. Viņi arī noraidīja Daugavpils – vienīgās onkoloģiskās slimnīcas Latgalē un Vidzemē – finansējumu iekārtu detaļu nomaiņai, bet atbalstīja stāvlaukuma izveidi pie kapiem. Tas parāda koalīcijas uztveri par veselības aprūpi. Disproporcija ir šokējoša. Savulaik, kad ZZS bija valdībā, ļoti nopietni piegājām šim jautājumam, kā plānot investīcijas reģionālajās slimnīcās. Un tajā laikā kaut kas arī tur notika. Tagad ir milzīga pauze, redzam, ka domā tikai par centrālajām slimnīcām. Tās neapšaubāmi ir svarīgas, bet reģioni tiek atstāti novārtā un vēl pastāvīgi draud tiem, ka var aizvērt,” sacīja Valainis.
Pēc viņa teiktā, ja deputāti izvēlas risināt jautājumus ar deputātu kvotu palīdzību, zūd uzmanība nopietniem jautājumiem un debates notiek par kvotām: “Un tas ir šis ļaunums, kas noticis ar šo budžetu. Arī mēs esam atbalstījuši daudzas, bet tas nozīmē, ka valdība nav padarījusi savu darbu, jo visas šīs kvotas bija jāiekļauj pamatbudžetā.”
Tāpat viņš piebilda, politiskās prioritātes atspoguļojas jau pašas valdības darbā: “Piemēram, kad Bergmanis bija aizsardzības ministrs, daudz kas bija iekļauts budžetā, tagad tā nav. Vai Pabrika kungam zemessargi vairs nav svarīgi?”
“Strādājot attālināti, koalīcija iešāvusi sev kājā, jo, slāpējot opozīciju, lielā mērā padarījusi savu darbu sliktāku. Klātienē koalīcija, iespējams, ieklausītos opozīcijā un liktu valdībai pārstrādāt budžetu. Šis budžets būs tikpat slikts kā kovida pārvaldība. Ar kovidu mēs izgāzāmies un ar budžetu arī izgāzīsimies, jo netiek respektēti tie jautājumi, kas ir cilvēku dienas kārtībā, piemēram, energoresursu sadārdzināšanās. Tie ir galvenie izaicinājumi, kas absolūti nav ietverti šajā budžetā,” pauda Valainis.
Kā zināms, Saeima otrdien, 23. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi 2022.gada valsts budžeta likumu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālāk