Valainis: Ar kovidu valdība izgāzās un arī ar budžetu tā izgāzīsies
Nākamā gada budžets būs tikpat slikts kā kovida pārvaldība, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).
“Ja skatās, kā nauda sadalīta starp Rīgu, Pierīgu un pārējo Latviju, tad proporcija ir šāda – 84% Rīgā un 16% reģionos. Bet pacientu skaits ir aptuveni puse uz pusi – Rīgā un reģionos. Tāpēc nācām ar priekšlikumu nodrošināt lielākas budžeta investīcijas reģioniem, jo pašlaik mērķtiecīgi tiek darīts viss iespējamais, lai samazinātu pakalpojumu kvalitātes līmeni, lai nākotnē reģionālās slimnīcas varētu taisīt ciet. Un tas ir koalīcijas sapnis. Ne velti esam dzirdējuši, ka premjerministrs un veselības ministrs runā par to, ka tiek turpināta slimnīcu reorganizācija, kas ietver arī slimnīcu slēgšanu. Budžeta ciparos tas ļoti skaidri atspoguļojas. Viņi arī noraidīja Daugavpils – vienīgās onkoloģiskās slimnīcas Latgalē un Vidzemē – finansējumu iekārtu detaļu nomaiņai, bet atbalstīja stāvlaukuma izveidi pie kapiem. Tas parāda koalīcijas uztveri par veselības aprūpi. Disproporcija ir šokējoša. Savulaik, kad ZZS bija valdībā, ļoti nopietni piegājām šim jautājumam, kā plānot investīcijas reģionālajās slimnīcās. Un tajā laikā kaut kas arī tur notika. Tagad ir milzīga pauze, redzam, ka domā tikai par centrālajām slimnīcām. Tās neapšaubāmi ir svarīgas, bet reģioni tiek atstāti novārtā un vēl pastāvīgi draud tiem, ka var aizvērt,” sacīja Valainis.
Pēc viņa teiktā, ja deputāti izvēlas risināt jautājumus ar deputātu kvotu palīdzību, zūd uzmanība nopietniem jautājumiem un debates notiek par kvotām: “Un tas ir šis ļaunums, kas noticis ar šo budžetu. Arī mēs esam atbalstījuši daudzas, bet tas nozīmē, ka valdība nav padarījusi savu darbu, jo visas šīs kvotas bija jāiekļauj pamatbudžetā.”
Tāpat viņš piebilda, politiskās prioritātes atspoguļojas jau pašas valdības darbā: “Piemēram, kad Bergmanis bija aizsardzības ministrs, daudz kas bija iekļauts budžetā, tagad tā nav. Vai Pabrika kungam zemessargi vairs nav svarīgi?”
“Strādājot attālināti, koalīcija iešāvusi sev kājā, jo, slāpējot opozīciju, lielā mērā padarījusi savu darbu sliktāku. Klātienē koalīcija, iespējams, ieklausītos opozīcijā un liktu valdībai pārstrādāt budžetu. Šis budžets būs tikpat slikts kā kovida pārvaldība. Ar kovidu mēs izgāzāmies un ar budžetu arī izgāzīsimies, jo netiek respektēti tie jautājumi, kas ir cilvēku dienas kārtībā, piemēram, energoresursu sadārdzināšanās. Tie ir galvenie izaicinājumi, kas absolūti nav ietverti šajā budžetā,” pauda Valainis.
Kā zināms, Saeima otrdien, 23. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi 2022.gada valsts budžeta likumu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Turpina uzdarboties krāpnieki, uzdodoties par “Sadales tīkla” darbiniekiem; mēģina iekļūt arī mājoklī
Latvijā turpina aktīvi uzdarboties krāpnieki, kas uzdodas par AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi. Nelabvēļi mēģina sazināties...
Lasīt tālākFM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKrievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālāk